6. Article

Pieaicinātā persona - Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 96. pantam. Izvērtējot publiskotās informācijas saturu, esot secināms, ka parādnieka bērnu var identificēt ļoti ierobežots ar šo bērnu saistīto personu loks (piemēram, atsevišķi konkrētu iestāžu darbinieki, kuru rīcībā varētu būt pilns parādnieka personas kods). Savukārt parādnieku varētu identificēt atsevišķi bērna radinieki, kuri zina viņa dzimšanas gadu un kuru rīcībā ir arī ziņas par parādnieka bērniem. Tādējādi parādnieka bērna identifikācijas riski esot minimāli, bet risks, ka varētu tikt pārkāptas bērna tiesības uz privāto dzīvi un personas neaizskaramību (piemēram, ka bērns var tikt pazemots sakarā ar viņa vecāka parādsaistībām), esot ļoti mazs. Pašā apstrīdētajā normā esot ietverti vairāki nosacījumi, kas būtiski samazinot iespējamos bērna tiesību apdraudējuma riskus. Atbilstoši nacionālajos un starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajam bērniem vajagot būt nodrošinātai īpašai tiesiskai aizsardzībai un bērna tiesībām un interesēm valstī vajagot būt prioritārām. Abi vecāki esot vienādi atbildīgi par bērna audzināšanu un attīstību. Valsts pārvaldes uzdevums esot veikt visus iespējamos pasākumus, lai īstenotu Bērnu tiesību konvencijas 27. pantā noteikto pienākumu piedzīt uzturlīdzekļus no vecākiem vai citām personām, kas ir finansiāli atbildīgas par bērnu. Bērnu vecāku personas datu publiskošana esot veicinājusi vecāku pienākumu pildīšanu, tātad arī apstrīdētās normas leģitīmā mērķa sasniegšanu. Apstrīdētajā normā noteiktie personas privātās dzīves ierobežojumi esot samērīgi un paredzēti tādēļ, lai nodrošinātu bērna tiesību ievērošanu. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija informē, ka neesot sniegusi atzinumu par apstrīdēto normu.