13. Article

Satversmes 110. panta pirmais teikums noteic: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības." Satversmes tiesa 2015. gada 23. novembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2015-10-01, kurā atzina Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta trešo daļu, respektīvi, apstrīdēto normu, par atbilstošu Satversmes 110. pantam attiecībā uz tiesnesi, kam nepieciešams sniegt asistenta pakalpojumu savam bērnam ar invaliditāti. Sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 13. punktā atzīts, ka no Satversmes 110. panta valstij izriet pozitīvs pienākums izveidot un uzturēt ģimenes sociālās un ekonomiskās aizsardzības sistēmu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka viņa kopā ar savu māti esot atzīstamas par ģimeni, jo esot tuvas radinieces (pirmā radniecības pakāpe) un dzīvojot nedalītā mājsaimniecībā. Viņas ģimenei esot tiesības izmantot valsts atbalstu asistenta pakalpojuma nodrošināšanai Pieteikuma iesniedzējas mātei. Šāds atbalsts atvieglojot ģimenes rūpes par personu ar invaliditāti. To, ka asistenta piesaiste atvieglo ikdienu ne tikai personai ar invaliditāti, bet arī tās ģimenes locekļiem, sniegtajos viedokļos norādījušas arī lietā pieaicinātās personas Tieslietu ministrija, Valsts kontrole, Tiesībsargs, Sustento un K. Dupate. Satversmes ievadā nostiprināts, ka ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats un ka ikviens rūpējas par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem un nākamajām paaudzēm. Satversmes tiesa atzinusi, ka valstij ir jāaizsargā ikviena ģimene (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-02-0106 14. punktu). Civillikuma 188. panta pirmajā teikumā noteiktais pienākums uzturēt savus vecākus bērnam saglabājas visu mūžu neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo kopā ar vecākiem nedalītā mājsaimniecībā. Citstarp šis pienākums ietver arī rūpes par vecākiem ar invaliditāti. Pieteikuma iesniedzējas mātei esot nepieciešams pastāvīgs atbalsts ikdienas aktivitātēs ārpus dzīvesvietas. Dzīvojot kopā ar māti nedalītā mājsaimniecībā, Pieteikuma iesniedzēja rūpējas par to, lai mātei nepieciešamais atbalsts būtu nodrošināts un netiktu ierobežotas viņas iespējas apmeklēt ārstu, kā arī piedalīties sociālajā dzīvē. Pieteikuma iesniedzēja norādījusi, ka ģimenei neesot cita persona, kas varētu sniegt asistenta pakalpojumu. Viņa vērsusies Jelgavas novada sociālajā dienestā ar lūgumu nodrošināt asistentu mātei. Dienests sniedzis atbildi, ka "par asistentiem piesaistot klienta izvēlēto asistentu, Dienesta štatu sarakstā nav asistentu" (sk. lietas materiālu 31. lpp.). Konkrētajā situācijā Pieteikuma iesniedzējas mātei netika nodrošinātas tiesības saņemt profesionāla asistenta pakalpojumu. Savukārt Pieteikuma iesniedzējai valsts izveidotā atbalsta sistēma nebija pieejama, jo apstrīdētā norma viņai liedz būt par savas mātes asistenti. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši Satversmes 110. pantam tiesības uz ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību kļūst par indivīda tiesībām un viņš var prasīt no valsts to realizāciju, kā arī aizstāvēt šīs tiesības tiesā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-09-01 9.3. punktu). Sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 14.1. punktā atzīts, ka Invaliditātes likums un uz tā pamata izdotie Noteikumi Nr. 942 ir sociālā un ekonomiskā atbalsta sistēmas sastāvdaļa, ar kuru likumdevējs un Ministru kabinets konkretizējuši Satversmes 110. pantā noteikto pamattiesību īstenošanas veidus attiecībā uz bērniem ar invaliditāti un ģimenēm, kurās aug šādi bērni. Satversmes tiesa uzskata, ka asistenta pakalpojuma kā valsts sociālā un ekonomiskā atbalsta sistēmas sastāvdaļas galvenais mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti neatkarību un patstāvību. Tas ir ievērojams atbalsts šādu personu ģimenēm. Satversmes 110. pantā noteiktās tiesības uz valsts aizsardzību un atbalstu ir attiecināmas arī uz pilngadīgu personu, kurai, dzīvojot nedalītā mājsaimniecībā kopā ar vecākiem, nepieciešams būt par vecāka - personas ar invaliditāti - asistentu. Līdz ar to valsts izveidotajai asistenta pakalpojuma nodrošināšanas sistēmai jābūt pieejamai arī Pieteikuma iesniedzējai kā valsts amatpersonai, kura dzīvo nedalītā mājsaimniecībā ar savu māti. Apstrīdētā norma viņai to liedz. Tādējādi tiesvedība lietā ir turpināma.