7. Article — ,

komentārs: Latvija interpretēs 7.pantu tādā redakcijā kā pirms 2010.gadā veiktajiem atjauninājumiem saskaņā ar attiecīgo komentāru, kāds tas bija pirms šiem atjauninājumiem. Konvencija par savstarpējo administratīvo sadarbību nodokļu jomā, ar 2010. gada protokola grozījumiem, ar kuru veikti grozījumi Konvencijā Paziņojumi: A Pielikums - Nodokļi, uz kuriem attiecas Konvencija 2.panta pirmās daļas a) punkta (i) apakšpunkts: - uzņēmumu ienākuma nodoklis; - iedzīvotāju ienākuma nodoklis; 2.panta pirmās daļas b) punkta (iii) apakšpunkts: B. nekustamā īpašuma nodoklis; C. pievienotās vērtības nodoklis; D. akcīzes nodoklis. B Pielikums - Kompetentā iestāde Latvijas Republikas Finanšu ministrija vai tās pilnvarots pārstāvis. Atrunas: Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "a" punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt jebkura veida palīdzību attiecībā uz šādiem Konvencijas 2.panta pirmās daļas "b" punktā (turpmāk - "b" punkts) uzskaitītajiem citas Konvencijas dalībvalsts nodokļiem: (ii) apakšpunkts: obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kas maksājami valdībai vai saskaņā ar publiskajām tiesībām izveidotām sociālās apdrošināšanas institūcijām; (iii) apakšpunkts: A. īpašuma, dāvinājuma vai mantojuma nodokļiem; E. nodokļiem par īpašumā esošiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai par to lietošanu; F. nodokļiem par lietošanā vai īpašumā esošu kustamu īpašumu, kas nav mehāniskie transportlīdzekļi; G. jebkuriem citiem nodokļiem; (iv) apakšpunkts: 2.panta 1.daļas "b" punkta (iii) apakšpunktā minēto kategoriju nodokļiem, ko uzliek citas Konvencijas dalībvalsts politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "b" punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt palīdzību nodokļu prasījumu vai administratīvo sodu piedziņā attiecībā uz visiem nodokļiem, uz kuriem attiecas iepriekš minētā atruna. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "c" punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt palīdzību attiecībā uz jebkuru nodokļu prasījumu, kas uz Konvencijas spēkā stāšanās datumu pastāv attiecībā uz Latvijas Republiku, vai - ja nodokļu prasījumi attiecas uz nodokļiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "a" vai "b" punktu ir noteikta atruna -, kas pastāv pirms datuma, ar kuru šāda atruna tiek atsaukta. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "d" punktu Latvijas Republika patur tiesības nesniegt palīdzību dokumentu izsniegšanā attiecībā uz nodokļiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "a" punktu ir noteikta atruna. Saskaņā ar Konvencijas 30.panta pirmās daļas "f" punktu Latvijas Republika patur tiesības piemērot 28.panta septīto daļu, tikai lai sniegtu administratīvo palīdzību attiecībā uz taksācijas periodu, kas sākās 1.janvārī vai pēc 1.janvāra trešajā gadā pirms gada, kurā attiecībā uz Latvijas Republiku stājās spēkā ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītā Konvencija, vai, ja nav taksācijas perioda, attiecībā uz administratīvo palīdzību, kas attiecas uz nodokļu uzlikšanu kalendārā gada 1.janvārī vai pēc 1.janvāra trešajā gadā pirms gada, kurā attiecībā uz Latvijas Republiku stājās spēkā ar 2010.gada 27.maija Protokolu grozītā Konvencija. Deklarācijas: Saskaņā ar Konvencijas 4.panta trešo daļu Latvijas Republika paziņo, ka saskaņā ar tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem tās iestādes var pirms tam informēt tās rezidentus vai valstspiederīgos par informācijas, kas attiecas uz šīm personām, pārsūtīšanu saskaņā ar 5. un 7.pantu. Investīcijas un daudznacionāli uzņēmumi Padomes lēmums, ar kuru pieņemts Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodekss [OECD/C(61)96] Padomes lēmums, ar kuru pieņemts Neredzamo darbību liberalizācijas kodekss [OECD/C(61)95] Latvijas Republika ierosina atrunas Kapitāla plūsmu liberalizācijas kodeksam un Neredzamo darbību liberalizācijas kodeksam saskaņā ar šo kodeksu 2.panta (b) punktu. Atrunu saraksts ir sniegts šī Noslēguma paziņojuma 2. un 3.pielikumā. Latvijas Republika vēlas uzņemties šādas saistības attiecībā uz liberalizācijas kodeksiem: "Saskaņā 1969.gada 23.maija Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām