155. Article

Tiesības uz informāciju 1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes tās tiesvedības sakarā, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasību, var pieprasīt, lai informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kuriem pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, sniedz pārkāpējs un/vai cita persona: a) par kuru ir konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces komercdarbībai raksturīgā daudzumā; b) par kuru ir konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta pakalpojumus komercdarbībai raksturīgā daudzumā; c) par kuru ir konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta darbībās; vai d) kuru a), b) vai c) apakšpunktā minētās personas ir norādījušas kā personu, kas iesaistīta attiecīgo preču producēšanā, ražošanā vai izplatīšanā vai attiecīgo pakalpojumu sniegšanā. 2. Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver: a) attiecīgo preču vai pakalpojumu producentu, ražotāju, izplatītāju, piegādātāju un citu bijušo turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzētos vairumtirgotājus un mazumtirgotājus; b) informāciju par saražotajiem, izplatītajiem, piegādātajiem, saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem. 3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citas tiesību normas, kas: a) dod tiesību turētājam tiesības saņemt plašāku informāciju; b) reglamentē saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas izmantošanu civilajā tiesvedībā vai kriminālprocesā; c) reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu izmantošanu; d) paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās tuvi radinieki ir piedalījušies intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumā; vai e) reglamentē informācijas avotu vai personas datu apstrādes konfidencialitātes aizsardzību.