147. Article

Atjaunojamo energoresursu nozare 1. Šo pantu piemēro pasākumiem, kas varētu ietekmēt tirdzniecību un ieguldījumus starp Pusēm saistībā ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, kas nav fosilie resursi, inter alia, vēja, saules enerģija un hidroenerģija, bet ne uz produktiem, no kuriem šāda enerģija tiek iegūta. 2. Katra Puse: a) atturas saglabāt vai pieņemt pasākumus, ar kuriem pieprasa veidot partnerību ar vietējiem uzņēmumiem, ja vien šāda partnerība netiek uzskatīta par nepieciešamu tehnisku iemeslu dēļ un Puse, kura saglabā vai pieņem šādus pasākumus, var pierādīt šādu tehnisku iemeslu esamību pēc otras Puses pieprasījuma; b) nodrošina, lai visi noteikumi, kas attiecas uz atļauju, sertifikācijas un licencēšanas procedūrām, kuras jo īpaši tiek piemērotas iekārtām, ražotnēm un saistītajai pārvades tīklu infrastruktūrai, ir objektīvi, pārredzami un nepatvaļīgi un nediskriminē otras Puses pieteikuma iesniedzējus; c) nodrošina, ka administratīvās maksas atjaunojamo energoproduktu nozarē, piemēram, ko maksā patērētāji, plānotāji, arhitekti, celtnieki, iekārtu uzstādītāji un piegādātāji, ir pārredzamas un to apjoms nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksas; d) nodrošina, ka otras Puses izcelsmes preču vai otras Puses piegādātāju ievesto preču importam un lietošanai piemēro šīs sadaļas 1. nodaļas (Preču tirdzniecība) noteikumus; e) nodrošina, ka otras Puses piegādātāju pakalpojumu sniegšanai piemēro 53. pantu; f) nodrošina, ka noteikumi un procedūras attiecībā uz pieslēgšanos un piekļuvi elektroenerģijas pārvades tīkliem ir pārredzami un nediskriminējoši pret otras Puses piegādātājiem vai pret atjaunojamiem energoresursiem. Puses nodrošina, ka ir veikti attiecīgie ar tīkliem un tirgu saistītie pasākumi, lai samazinātu ierobežojumus elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem; g) atturas piemērot vai uzturēt prasību: i) otras Puses uzņēmumam pirkt vai izmantot iekšzemes izcelsmes produktus vai produktus no šādu prasību izvirzošās Puses jebkāda iekšējā avota, norādot kā konkrētus produktus, produktu apjomu vai vērtību, vai kā daļu no vietējās produkcijas apjoma vai vērtības; vai ii) uzņēmuma importēto preču pirkšanu vai izmantošanu ierobežot ar daudzumu, kas atbilst tā eksportējamo vietējo produktu apjomam vai vērtībai. 3. Ja attiecībā uz iekārtam un sistēmām, kas paredzēti enerģijas ražošanai no atjaunojamiem un nefosiliem avotiem, pastāv starptautiski vai reģionāli standarti, Puses šos standartus vai to attiecīgās daļas izmanto par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti vai to attiecīgās daļas būtu neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis likumīgu mērķu sasniegšanai. Piemērojot šo punktu, Starptautisko standartizācijas organizāciju ("ISO") un Starptautisko elektrotehnikas komisiju ("IEC") uzskata par atbilstīgām starptautiskām standartizācijas struktūrām. 4. Attiecīgā gadījumā Puses precizē tehniskos noteikumus, kuru pamatā ir produktiem noteiktās prasības, ņemot vērā veiktspēju, tostarp ekoloģiskos raksturlielumus, nevis ražojuma dizainu vai aprakstu. 5. Nekas šajā pantā netiek interpretēts tā, ka tas liegtu kādai Pusei pieņemt vai piemērot pasākumus, kas nepieciešami konkrēto energotīklu drošai ekspluatācijai, energoapgādes drošībai, ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa savstarpēju patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp Pušu produktiem, pakalpojumu sniedzējiem vai ieguldītājiem vienādos apstākļos vai slēptus tirdzniecības vai ieguldījumu ierobežojumus starp Pusēm.