ar 27.pantu Latvija apņemas ievērot saistības, ko tā pievienošanās līgumā ar OECD uzņemsies attiecībā uz OECD liberalizācijas kodeksiem pat gadījumos, ja Latvijas Republikas tiesību normas ir pretrunā ar šādām saistībām." Padomes lēmuma par nacionālo režīmu trešā aktualizētā versija [C(91)147/FINAL] Saskaņā ar Padomes lēmuma par valsts režīmu trešo aktualizēto versiju [C(91)147 ar grozījumiem] Latvijas Republika ierosina zināmus izņēmumus valsts režīmam. Izņēmumu saraksts ir sniegts Noslēguma paziņojuma 4.pielikumā. Publiskā pārvaldība Padomes rekomendācijas par publisko iepirkumu [C(2015)2] Laika posms: Latvija pieņem iepriekš minēto instrumentu ar ieviešanas laiku līdz 2018.gada beigām attiecībā uz e-iepirkuma elementiem. Tūrisms Padomes lēmums - rekomendācija par starptautisko tūrisma politiku [C(85)165/FINAL] Atrunas 1.pielikumam: Atruna b) sadaļas (i) punktam 40 cigaretes vai 20 cigarillas vai 50 gramu smēķējamās tabakas personām, kas neceļo ar gaisa transportu. Tabakas izstrādājumu imports ir atļauts jebkurā kombinācijā, ja procentu daļa, ko izmanto no individuāli noteiktajiem daudzumiem, kopā nepārsniedz 100 procentus. Alkohola un tabakas izstrādājumu imports ir atļauts ceļotājiem, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Kvantitatīvie ierobežojumi nav noteikti smaržu, kafijas un tējas importam, šie izstrādājumi tiek uzskatīti par "pārējām precēm", un uz tiem attiecas monetārie robežlielumi. Atruna b) sadaļas (iii) punktam Ceļotāji, kas izmanto sauszemes transportu, var bez muitas nodevām un nodokļiem ievest citas preces, ja to vērtība nepārsniedz 300 EUR (apmēram 266 norēķina vienības), un ceļotāji, kas izmanto gaisa vai jūras transportu - ja preču vērtība nepārsniedz 430 EUR (apmēram 381 norēķina vienības). Bērni, kas jaunāki par 15 gadiem, neatkarīgi no ceļošanas veida bez muitas nodevu un nodokļu nomaksas var ievest citas preces, ja preču vērtība nepārsniedz 285 EUR (apmēram 252 norēķina vienības). Atruna d) sadaļas (i) punktam Ārvalstnieks var vadīt transportlīdzekli Latvijā, ja viņam ir klāt: • Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts izsniegta vadītāja apliecība; • vadītāja apliecība, kurā norādītas 1968.gada Vīnes konvencijā par ceļu satiksmi noteiktās vadītāja apliecību kategorijas; • vadītāja apliecība, kurā nav norādītas 1968.gada Vīnes konvencijā par ceļu satiksmi noteiktās transportlīdzekļu kategorijas. Ar šādu vadītāja apliecību personai atļauts vadīt tikai B kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, ja izdevējvalstī šī vadītāja apliecība dod tiesības vadīt automobili. Ja vadītāja apliecībā ieraksti nav izdarīti ar latīņu alfabēta burtiem, persona uzrāda notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Apsvērums par II pielikumu: Apsvērums par a) sadaļu Latvija kā Šengenas līguma dalībvalsts ievēro ES kopīgo vīzu politiku. Vīzu saņemšana un ieceļošana valstī notiek saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), ES nolīgumiem ar trešajām valstīm par vīzu atvieglotu izsniegšanu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss). Latvija saglabā tiesības izsniegt vienreizējas ieceļošanas vīzas. 2. PIELIKUMS: ATRUNU SARAKSTS KAPITĀLA PLŪSMU LIBERALIZĀCIJAS KODEKSAM LATVIJA saraksts I/A - Tiešās investīcijas: - ko attiecīgajā valstī veikuši nerezidenti. Piezīme: Atruna attiecas tikai uz, gadījumiem, kad: i) īpašumā iegūst šādu zemi: • lauksaimniecības un meža zemi; • zemi valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs; • zemi valsts pierobežas joslā un • zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad zeme paredzēta apbūvei; izņemot gadījumus, kad zemi iegūst īpašumā ES dalībvalsts pilsoņi vai kapitālsabiedrības, kas ir Latvijas un citu ES valstu pilsoņu īpašumā. Atruna par zemes iegūšanu īpašumā nebūs spēkā pēc 2019.gada 31.decembra; ii) Gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kuru sniegšanai var izsniegt licenci tikai aviosabiedrībām, kas ar akciju kontrolpaketes starpniecību pieder ES un EEZ dalībvalstīm un/vai valstspiederīgajiem vai ir to faktiskā kontrolē, ja vien ES parakstītā starptautiskā nolīgumā nav paredzēts citādi. iii) Privātiem apsardzes