4. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētais likums atbilst Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam. Apstrīdētais likums veidojot daļu no administratoru darbības regulējuma reformas, kas esot diezgan apjomīga. Apstrīdētais likums attiecoties tikai uz papildu finanšu kontroli, un tā mērķis esot novērst iespējamu personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonas darbības atklātumu un sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonai. 4.1. Apstrīdētais likums ierindojot administratorus to valsts amatpersonu kategorijā, uz kurām attiecas vispārīgie amatu savienošanas noteikumi, kas paredzēti Interešu konflikta novēršanas likuma 6. panta otrajā daļā. Interešu konflikta novēršanas likums neliedzot administratoriem šā amata pildīšanu savienot ar citu nodarbošanos, šajā gadījumā - nodokļu (finanšu) konsultāciju un vadības jomā. Līdz ar to neesot ierobežotas Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos. Pieteikuma iesniedzēja pēc būtības apšaubot likumdevēja rīcības brīvības ietvaros izdarīto izšķiršanos par administratora iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā. Valsts amatpersonas statusa noteikšana administratoriem esot likumdevēja kompetencē. Turklāt Maksātnespējas likuma 20. pants jau nosakot to, ka administratora darbība ietver tādas funkcijas un uzdevumus, kuru izpildē nav pieļaujams interešu konflikts un personiska vai mantiska ieinteresētība. 4.2. Veicot amata pienākumus, administrators realizējot varu, ko tam piešķīrusi valsts, taču iepriekšējais regulējums neesot bijis pietiekams, lai kliedētu šaubas par administratoru objektivitāti šīs varas realizēšanā. Valsts amatpersonas statuss un no tā izrietošie Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktie pienākumi, kā arī valsts amatpersonu krimināltiesiskā atbildība nodrošinot nepieciešamo administratora finanšu kontroli un stiprinot viņa darbības uzraudzību. 4.3. Ar apstrīdēto likumu neesot ieviestas būtiskas izmaiņas administratora statusā. Tas nenosakot arī jaunus pienākumus, kuru izpildei būtu nepieciešams ilgs pārejas periods, kā arī neliekot izvēlēties, kuru no esošajiem amatiem saglabāt. Turklāt valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi lielākoties esot saistīti ar amatpersonas atturēšanos no konkrētu darbību veikšanas, nevis ar jauniem pienākumiem vai prasībām, kuru izpildei būtu nepieciešams laikietilpīgs sagatavošanās darbs. Laiks no 2014. gada 15. novembra, kad tika izsludināti grozījumi Interešu konflikta novēršanas likumā, līdz tā spēkā stāšanās brīdim - 2016. gada 1. janvārim - esot pietiekams, lai Pieteikuma iesniedzēja varētu iepazīties ar viņai noteiktajiem pienākumiem un sagatavoties to izpildei. Līdz ar to apstrīdētais likums atbilstot Satversmes 1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības principam. Satversmes tiesa secināja: