14. Article

Pieteikuma iesniedzēja apstrīd normu, kuras satversmība jau vērtēta spriedumā lietā Nr. 2015-10-01. Pieteikuma iesniedzējas sniegtais juridiskais pamatojums izskatāmajā lietā ir identisks lietā Nr. 2015-10-01 sniegtajam pamatojumam. Ar apstrīdēto normu noteiktais aizliegums tiesnesei būt par asistenti savai mātei, kura dzīvo ar viņu nedalītā mājsaimniecībā, neesot samērīgs. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka asistenta pienākumu veikšana nekādā veidā neierobežotu viņas kā tiesneses neatkarību un neradītu negatīvu ietekmi uz tiesneses amata pienākumu izpildi. Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi, ka tās uzdevums nav izvērtēt faktiskos apstākļus, kuri neietekmē apstrīdētās normas satversmību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 23.6. punktu). Kaut arī spriedumā lietā Nr. 2015-10-01 apstrīdētā norma ir vērtēta attiecībā uz tiesneša ģimeni, kurā aug bērns ar invaliditāti, pamattiesību ierobežojums izskatāmajā lietā radies, piemērojot Pieteikuma iesniedzējai to pašu tiesību normu. Tādējādi, vērtējot apstrīdētās normas satversmību izskatāmajā lietā, piemērojamas sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 atziņas, ciktāl tās attiecas uz tiesnesi, kura ģimenē ar nedalītu mājsaimniecību ir pilngadīga persona ar invaliditāti.