un novērošanas pakalpojumiem - kontrolpakete ārvalstu ieguldītājiem, izņemot ES dalībvalsts ieguldītājus. Atruna par privātiem apsardzes un novērošanas pakalpojumiem nebūs spēkā pēc 2019.gada 31.decembra. iv) Tiktāl, cik saskaņā ar ES Direktīvu 2009/65/EK pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU) turētājbankai vai nu jāreģistrē sava juridiskā adrese PVKIU piederības dalībvalstī vai jābūt reģistrētai attiecīgajā ES dalībvalstī, ja tā juridiskā adrese ir kādā citā ES dalībvalstī. B saraksts III/A1 - Darbības ar nekustamiem īpašumiem: - Darbības, ko nerezidenti veic attiecīgajā valstī: Piezīme: Atruna attiecas tikai uz gadījumiem, kad īpašumā iegūst šāda veida zemi: • lauksaimniecības un meža zemi; • zemi valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs; • zemi Latvijas valsts pierobežas joslā un • zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad zeme paredzēta apbūvei; izņemot gadījumus, kad zemi iegūst īpašumā ES dalībvalsts pilsoņi vai kapitālsabiedrības, kas ir Latvijas un citu ES valstu pilsoņu īpašumā un ko viņi pilnībā kontrolē. Atruna par zemes iegūšanu nebūs spēkā pēc 2019.gada 31. decembra. A saraksts VIII(i)/B - Kredīti, kas tieši saistīti ar starptautiskiem tirdzniecības darījumiem vai ar starptautisku pakalpojumu sniegšanu: (i) Gadījumos, kad rezidents piedalās pamatā esošā tirdzniecības vai pakalpojumu darījumā. B. Kredīti, ko rezidenti izsnieguši nerezidentiem. Piezīme: Atruna attiecas tiktāl, cik iestādes var noteikt augstākas minimālā kapitāla pietiekamības prasības bankām, kuru nerezidentiem izsniegtie aizdevumi pārsniedz 5% no kopējiem aktīviem. B saraksts VIII(ii)/B ii) Gadījumos, kad pamatā esošā tirdzniecības vai pakalpojumu darījumā nepiedalās neviens rezidents. B. Kredīti, ko rezidenti izsnieguši nerezidentiem. Piezīme: Atruna attiecas tiktāl, cik iestādes var noteikt augstākas minimālā kapitāla pietiekamības prasības bankām, kuru nerezidentiem izsniegtie aizdevumi pārsniedz 5% no kopējiem aktīviem. B saraksts IX/B - Finanšu kredīti un aizdevumi: B. Kredīti un aizdevumi, ko rezidenti izsnieguši nerezidentiem. Piezīme: Atruna attiecas tiktāl, cik iestādes var noteikt augstākas minimālā kapitāla pietiekamības prasības bankām, kuru nerezidentiem izsniegtie aizdevumi pārsniedz 5% no kopējiem aktīviem. A saraksts XI/A - Noguldījumu kontu operācijas: - Nerezidentu operācijas ar kontu rezidentkredītiestādēs. Piezīme: Atruna attiecas tiktāl, cik iestādes var noteikt augstākas minimālās likviditātes prasības un noteikt augstākas minimālā kapitāla prasības bankām, kurām vairāk par 20% no kopējiem aktīviem tiek finansēti no nerezidentiem piesaistītiem noguldījumiem. 3. PIELIKUMS: ATRUNU SARAKSTS neredzamo darbību liberalizācijas kodeksam LATVIA C/3 Autopārvadājumi: pasažieru un kravu pārvadājumi, tostarp fraktēšana Piezīme: Atruna, kas neattiecas uz ES pakalpojumu sniedzējiem, attiecas uz šādām darbībām: i) attiecībā uz pasažieriem: • tranzīts; • pārvadājumi "ar slēgtām durvīm"; • pasažieru uzņemšana un izsēdināšana starptautiskā reisā; • iekšzemes pārvadājumi; ii) attiecībā uz kravu pārvadājumiem: • tranzīts: • kravu piegāde starptautiskā reisā; • kravu uzņemšana atpakaļbraucienā, kad apstiprināta kravas uzņemšana; • kravu uzņemšana atpakaļbraucienā, kad apstiprināta kravas piegāde; • kravas uzņemšana starptautiskā reisā; • iekšzemes pārvadājumi. D/2 Kravu apdrošināšana starptautiskā tirdzniecībā A pielikuma I pielikuma 1.daļa, D/2 Piezīme: Atruna, kas iekļauj reklāmas pasākumus, attiecas tikai uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, ko veic ārvalstu apdrošinātāji, kas nav ES reģistrēti uzņēmumi. D/3 Dzīvības apdrošināšana A pielikuma I pielikuma 1.daļa, D/3, 1.un 3.punkts Piezīmes: Atruna, kas iekļauj reklāmas pasākumus, neattiecas uz: i) ES reģistrētu uzņēmumu sniegtajiem apdrošināšanas pakalpojumiem vai, ii) ja apdrošināšanas līgums noslēgts pēc apdrošināšanas ņēmēja iniciatīvas. D/4 Cita veida apdrošināšana A pielikuma I pielikuma 1.daļa, D4, 4., 5. un 6.punkts Piezīmes: Atruna, kas iekļauj reklāmas pasākumus, neattiecas uz: i) ES reģistrētu uzņēmumu sniegtajiem apdrošināšanas pakalpojumiem vai, ii) ja apdrošināšanas līgums noslēgts