5. Article

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētais likums ierobežo viņai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā nostiprinātās tiesības saglabāt esošo nodarbošanos un neatbilst no Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam. Apstrīdētais likums liedzot viņai saglabāt esošās nodarbošanās, proti, darboties kā administratorei un vienlaikus veikt arī nodokļu (finanšu) konsultanta pienākumus, kapitālsabiedrībā ieņemt valdes locekļa amatu un veikt mantiskā ieguldījuma vērtētājas pienākumus. 5.1. Satversmes tiesa 2016. gada 22. februārī pieņēma lēmumu izbeigt tiesvedību lietā Nr. 2015-04-01 "Par 2014. gada 25. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam" (turpmāk - lieta Nr. 2015-04-01). Minētajā lietā Satversmes tiesa secināja, ka valsts amatpersonas statusa noteikšana administratoriem neierobežo pieteikuma iesniedzēju iegūtās tiesības saglabāt esošo nodarbošanos. Ar 2014. gada 25. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra likumu "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" administratoriem noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi neliedz personai darboties kā administratoram un vienlaikus veikt savu profesionālo darbību kā nodokļu (finanšu) konsultantam vai ieņemt amatu kapitālsabiedrības valdē. Tātad personai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības saglabāt esošo nodarbošanos netiek ierobežotas. Lietā Nr. 2015-04-01 Satversmes tiesa arī atzina, ka izvērtēt 2014. gada 25. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. panta un 2014. gada 30. oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbilstību no Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam nav iespējams, jo ar šīm normām netiek ierobežotas personai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās pamattiesības saglabāt esošo nodarbošanos (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 22. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-04-01 17., 18. un 20. punktu). 5.2. Pieteikuma iesniedzējas konstitucionālajā sūdzībā norādītie lietas faktiskie apstākļi un juridiskais pamatojums, ciktāl tie attiecas uz administratora darbību arī nodokļu (finanšu) konsultanta un kapitālsabiedrības valdes locekļa amatā, ir līdzīgi lietas Nr. 2015-04-01 ietvaros izvērtētajiem faktiskajiem apstākļiem un juridiskajam pamatojumam. Ar lēmumu lietā Nr. 2015-04-01 Satversmes tiesa izbeidza tiesvedību pēc prasījuma izvērtēt tā paša likuma atbilstību Satversmei, kas ir apstrīdēts arī izskatāmajā lietā. Līdz ar to Satversmes tiesai nav nepieciešams no jauna pārbaudīt, vai apstrīdētais likums administratoriem, kuri vienlaikus ir arī nodokļu (finanšu) konsultanti vai kapitālsabiedrībās ieņem valdes locekļa amatu, ierobežo Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības saglabāt esošo nodarbošanos. 5.3. Tomēr Pieteikuma iesniedzēja līdztekus administratora darbībai vēlas saglabāt arī mantiskā ieguldījuma vērtētāja nodarbošanos. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētais likums viņai to liedz. Pieteikuma iesniedzēji lietā Nr. 2015-04-01 nebija mantiskā ieguldījuma vērtētāji, tāpēc Satversmes tiesai jānoskaidro, vai apstrīdētais likums ierobežo Pieteikuma iesniedzējas tiesības saglabāt minēto nodarbošanos. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 6. panta pirmo daļu administrators kā valsts amatpersona savu amatu var savienot ar jebkuru citu amatu, ja to neaizliedz Interešu konflikta novēršanas likums vai citi amata darbību regulējoši normatīvie akti (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 22. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2015-04-01 17. punktu). No fakta, ka administrators ir valsts amatpersona Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē, neizriet tiešs aizliegums šo amatu savienot ar citu amata darbību, šajā gadījumā - veikt mantiskā ieguldījuma vērtētāja pienākumus. Komerclikuma 153. un 154. pants nosaka kārtību kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmaksai ar mantisko ieguldījumu. Saskaņā ar Komerclikuma 154. panta pirmo daļu kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmaksai paredzēto mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu sniedz eksperts, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. Kārtību, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu, un vērtētājiem izvirzāmās prasības Ministru kabinets ir noteicis ar 2010. gada 29. jūnija noteikumiem Nr. 598 "Noteikumi par kārtību, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu, un vērtētājiem izvirzāmām prasībām" (turpmāk - Noteikumi Nr. 598). Noteikumi Nr. 598 regulē personas iekļaušanu mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā un izslēgšanu no tā, šā saraksta publicēšanas kārtību un vērtētājiem izvirzāmās prasības, kā arī citus ar saraksta vešanu saistītus jautājumus. Tādējādi mantiskā ieguldījuma vērtētājs ir komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā iekļauts eksperts, kura uzdevums ir novērtēt kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmaksai paredzēto mantisko ieguldījumu un sniegt par to atzinumu. Mantiskā ieguldījuma vērtētājs ir tiesīgs novērtēt mantisko ieguldījumu un sniegt atzinumus noteiktās jomās, par ko izdarīts ieraksts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. No apstrīdētajā likumā noteiktā valsts amatpersonas statusa neizriet tādi valsts amatpersonai saistoši ierobežojumi, aizliegumi vai pienākumi, kas neļautu vai traucētu Pieteikuma iesniedzējai vienlaikus darboties gan kā administratorei, gan kā mantiskā ieguldījuma vērtētājai. Administratoriem noteiktais valsts amatpersonas statuss neapdraud mantiskā ieguldījuma vērtētāja sniegtā novērtējuma objektivitāti un vērtēšanas procedūras neatkarību. Arī no pieteikumā paustajiem apsvērumiem nav gūstams apstiprinājums tam, ka Pieteikuma iesniedzējai kā mantiskā ieguldījuma vērtētājai būtu jāveic tādas funkcijas, kuru izpilde nav savienojama ar administratoram noteikto valsts amatpersonas statusu, un tādējādi būtu liegts saglabāt esošo nodarbošanos. Tātad ar apstrīdēto likumu netiek ierobežotas Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības saglabāt esošo nodarbošanos.