19. Article

Pieteikuma iesniedzēja ir lūgusi apstrīdēto normu attiecībā uz viņu atzīt par spēkā neesošu ar brīdi, kad noslēgts līgums par asistenta pakalpojuma sniegšanu viņas mātei, proti, ar 2015. gada 24. augustu. Viņa vērsusies Birojā ar lūgumu sniegt skaidrojumu par šā līguma noslēgšanas tiesiskumu pēc tam, kad līgums jau bija noslēgts. No lietas materiāliem izriet, ka gan pašvaldība, gan Pieteikuma iesniedzēja uzskatīja, ka līgums par asistenta pakalpojuma sniegšanu ir noslēdzams, lai gan tā slēgšanas brīdī bija spēkā regulējums par amatu savienošanas ierobežojumiem. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa spriedumā norāda brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. Satversmes tiesa atzinusi, ka apstrīdētās normas radīto nelabvēlīgo seku novēršanas labad apstrīdētā norma var tikt atzīta par spēkā neesošu no pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskāruma rašanās brīža (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 28. novembra sprieduma lietā Nr. 2014-09-01 21. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesai ir jāizlemj, vai lietā izvērtējamās tiesiskās attiecības ļauj apstrīdēto normu attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju atzīt par spēkā neesošu no viņas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Esošā apstrīdētās normas redakcija ir spēkā no 2013. gada 23. janvāra. Līdz ar to visām tajā minētajām valsts amatpersonām bija noteikts ierobežojums attiecībā uz amatu savienošanu, citstarp arī uzņēmuma līgumu slēgšanu. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantu Satversmes tiesas kompetencē neietilpst pienākums izvērtēt tiesību normu piemērošanu (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-05-010306 7. punktu). Satversmes tiesa norāda, ka jautājumi, kas attiecas uz konkrētā līguma slēgšanu, nav risināmi konstitucionālās jurisdikcijas ietvaros. Tādējādi izskatāmajā lietā nav jānosaka apstrīdētās normas spēkā neesamība attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju ar atpakaļvērstu spēku. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: Ņemot vērā Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra spriedumu lietā Nr. 2015-10-01, 1. atzīt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta trešo daļu attiecībā uz tiesnesi, kuram, dzīvojot nedalītā mājsaimniecībā ar ģimenes locekli, nepieciešams tam sniegt asistenta pakalpojumu, par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam; 2. atzīt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta trešo daļu attiecībā uz tiesnesi, kuram, dzīvojot nedalītā mājsaimniecībā ar ģimenes locekli, nepieciešams tam sniegt asistenta pakalpojumu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Laviņš