pēc apdrošināšanas ņēmēja iniciatīvas. D/7 Uzņēmumi, kas sniedz citus apdrošināšanas pakalpojumus A pielikuma I pielikuma IV daļa, D/7 Piezīmes: Atruna, kas iekļauj reklāmas pasākumus, attiecas tikai uz to apdrošināšanas starpnieku sniegtajiem pakalpojumiem, kas nav ES reģistrēti uzņēmumi. D/8 Privātās pensijas A pielikuma I pielikuma IV daļa, D/8 Piezīmes: Atruna, kas iekļauj reklāmas pasākumus, attiecas tikai uz privāto pensiju pakalpojumiem, ko Latvijā sniedz nerezidentu pakalpojumu sniedzēji, kas nav ES reģistrēti uzņēmumi, ja vien klients pakalpojumu nav izvēlējies pēc savas iniciatīvas. E/1 Maksājumu pakalpojumi: Piezīme: Atrunas attiecas tikai uz: i) naudas karšu un kredītkaršu izsniegšanu, ja to veic citi, nevis ES licencēti pakalpojumu sniedzēji un ii) elektronisko līdzekļu pārskaitījumu pakalpojumiem, ja tos sniedz citi, nevis ES licencēti pakalpojumu sniedzēji. E/2 Banku un ieguldījumu pakalpojumi Piezīme: Atrunas attiecas tikai uz finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu un brokeru pakalpojumiem ieguldījumu un banku jomā, ko Latvijā sniedz pakalpojumu sniedzēji, kas nav licencēti ES. E/4 Aktīvu pārvaldība Piezīme: Atrunas attiecas tikai uz pakalpojumiem, ko Latvijā sniedz nerezidenti, kas nav ES licencēti pakalpojumu sniedzēji. E/7 Nosacījumi nerezidentu ieguldītāju filiāļu, aģentūru u.c. reģistrēšanai un darbībai banku un finanšu pakalpojumu nozarē. A pielikuma II pielikuma 1.punkts Piezīme: Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma (PVKIU) turētājbankai vai nu jāreģistrē sava juridiskā adrese PVKIU piederības dalībvalstī vai jābūt reģistrētai attiecīgajā ES dalībvalstī, ja tā juridiskā adrese ir kādā citā ES dalībvalstī. L/6 Profesionāli pakalpojumi (tostarp grāmatvežu, mākslinieku, konsultantu, ārstu, inženieru, ekspertu, juristu u.c. pakalpojumi). Piezīme: Atruna attiecas tikai uz pārrobežu pakalpojumiem, ko, nodrošinot aizstāvību krimināllietās, Latvijā sniedz zvērināti advokāti, kas nav ES dalībvalsts pilsoņi. 4. PIELIKUMS: NACIONĀLĀ REŽĪMA IZŅĒMUMU SARAKSTS SASKAŅĀ AR Padomes lēmuma par nacionālo režīmu trešO aktualizētO versijU [C(91)147 AR GROZĪJUMIEM] LATVIJA A. Izņēmumi nacionālā līmenī I. Ārvalstu pilsoņu kontrolē esošu uzņēmumu investīcijas Nekustamais īpašums: Zemi var iegūt īpašumā visas fiziskas un juridiskas personas, izņemot zemi Latvijas valsts pierobežas joslā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, dabas rezervātos un citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervātu zonās, lauksaimniecības un meža zemi, zemi valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs, ko var iegūt īpašumā tikai: • Latvijas pilsoņi un citu ES dalībvalstu, EEZ valstu un Šveices pilsoņi; • valsts un pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības; • Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī, vai Šveicē reģistrētas kapitālsabiedrības, kuras reģistrējušās kā nodokļu maksātājs Latvijas Republikā, un kuras pilnībā vai atsevišķi pieder Latvijas pilsoņiem, citu ES dalībvalstu, EEZ valstu un Šveices pilsoņiem, Latvijas valstij un pašvaldībām, vai kuras pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvijas Republika līdz 1996. gada 31. decembrim ir parakstījusi un ratificējusi starptautisku līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, vai līgumu, kas parakstīts un ratificēts pēc šī datuma, ja tas paredz savstarpējas tiesības iegūt zemi īpašumā. Juridiskais pamatojums: Likums "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" (publicēts "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 32.nr., 20.08.1992., ar grozījumiem, kas stājas spēkā 2014. gada 1. augustā) un likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (publicēts "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 14.nr., 13.12.1991). Gaisa satiksme: Valstī reģistrētā aviosabiedrībā akciju kontrolpaketei jāpieder ES un EEZ dalībvalstīm un/vai to valstspiederīgajiem un jāatrodas ES un EEZ dalībvalstu un/vai to valstspiederīgo faktiskā kontrolē, ja vien ES parakstītā starptautiskā nolīgumā nav paredzēts citādi. Juridiskais pamatojums: Likums "Par aviāciju" (publicēts "Latvijas Vēstnesis", Nr.123, 20.10.1994.). Azartspēles