2. Article

Pieteikuma iesniedzēja ir tiesnese. Viņas mātei ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu noteikta pirmā invaliditātes grupa un izsniegts atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību. Ar Jelgavas novada pašvaldības sociālā dienesta lēmumu Pieteikuma iesniedzējas mātei piešķirts asistenta pakalpojums un noslēgts līgums ar Pieteikuma iesniedzēju par asistenta pakalpojuma sniegšanu. Pieteikuma iesniedzēja par noslēgto līgumu informējusi tiesas priekšsēdētāju un vērsusies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk arī - Birojs), lai saņemtu skaidrojumu par to, vai viņai ir tiesības sniegt asistenta pakalpojumu savai mātei. No Biroja skaidrojuma izrietot, ka tiesneša kā valsts amatpersonas amata savienošana ar asistenta pienākumu veikšanu atbilstoši apstrīdētajai normai nav pieļaujama. Ņemot vērā Biroja skaidrojumu, Pieteikuma iesniedzēja vērsusies pašvaldības sociālajā dienestā ar lūgumu pārtraukt noslēgto līgumu par asistenta pakalpojuma sniegšanu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka aizliegums tiesnesim savienot savu amatu ar asistenta pakalpojuma sniegšanu personai ar invaliditāti - savas ģimenes loceklim - ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. panta pirmajā teikumā un 110. panta pirmajā teikumā noteiktajām pamattiesībām. Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka viņas māte jau ilgstoši dzīvojot viņas ģimenē un tādējādi Pieteikuma iesniedzējai esot ilgā laika posmā saskarsmē ar personu, kurai ir invaliditāte, uzkrāta personiska pieredze. Interesējoties pašvaldības sociālajā dienestā par iespējām izvēlēties mātei citu, pašvaldības nodrošinātu asistentu, kas attiecīgo pakalpojumu varētu sniegt līdzvērtīgā kvalitātē, saņemta informācija, ka pašvaldība šādu iespēju nepiedāvājot. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 110. pantam, jo nepamatoti ierobežojot viņas ģimenes tiesības saņemt valsts garantēto atbalstu un palīdzību situācijā, kad ģimenē ir persona ar invaliditāti. Apstrīdētā norma neatbilstot arī Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja tiekot nostādīta nevienlīdzīgā situācijā ar tādu personu, kura nav valsts amatpersona, kurai nav noteikti speciāli amatu savienošanas ierobežojumi un kura tādējādi var kļūt par savas ģimenes locekļa asistentu Invaliditātes likuma izpratnē. Pieteikuma iesniedzēja neapstrīdot to, ka ierobežojums ir noteikts ar likumu un ka šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis - aizsargāt sabiedrības intereses. Tomēr apstrīdētā norma neesot samērīga ar leģitīmo mērķi. Likuma normās esot iekļauti citi amati un darbības veidi, ar kuriem tiesnesim ir atļauts savienot savu, proti, valsts amatpersonas darbu. Pieteikuma iesniedzēja nesaprotot, kā tieši asistenta pakalpojuma sniegšana savas ģimenes loceklim varētu apdraudēt tiesneša neatkarību un kā šāda tiesneša darbība ārpus tiesas varētu kļūt par traucēkli godprātīgai tiesneša pienākumu pildīšanai. Attiecībā uz iespējamiem mazāk ierobežojošiem leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļiem Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka valsts amatpersonai ir pienākums katru gadu iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, kurā norādāma visa informācija par citiem amatiem, ko tā ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, kā arī par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kurus tā veic, un par pārskata periodā gūtajiem citiem ienākumiem. Turklāt tiesnesim esot saistošas procesuālās tiesību normas par atstatīšanās vai noraidījuma procedūru. Minētie līdzekļi esot pietiekami, lai sabiedrības interesēs nodrošinātu tiesneša kā valsts amatpersonas darbības atklātību un neatkarību. Pieteikuma iesniedzēja lūdz atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. panta pirmajam teikumam un par spēkā neesošu no viņas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.