6. Article

Pieaicinātā persona - Valsts kontrole - savu viedokli pamatojusi ar lietderības revīzijā Nr. 2.4.1-10/2015 "Personām ar invaliditāti nepieciešamo asistenta pakalpojumu nodrošināšanas efektivitāte" konstatēto attiecībā uz asistenta pakalpojuma atbilstību izvirzītajiem mērķiem un faktisko piemērošanu. Revīzijas mērķis esot bijis pārliecināties, vai personām ar invaliditāti paredzētais asistenta pakalpojums ieviests tā, lai sasniegtu tā izveidošanas mērķi - nodrošinātu personu ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, vienlaikus atslogojot šo personu ģimenes locekļus -, kā arī identificēt nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumus. Revīzija esot veikta 2014. un 2015. gadā. Valsts kontrole norāda, ka mērķis atslogot personas ar invaliditāti ģimenes locekļus, nodrošinot personai ar invaliditāti asistenta pakalpojumu, netiekot sasniegts. Asistenta pakalpojuma nepieciešamība esot noteikta deklaratīvi, bez atbilstoša personu ar invaliditāti faktisko vajadzību un tām jau pieejamo pakalpojumu izvērtējuma, kā arī bez pietiekamas izpratnes par asistenta pakalpojuma mērķi, saturu un nodrošināšanas veidu. Revīzijā esot konstatēts, ka 76 procenti no asistenta pakalpojuma sniedzējiem ir personu ar invaliditāti ģimenes locekļi, turklāt 59 procentos gadījumu asistents ir personai ar invaliditāti vistuvākais ģimenes loceklis - māte, tēvs, laulātais vai bērns. Labklājības ministrija neesot spējusi izveidot arī efektīvu asistenta pakalpojuma administrēšanas sistēmu. Neviena no iesaistītajām institūcijām pašlaik neveicot mērķtiecīgas darbības, lai novērtētu, vai konkrētai personai ir nepieciešams tieši asistenta pakalpojums, nevis cita veida atbalsts, piemēram, tehniskie palīglīdzekļi, pielāgota vide vai tāds pakalpojums kā aprūpe mājās. Personām netiekot nodrošinātas iespējas izmantot asistenta pakalpojumu līdzvērtīgā apjomā ikvienā pašvaldībā, jo pakalpojuma apjoms esot atkarīgs no konkrētajā pašvaldībā pieejamo aktivitāšu klāsta un personas spējām pierādīt savu dalību tajās. Pakalpojuma apjomu ietekmējot arī tas, vai pašvaldība kompensē transporta izdevumus. To kompensēšana esot atkarīga no pašvaldības ieskatiem un gatavības uzņemties administrēšanu. Vērtējot asistenta pakalpojuma uzraudzības procesu, Valsts kontrole secinājusi, ka tas ir formāls. Labklājības ministrija apkopojot tikai statistisku informāciju, bet nevērtējot asistenta pakalpojumam izvirzīto mērķu sasniegšanu, kā arī pakalpojuma efektivitāti. Kopumā ministrijas darbības neesot bijušas pietiekami mērķtiecīgas un efektīvas, lai asistenta pakalpojums iespējami labākajā veidā nodrošinātu atbalstu ģimenēm, kurās ir personas ar invaliditāti. Vislabākais risinājums būtu asistenta pakalpojuma nodrošināšana pašvaldībā ar profesionālu dienestu starpniecību, ģimenes locekļu iesaisti šā pakalpojuma sniegšanā pieļaujot tikai īpašos gadījumos, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs. Viens no asistenta pakalpojuma izveidošanas mērķiem bijis veicināt personu ar invaliditāti virzību uz neatkarīgu dzīvi, kā arī atslogot šo personu ģimenes locekļus un veicināt to iesaisti darba tirgū. Ja asistenta pakalpojumu sniedz ģimenes loceklis, pakalpojuma saņēmējs tiekot nepārtraukti kontrolēts, viņa vēlmes un dienas režīms esot pakļauts asistenta vajadzībām un pakalpojuma saņēmējam rodoties atkarības un vainas sajūta. Savukārt asistentam varot rasties tādi blakus faktori kā personiskās dzīves neiespējamība, vainas sajūta, profesionālo prasmju, karjeras un izaugsmes zaudējums. Turklāt ģimenes loceklim, kas grib uzņemties asistenta pienākumus, esot nepieciešama apmācība, lai pakalpojums būtu pēc iespējas kvalitatīvāks, lai asistents neuzspiestu pakalpojuma saņēmējam savu gribu, kā arī tiktu novērsta iespējamā "izdegšana" un citi negatīvie blakus faktori. Turklāt Valsts kontrole norāda, ka esot apšaubāmas personu ar invaliditāti iespējas saņemt pilnvērtīgu asistenta pakalpojumu, ja to sniedz persona, kas nodarbināta uz pilnu slodzi vai vēl vairāk. Lai efektīvāk veicinātu cilvēku ar invaliditāti virzību uz neatkarīgu dzīvi un paplašinātu viņu iespējas piedalīties savām individuālajām vēlmēm un vajadzībām atbilstošās aktivitātēs, esot nepieciešams orientēties uz profesionālu asistentu dienestu izveidi un mazināt ģimenes locekļu iesaisti asistenta pakalpojuma sniegšanā. Labklājības ministrija esot apņēmusies Valsts kontroles sniegtos ieteikumus izvērtēt un ieviest līdz 2018. gada 5. janvārim.