un izlozes: Azartspēļu un izložu organizēšanas licences izsniedz tikai uzņēmumiem, kuros ārvalstu dalībnieku vai akcionāru daļa kapitālsabiedrības pamatkapitālā nepārsniedz 49 procentus. Šī prasība neattiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu ieguldītājiem (rezidentiem), kā arī uz gadījumiem, kad ārvalstu ieguldījumiem atšķirīgus noteikumus paredz Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi. Juridiskais pamatojums: Azartspēļu un izložu likums (26.09.2013.) Privāti apsardzes un novērošanas pakalpojumi: Uzņēmumi, kuros ārvalstu ieguldītāji, izņemot ES dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu ieguldītājus, ir ieguvuši (tiešā vai netiešā veidā) kontrolpaketi, nav tiesīgi saņemt speciālo atļauju (licenci) sniegt privātus apsardzes un novērošanas pakalpojumus. Juridiskais pamatojums: Apsardzes darbības likums (publicēts "Latvijas Vēstnesis" Nr.47, 06.03.2014.). II. Oficiālais atbalsts un subsīdijas Nav. III. Nodokļu saistības Nav. IV. Valsts un pašvaldību iepirkums Nav. V. Piekļuve finansējumam vietējā līmenī Nav. B. Izņēmumi administratīvi teritoriālajām vienībām Nav. 5. PIELIKUMS: TO IZVĒLES PASĀKUMU UN STRUKTŪRVIENĪBU SARAKSTS, KUROS LATVIJA VĒLAS IESAISTĪTIES • Starptautiskais mācību vides pētījums (Programme for Teaching and Learning International Survey - TALIS) • Starptautiska skolēnu novērtēšanas programma (Programme for International Student Assessment - PISA) • Globālais forums par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā (Global Forum on Transparency and Exchange of Information for Tax Purposes) • OECD šķirņu sertifikācijas shēmas sēklu apritei starptautiskajā tirgū (zālāju un pākšaugu sēklas; graudaugi) (OECD Schemes for the Varietal Certification of Seed Moving in International Trade (Grass and Legume Seed; Cereals)) • Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programma (Co-operative Action Programme on Local Economic and Employment Development - LEED) • Starptautiskais transporta forums (International Transport Forum) • Īpašā ķīmisko vielu kontroles programma (Special Programme on the Control of Chemicals) PADOMES LĒMUMS UZAICINĀT LATVIJAS REPUBLIKU PIEVIENOTIES OECD KONVENCIJAI (Pieņemts Padomes 1333.sesijā 2016.gada 11.maijā) PADOME, ņemot vērā 1960. gada 14. decembra Konvenciju par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (turpmāk tekstā - "Konvencija") un īpaši tās 5. panta "a" punktu un 16. pantu; ņemot vērā 2013. gada 29. maijā pieņemto Padomes rezolūciju par OECD paplašināšanos (Strengthening the OECD's Global Reach), kurā paziņots par Padomes lēmumu sākt iestāšanās sarunas ar Latvijas Republiku [C(2013)58/FINAL]; ņemot vērā "Ceļa karti" Latvijas dalībai OECD Konvencijā [C(2013)122/FINAL], ko Padome pieņēma 2013. gada 15. oktobrī un kurā norādīti noteikumi, nosacījumi un process, Latvijas Republikai pievienojoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (turpmāk tekstā - "pievienošanās "Ceļa karte""); ņemot vērā Ģenerālsekretāra ziņojumu par Latvijas pievienošanos Organizācijai [C(2016)77/REV1]; ņemot vērā Latvijas Republikas valdības noslēguma paziņojumu 2016. gada 29. aprīlī par to, ka Latvijas Republika pieņem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts saistības C(2016)54/REV1; ņemot vērā pievienošanās "Ceļa kartē" uzskaitīto OECD komiteju oficiālos atzinumus [C(2016)55]; ņemot vērā Ģenerālsekretāra vēstuli par Latvijas nostāju par tiesību aktiem, kas nav vērtēti OECD komitejās [C(2016)56]; ņemot vērā 2014. gada 5. maijā parakstīto Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas līgumu par organizācijas privilēģijām, imunitātēm un atvieglojumiem, kas stājās spēkā 2014. gada 7. novembrī; uzskatot, ka Latvijas Republikas valdība ir gatava uzņemties organizācijas dalībvalsts saistības; NOLEMJ: 1. Latvijas Republiku uzaicina pievienoties Konvencijai ar noteikumiem, kas ierosināti Latvijas Republikas valdības noslēguma paziņojumā C(2016)54/REV1, un tiem, kas norādīti turpmāk. 2. Par katru Organizācijas tiesību aktu, kas ir pieņemts starp šī Lēmuma datumu un datumu, kad Latvijas Republika pievienojas Konvencijai, Latvijas Republika sniedz savu viedokli trīs mēnešu laikā pēc šā tiesību akta pieņemšanas. 