31. Article

Tiesību akti un procedūras muitas jomā 1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas, ka to attiecīgajos tiesību aktos, noteikumos un procedūrās tirdzniecības un muitas jomā izmantos starptautiskos instrumentus un standartus, kas piemērojami tirdzniecības un muitas jomā, tostarp pārskatītās Kioto Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijas būtiskos elementus, WCO pamatstandartus pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, WCO datu kopu un HS konvenciju. 2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi un procedūras tirdzniecības un muitas jomā pamatojas uz: a) vajadzību aizsargāt un atvieglināt tirdzniecību, ieviešot un izpildot tiesību aktu prasības, un vajadzību nodrošināt papildu atvieglojumus tirgotājiem, kuru atbilstība ir augstā līmenī; b) vajadzību nodrošināt, ka prasības pret uzņēmumiem ir racionālas, nediskriminējošas, aizsargā pret krāpšanu un neizraisa pārmērīgu sankciju piemērošanu par sīkiem muitas jomas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem; c) vajadzību piemērot vienotu administratīvo dokumentu vai elektronisko ekvivalentu attiecīgi EK līgumslēdzējā pusē un CARIFORUM. CARIFORUM valstis turpina centienus šā mērķa sasniegšanai ar nolūku to īstenot drīz pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Kopīga stāvokļa analīze veicama 3 gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā; d) vajadzību piemērot mūsdienīgas muitas metodes, tostarp riska novērtēšanu, vienkāršotas importa un eksporta pārbaudes procedūras, kontroli pēc izlaišanas un objektīvas procedūras licencētiem tirgotājiem. Procedūrām jābūt pārredzamām, efektīvām un vienkāršotām, lai samazinātu izmaksas un paplašinātu prognozējamības iespējas uzņēmumiem; e) vajadzību pēc nediskriminēšanas preču importam, eksportam un tranzītam piemērojamo prasību un procedūru ziņā, gan pieņemot, ka sūtījumiem var piemērot atšķirīgu režīmu, pamatojoties uz objektīviem riska novērtēšanas kritērijiem; f) vajadzību pēc pārredzamības. Šim nolūkam līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas saskaņā ar to attiecīgajos tiesību aktos noteiktajām normām ieviest saistošu nolēmumu sistēmu muitas jautājumos, jo īpaši par tarifa klasifikāciju un izcelsmes noteikumiem; g) vajadzību pēc progresīvas sistēmu attīstības, tostarp uz informācijas tehnoloģijām balstītas, lai atvieglinātu elektronisko datu apmaiņu starp tirgotājiem, muitas administrācijām un saistītajām aģentūrām; h) vajadzību atvieglināt tranzīta kustību; i) pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem attiecībā uz muitas mākleru licencēšanu, kā arī uz prasības obligāti izmantot neatkarīgus muitas māklerus neizvirzīšanu; j) vajadzību izvairīties no obligātām pirmsnosūtīšanas pārbaudēm vai to ekvivalenta izmantošanas, nekaitējot valstu tiesībām un pienākumiem atbilstīgi PTO Nolīgumam par pirmsnosūtīšanas pārbaudēm. līgumslēdzējas puses jautājumu apspriež ar CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteju un pēc tam var vienoties atteikties no iespējas izmantot obligātas pirmsnosūtīšanas pārbaudes vai to ekvivalentu. 3. Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī nodrošinātu nediskriminēšanu, pārredzamību, efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis: a) veic turpmākus pasākumus datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas labad; b) kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu; c) ievieš efektīvas, tūlītējas, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, kas ļauj izmantot pārsūdzības tiesības pret muitas rīcību, rīkojumiem un lēmumiem, kas iespaido importējamās, eksportējamās vai tranzīta preces. Maksai jābūt samērīgai ar pārsūdzības procedūru izmaksām; un d) nodrošina visaugstāko neaizskaramības standartu ievērošanu, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un instrumentu principus šajā jomā.