3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka tiesvedība lietā būtu izbeidzama. Saeima norāda, ka no Satversmes 110. panta pirmā teikuma neizrietot pilngadīgas rīcībspējīgas personas ar invaliditāti ģimenes locekļu subjektīvās sociālās tiesības sniegt invalīda asistenta pakalpojumu. No Satversmes 110. pantā ietvertā ģimenes aizsardzības pienākuma pirmām kārtām izrietot pienākums aizsargāt bērna tiesības, kas attiecas uz viņa tiesiskajām un faktiskajām attiecībām ar ģimeni. No Satversmes 110. panta gan izrietot arī pieaugušu bērnu tiesības un pienākums rūpēties par saviem vecākiem, tomēr pieaugušas personas ar invaliditāti ģimenes locekļi no šā panta nevarot atvasināt tādas sociālās tiesības, kuras likumdevējs nav paredzējis. Izskatāmajā lietā tiesības pieprasīt asistenta pakalpojumu esot pilngadīgai personai ar invaliditāti, bet Pieteikuma iesniedzējai tiesības sniegt asistenta pakalpojumu savai mātei no Satversmes 110. panta neizrietot. Tomēr Saeima atzīst, ka Satversmes 110. pantā nostiprinātā valsts apņemšanās aizsargāt un atbalstīt ģimeni attiecas ne tikai uz jaundibinātām ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērni, bet arī uz ģimeni šā vārda plašākā nozīmē. Saeima nenoliedz, ka gadījumos, kad sociālā palīdzība, īpaši invalīda asistenta pakalpojums, tiek sniegta pilngadīgai personai ar invaliditāti, netieši labuma saņēmēji var būt arī šīs personas ģimenes locekļi, kuru ikdienas gaitas lielā mērā tiek atvieglotas. Tomēr asistenta pakalpojuma mērķis un jēga esot nodrošināt tieši personai ar invaliditāti iespējas brīvi realizēt savas tiesības un atvieglot tādu darbību veikšanu ārpus mājokļa, kuras šī persona invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi. Tādējādi tiesības saņemt asistenta pakalpojumu esot uzskatāmas par personas ar invaliditāti subjektīvajām tiesībām. Izskatāmajā lietā neesot aizskartas Pieteikuma iesniedzējas tiesības un tāpēc tiesvedība būtu izbeidzama. Papildus Saeima norāda, ka joprojām izstrādes stadijā esot grozījumi Interešu konflikta novēršanas likumā, kuri ieviešami saskaņā ar Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra spriedumā lietā Nr. 2015-10-01 (turpmāk arī - spriedums lietā Nr. 2015-10-01) paustajiem secinājumiem.