3. No datumu, kad Latvijas Republika ir pievienojusies Konvencijai, ir uzskatāmi par izbeigtiem iepriekšējie līgumi par Latvijas Republikas piedalīšanos OECD struktūrvienībās kā dalībniecei, kas nav Organizācijas dalībvalsts. No šī datuma Latvijas Republika piedalīsies šajās OECD struktūrvienībās kā Organizācijas dalībvalsts. 4. Pēc pievienošanās Konvencijai Latvijas Republika sniedz šādus progresa ziņojumus OECD struktūrvienībām: • Korporatīvās pārvaldības komitejai: Progresa ziņojumu komitejai un tās darba grupai 2017. gada pavasarī un turpmāk kā prasīts; • Veselības komitejai: Progresa ziņojumu divu gadu laikā pēc pievienošanās Organizācijai. 5. Latvijas Republika ieguldīs finanšu resursus, lai atbalstītu minēto pēcpievienošanās progresa ziņojumu izvērtēšanu. Ģenerālsekretāra sagatavotais gadskārtējais Latvijas pēcpievienošanās progresa pārskats ir publiskojams. PARAKSTĪTS Parīzē, 2016. gada 2. jūnijā angļu un franču valodā. Latvijas Republikas vārdā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vārdā Māris KUČINSKIS Angel GURRÍA Ministru prezidents Ģenerālsekretārs Konvencija par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju Parīzē 1960. gada 14. decembrī Amerikas Savienoto Valstu, Austrijas Republikas, Beļģijas Karalistes, Dānijas Karalistes, Francijas Republikas, Grieķijas Karalistes, Islandes Republikas, Itālijas Republikas, Īrijas, Kanādas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Norvēģijas Karalistes, Portugāles Republikas, Spānijas, Šveices Konfederācijas, Turcijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas un Zviedrijas Karalistes VALDĪBAS, IEVĒROJOT, ka ekonomiskā stiprība un labklājība ir būtiski Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķu sasniegšanai, individuālās brīvības saglabāšanai un vispārējās labklājības palielināšanai; UZSKATOT, ka virzību uz šiem mērķiem var ļoti iedarbīgi veicināt, stiprinot sadarbības tradīcijas, kas starp tām izveidojušās, ATZĪSTOT, ka Eiropas tautsaimniecības atjaunotne un panākumi, ko ievērojami sekmējusi šo valstu dalība Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijā, ir pavēruši jaunas iespējas šīs tradīcijas stiprināšanai un tās izmantošanai jauniem uzdevumiem un plašākiem mērķiem; PĀRLIECINĀTAS, ka plašāka sadarbība sniegs nozīmīgu ieguldījumu miermīlīgu un harmonisku attiecību veidošanā starp pasaules tautām; ATZĪSTOT, ka aizvien palielinās to saimnieciskā mijatkarība; APŅĒMĪBĀ apspriežoties un sadarbojoties efektīvāk izmantot savas jaudas un iespējas, lai rosinātu savu tautsaimniecību vislielāko ilgtspējīgo izaugsmi un uzlabotu savu tautu ekonomisko un sociālo labklājību; UZSKATOT, ka ekonomiski attīstītākajām nācijām ir jāsadarbojas, cik vien tas iespējams, palīdzot valstīm to ekonomiskajā attīstībā; ATZĪSTOT, ka turpmāka pasaules tirdzniecības attīstība ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas rosina valstu ekonomisko attīstību un starptautisko ekonomisko attiecību uzlabošanos; un APŅĒMĪBĀ virzīties uz šiem mērķiem atbilstoši savām saistībām citās starptautiskās organizācijās vai iestādēs, kuru dalībvalstis tās ir, vai saskaņā ar līgumiem, ko tās ir noslēgušas; TĀDĒĻ IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, lai Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizāciju pārdibinātu par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju: 1. pants Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk tekstā "Organizācija") mērķi ir veicināt politikas virzienus, kas izstrādāti, lai: (a) sasniegtu visaugstāko ilgtspējīgo ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību un celtu dzīves līmeni dalībvalstīs, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti un tā sniedzot ieguldījumu pasaules ekonomikā; (b) sekmētu dalībvalstu un trešo valstu tautsaimniecību līdzsvarotu augšupeju ekonomiskās attīstības procesā; un (c) sekmētu pasaules tirdzniecības paplašināšanos atbilstoši daudzpusējas sadarbības un nediskriminēšanas pieejai un saskaņā ar starptautiskām saistībām. 