16. Article

Pieteikuma iesniedzēja ir lūgusi izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību arī Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Viņa uzskata, ka visiem tiesnešiem, kuru ģimenēs ir pilngadīga persona ar invaliditāti, jābūt vienlīdzīgām tiesībām sniegt asistenta pakalpojumu šādam ģimenes loceklim, dzīvojot ar to nedalītā mājsaimniecībā. Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2015-10-01 jau ir atzinusi, ka Satversmes 91. panta pirmais teikums attiecas arī uz neitrālu tiesisko regulējumu vai kritēriju, kas rada atšķirīgu attieksmi pret indivīdu grupu, kura identificējama pēc kādas pazīmes (sk. sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 15. punktu). Apstrīdētā norma vienādi attiecas uz visām tajā minētajām amatpersonām, tostarp tiesnešiem, bez jebkādu atšķirību atzīšanas. Tādējādi apstrīdētā norma pati par sevi ir neitrāla pret visiem tiesnešiem. Spriedumā lietā Nr. 2015-10-01 atzīta apstrīdētās normas neatbilstība Satversmes 91. pantam attiecībā uz tiesnesi, kam nepieciešams sniegt asistenta pakalpojumu savam bērnam ar invaliditāti. Satversmes tiesai jānoskaidro, vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos izskatāmajā lietā. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka salīdzināmos apstākļos atrodas visas pilngadīgās personas, kurām nepieciešams sniegt asistenta pakalpojumu ģimenes loceklim ar invaliditāti, dzīvojot ar to nedalītā mājsaimniecībā. Kopējā raksturojošā pazīme esot ģimenes loceklis ar invaliditāti, kuram nepieciešams asistents. Neatkarīgi no ģimenes locekļu skaita, ģimenes ienākumiem vai jomas, kurā persona nodarbināta, tai esot pienākums rūpēties par savas ģimenes locekli ar invaliditāti. Persona, kura neieņem tiesneša amatu, nepieciešamības gadījumā varot sniegt asistenta pakalpojumu savam ģimenes loceklim. Taču apstrīdētā norma tiesnesim noteiktā amatu savienošanas aizlieguma dēļ Pieteikuma iesniedzējai neļaujot sniegt šādu pakalpojumu savai mātei. Spriedumā lietā Nr. 2015-10-01 Satversmes tiesa atzinusi, ka apstrīdētā norma ir neitrāla, tomēr rada atšķirīgu attieksmi pret tiesnesi, liedzot tam sniegt asistenta pakalpojumu savam bērnam ar invaliditāti, lai gan vecākiem, kuri neieņem tiesneša amatu, tas nav liegts (sk. sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 17.2. punktu). Izskatāmajā lietā apstrīdētā norma nostāda nelabvēlīgākā situācijā tos tiesnešus, kuru ģimenēs ir pilngadīga persona ar invaliditāti. Proti, atšķirīgā attieksme pret Pieteikuma iesniedzēju rodas tādēļ, ka viņai nepieciešams uzņemties rūpes par ģimenē dzīvojošo māti - personu ar invaliditāti - un izmantot Satversmes 110. pantā noteiktās tiesības saņemt valsts atbalstu šādā situācijā. Lai gan apstrīdētā norma ir neitrāla, tā tomēr rada ierobežojumu tiesnešiem kā valsts amatpersonām, ja ģimenē ar nedalītu mājsaimniecību ir pilngadīga persona ar invaliditāti. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka atšķirīga attieksme, kas balstīta uz neitrālu kritēriju, bet faktiski skar kādu pēc noteiktas pazīmes identificējamu personu grupu, uz kuru šis neitrālais kritērijs tipiskā veidā attiecas, rada netiešo diskrimināciju (sk. sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 15. punktu). Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir salīdzināmā situācijā ar visām personām, kurām nepieciešams sniegt asistenta pakalpojumu savas ģimenes loceklim ar invaliditāti, dzīvojot ar to nedalītā mājsaimniecībā.