11. Article

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai apstrīdētā norma ierobežo personai Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības. Lietā ir pausti atšķirīgi viedokļi par to, uz kurām personām apstrīdētā norma attiecas. 11.1. Lietas dalībnieki un vairākas pieaicinātās personas ir vienisprātis, ka apstrīdētā norma ietver uzturlīdzekļu parādniekam Satversmes 96. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu. Konstatējot apstrīdētajā normā ietvertā tiesiskā sastāva pazīmes, Fonda administrācija publisko ziņas par parādnieku (vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads) savā mājaslapā. Personas datu aizsardzības regulējumu konkretizē Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tā 2. panta 3. punkts paredz, ka personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Savukārt atbilstoši šā panta 4. punktam personas datu apstrāde ir jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu. Tātad apstrīdētajā normā norādītās ziņas par parādnieku ir personas dati un šo datu publiskošana Fonda administrācijas mājaslapā ir personas datu apstrāde. Turklāt minētie dati ir uzskatāmi par tādiem, kas identificē parādnieku kā fizisko personu un ir saistīti ar personas privāto dzīvi. Valsts vārdā veikta šādu personas datu apstrāde (publiskošana) ir iejaukšanās personas privātajā dzīvē. Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo parādniekam Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. 11.2. Tiesībsargs vērš uzmanību uz to, ka, publiskojot ziņas par uzturlīdzekļu parādnieku, tiek skartas ne tikai pašam parādniekam, bet arī viņa bērnam Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Uz to norāda arī pieaicinātās personas Datu valsts inspekcija un biedrība "LATVIJAS CILVĒKTIESĪBU CENTRS". Apstrīdētajā normā noteikto ziņu saturs ļauj citām personām, kuru rīcībā pilnībā vai daļēji ir parādnieka personas kods un ziņas par viņa bērniem, iegūt noteiktas ticamības pakāpes informāciju par parādnieka bērniem, citstarp arī tos identificēt. Šīs citas personas var būt, piemēram, parādnieka bērna radinieki un parādnieka paziņas, kas zina parādnieka dzimšanas gadu. Šāda informācija trešajām personām var norādīt uz to, ka bērna vecākiem ir bijis strīds par bērna uzturēšanu, ka viens no viņiem atsakās labprātīgi pildīt tiesas spriedumu un uzturlīdzekļus viņa vietā maksā valsts. Tādējādi parādnieka bērna kā personas iespējamā identificēšana atbilstoši apstrīdētajai normai var novest pie tādu datu apstrādes, kuri ir saistīti ar parādnieka bērna privāto dzīvi. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka bērna tiesības tiek skartas ne tikai tad, kad lēmums jāpieņem tieši attiecībā uz viņu, bet arī tad, kad pieņemtais lēmums var tikt attiecināts uz bērnu vai skart viņu netieši. Arī tad, ja lēmums nav vērsts uz bērnu, taču var viņu skart, ir jāievēro bērna interešu prioritātes princips (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 11. punktu). Norādītā iespējamā apstrīdētās normas ietekme uz parādnieka bērnam Satversmes 96. pantā noteiktajām pamattiesībām ir pietiekama, lai Satversmes tiesa konstatētu šā bērna pamattiesību ierobežojumu, jo apstrīdētā norma viņu var skart. Turklāt, kā redzams no lietas materiāliem, Fonda administrācija ir saņēmusi lūgumus dzēst parādnieka datus no publiskā saraksta, jo to publiska pieejamība varētu kaitēt parādnieka bērna interesēm (sk. lietas materiālu 1. sēj. 195. lpp.). Tādējādi apstrīdētā norma rada situācijas, kad parādnieka datu publiskošana skar bērnam Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo parādnieka bērnam Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.