2. pants Tiecoties uz šiem mērķiem, dalībvalstis vienojas, ka tās gan atsevišķi, gan kopīgi: (a) veicinās savu ekonomisko resursu efektīvu izmantošanu; (b) veicinās savu resursu attīstību zinātnes un tehnoloģijas jomā, rosinās pētniecību un sekmēs profesionālo apmācību; (c) realizēs politiku, kas izstrādāta, lai sasniegtu ekonomisko izaugsmi un iekšējo un ārējo finansiālo stabilitāti un izvairītos no procesiem, kas varētu apdraudēt šo vai citu valstu tautsaimniecību; (d) ieguldīs pūles, lai samazinātu vai novērstu šķēršļus preču un pakalpojumu, un kārtējo maksājumu apmaiņai un uzturētu un paplašinātu kapitāla aprites liberalizāciju; (e) sniegt ieguldījumu gan dalībvalstu, gan trešo valstu ekonomiskās attīstības procesā ar atbilstīgiem līdzekļiem, jo īpaši ar kapitāla plūsmu uz šīm valstīm, ņemot vērā, cik svarīgi to tautsaimniecībai ir saņemt tehnisko palīdzību un nodrošināt eksporta tirgu paplašināšanos. 3. pants Lai sasniegtu 1. pantā norādītos mērķus un veiktu 2. pantā uzskaitītos uzdevumus, dalībvalstis vienojas, ka tās: (a) informēs cita citu un sniegs Organizācijai informāciju, kas tai nepieciešama savu uzdevumu veikšanai; (b) nepārtraukti savstarpēji konsultēsies, veiks pētījumus un piedalīsies projektos, par kuriem vienojušās; un (c) cieši sadarbosies un atbilstīgos gadījumos veiks saskaņotu rīcību. 4. pants Šīs Konvencijas līgumslēdzējas puses ir Organizācijas dalībvalstis. 5. pants Lai sasniegtu savus mērķus, Organizācija var: (a) pieņemt lēmumus, kas, ja vien nav paredzēts citādi, ir saistoši visām dalībvalstīm; (b) sniegt rekomendācijas dalībvalstīm; un (c) slēgt vienošanās ar dalībvalstīm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. 6. pants 1. Ja vien īpašos gadījumos Organizācija vienprātīgi nelemj citādi, lēmumus pieņem un rekomendācijas sniedz, visām dalībvalstīm savstarpēji vienojoties. 2. Katrai dalībvalstij ir viena balss. Ja dalībvalsts atturas no balsošanas, šāda atturēšanās nepadara lēmumu vai rekomendāciju par spēkā neesošu, un tie attiecas uz citām dalībvalstīm, bet ne uz atturējušos dalībvalsti. 3. Neviens lēmums nav saistošs nevienai dalībvalstij, līdz tā nav izpildījusi savu konstitucionālo procedūru prasības. Pārējās dalībvalstis var vienoties, ka šāds lēmums tām ir piemērojams pagaidu kārtībā. 7. pants Padome, kurā pārstāvētas visas dalībvalstis, ir institūcija, kas pieņem visus Organizācijas normatīvos aktus. Padome var sasaukt sēdes ministru vai pastāvīgo pārstāvju līmenī. 8. pants Katru gadu Padome ieceļ priekšsēdētāju, kas vada Padomes sēdes ministru līmenī, un divus priekšsēdētāja vietniekus. Priekšsēdētāju var iecelt veikt amata pienākumus uz vēl vienu papildus pilnvaru termiņu. 9. pants Padome var izveidot Izpildkomiteju vai savā pakļautībā esošas institūcijas, ja tādas varētu būt nepieciešamas Organizācijas mērķu sasniegšanai. 10. pants 1. Ģenerālsekretāru, kas atbild Padomes priekšā, uz pieciem gadiem ieceļ Padome. Viņam palīdz viens vai vairāki ģenerālsekretāra vietnieki vai ģenerālsekretāra palīgi, ko pēc ģenerālsekretāra ieteikuma ieceļ Padome. 2. Ģenerālsekretārs pilda Padomes priekšsēdētāja pienākumus pastāvīgo pārstāvju sēdēs. Viņš sniedz palīdzību Padomei visos atbilstošos veidos un var iesniegt ierosinājumus Padomei vai jebkurai citai Organizācijas struktūrvienībai. 11. pants 1. Ģenerālsekretārs ieceļ Organizācijai vajadzīgos darbiniekus saskaņā ar Padomes apstiprinātiem organizatoriskiem plāniem. Personāla nolikumu apstiprina Padomē. 2. Ievērojot Organizācijas starptautisko raksturu, ģenerālsekretārs, ģenerālsekretāra vietnieki vai palīgi un darbinieki nelūdz un nesaņem norādījumus ne no vienas dalībvalsts un ne no vienas valdības vai iestādes ārpus Organizācijas. 12. pants Saskaņā ar Padomes noteikto kārtību Organizācija var: (a) vērsties ar paziņojumiem pie trešām valstīm vai organizācijām; (b) nodibināt un uzturēt attiecības ar trešām valstīm vai organizācijām; un (c) aicināt trešo valstu valdības vai organizācijas piedalīties Organizācijas darbībā; 13. pants Eiropas Kopienu, kas nodibinātas ar 1951. gada 18. aprīļa Parīzes līgumu un 1957. gada 25. marta Romas līgumu, pārstāvība Organizācijā ir noteikta šīs Konvencijas papildprotokolā Nr. 1. 14. pants 1. Parakstītājvalstis ratificē vai apstiprina šo Konvenciju saskaņā ar savām konstitūcijām. 