4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 96. pantam, un pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajiem apsvērumiem. Vecāku pienākumam rūpēties par saviem bērniem esot ne tikai normatīvs raksturs - tas esot saistīts arī ar Satversmes ievadā noteikto valsts pamatvērtību aizsardzību. Lielākā daļa parādnieku saviem bērniem nenodrošinot pat valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Tādējādi apstrīdētajai normai esot leģitīms mērķis - citu personu tiesību aizsardzība. Turklāt šīs citas personas esot nepilngadīgas un materiāli atkarīgas no personas, kuras tiesības tiek ierobežotas. Tiesībsarga norādīto Noteikumu Nr. 5 mērķis attiecībā uz parādnieka datu izsniegšanu būtiski atšķiroties no tā mērķa, ar kādu ziņas par parādnieku tiek publiskotas. Proti, Noteikumi Nr. 5 nodrošinot noteiktām personām iespēju izvērtēt parādnieka maksātspēju, savukārt apstrīdētā norma esot vērsta uz bērna tiesību aizsardzību un vecāku pienākuma izpildes veicināšanu. Tieši publiskums esot galvenais faktors, kas palīdzot sasniegt apstrīdētās normas mērķi bez nepamatotas parādnieka tiesisko interešu ierobežošanas, piemēram, attiecībā uz tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos, stāties darījumu attiecībās un tamlīdzīgām tiesībām. Turklāt šādu risinājumu kā pietiekami efektīvu esot izvēlējušās arī citas valstis. Savukārt kriminālprocess esot izmantojams kā galējais piespiedu līdzeklis, jo tas parādnieka turpmāko dzīvi ietekmējot vairāk nekā viņa datu publiskošana. Iespējamā īslaicīga brīvības atņemšana citstarp varot pretēji bērna interesēm ierobežot attiecīgā vecāka un bērna saskarsmes tiesības. Vairākus gadus ilgu diskusiju rezultātā esot secināts, ka citi uzturlīdzekļu nemaksāšanas problēmas risinājumi var nesamērīgi ierobežot personu pamattiesības, kā arī apdraudēt parādnieka spēju gūt ienākumus, bet tas neesot bērna interesēs. Apstrīdētā norma iespējami mazākā mērā aizskarot parādnieku intereses un tiesības, bet savu mērķi sasniedzot pietiekamā pakāpē. Līdz ar apstrīdētās normas pieņemšanu mērķis esot sasniegts, jo no parādniekiem atgūtie līdzekļi pieaugot. Atbilstoši Noteikumiem Nr. 5 valsts vai pašvaldību iestādes vēl pirms attiecīgo datu publiskošanas varot sniegt informāciju par to, ka šāda publiskošana kaitētu bērna interesēm. Pirms datu publiskošanas Fonds pirmreizēji pārbaudot šādas informācijas esamību. Praksē bijuši arī tādi gadījumi, kad ziņas ir dzēstas, jo konstatēts, ka tiek aizskartas citu parādnieka bērnu tiesības.