2. Ratificēšanas vai pieņemšanas instrumentus nodod glabāšanā Francijas Republikas valdībai, kas ar šo pantu ir iecelta par Konvencijas depozitāriju. 3. Šī Konvencija stājas spēkā: a) līdz 1961. gada 30. septembrim, kad visas parakstītājvalstis ir deponējušas ratificēšanas vai pieņemšanas instrumentus; vai (b) 1961. gada 30. septembrī, ja līdz šim datumam piecpadsmit vai vairāk parakstītāju valstu deponējušas šādus instrumentus attiecībā uz šīm parakstītājvalstīm, un pēc tam attiecībā uz jebkuru citu parakstītājvalsti, tai deponējot savu ratificēšanas vai pieņemšanas instrumentu. (c) pēc 1961. gada 30. septembra, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs Konvencijas parakstīšanas, kad piecpadsmit vai vairāk parakstītājvalstu deponējušas šādus instrumentus attiecībā uz šīm parakstītājvalstīm, un pēc tam attiecībā uz jebkuru citu parakstītājvalsti, tai deponējot savu ratificēšanas vai pieņemšanas instrumentu. 4. Jebkura parakstītājvalsts, kas nav deponējusi savu ratificēšanas vai pieņemšanas instrumentu, kad Konvencija stājas spēkā, var piedalīties Organizācijas darbībā ar nosacījumiem, ko paredz Organizācijas un šādas parakstītājvalsts vienošanās. 15. pants Ar šīs Konvencijas stāšanos spēkā notiek Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas pārdibināšana, un pēc tam tās mērķi, pilnvaras, iestādes un nosaukums būs tādi, kā noteikts šajā Konvencijā. Organizācija turpina Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas juridisko personību, bet Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas lēmumiem, rekomendācijām un rezolūcijām, lai tie būtu spēkā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā, ir nepieciešams Padomes apstiprinājums. 16. pants Padome var nolemt uzaicināt jebkuru valdību, kas ir gatava uzņemties dalībvalsts pienākumus, pievienoties šai Konvencijai. Šādiem lēmumiem jābūt vienprātīgiem ar noteikumu, ka katrā atsevišķā gadījumā Padome var vienprātīgi nolemt, ka pieļaujama atturēšanās, un tad, neraugoties uz 6. panta noteikumiem, lēmums attiecas uz visām dalībvalstīm. Pievienošanās stājas spēkā pēc tam, kad depozitāram iesniegts pievienošanās instruments. 17. pants Jebkura Līgumslēdzēja Puse var pārtraukt Konvencijas piemērošanu attiecībā uz sevi, divpadsmit mēnešus iepriekš par to paziņojot depozitārijam. 18. pants Organizācijas galvenā mītne ir Parīzē, ja vien Padome nevienojas citādi. 19. pants Organizācijas tiesībspēja un rīcībspēja, un Organizācijas, tās amatpersonu un dalībvalstu pārstāvju privilēģijas, atvieglojumi un imunitātes ir tādas, kā noteikts šīs Konvencijas papildprotokolā Nr. 2. 20. pants 1. Katru gadu saskaņā ar Padomes pieņemtajiem finanšu noteikumiem ģenerālsekretārs iesniedz Padomei apstiprināšanai gada budžetu, pārskatus un tādus papildu budžetus, ko pieprasa Padome. 2. Pēc Padomes vienošanās Organizācijas vispārējās izmaksas samērīgi sadala pēc skalas, par ko ir nolēmusi Padome. Citus izdevumus finansē tā, kā nolemj Padome. 21. pants Saņemot jebkuru ratifikācijas, pieņemšanas vai pievienošanās instrumentu vai jebkuru paziņojumu par pārtraukšanu, depozitārijs par to paziņo visām līgumslēdzējām pusēm un Organizācijas ģenerālsekretāram. TO APLIECINOT, šim mērķim attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju. SAGATAVOTS Parīzē tūkstoš deviņi simti sešdesmitā gada četrpadsmitajā decembrī angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, ko deponē depozitāram, kurš izsniegs apliecinātas kopijas visām parakstītājvalstīm. Konvencijas par OECD Papildprotokols Nr. 1 1960. gada 14. decembris Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas konvencijas PARAKSTĪTĀJVALSTIS IR VIENOJUŠĀS par turpinājumā norādīto: 1. Eiropas Kopienu, kuras dibinātas ar 1951. gada 18. aprīļa Parīzes līgumu un 1957. gada 25. marta Romas līgumu, pārstāvību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā nosaka saskaņā ar šo līgumu institucionālajām normām. 2. Šīs organizācijas darbībā piedalās Eiropas Ekonomikas kopienas komisija un Eiropas Atomenerģijas kopienas komisija, kā arī Eiropas Ogļu un tērauda kopienas augstākā iestāde. TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Protokolu. SAGATAVOTS Parīzē tūkstoš deviņi simti sešdesmitā gada četrpadsmitajā decembrī angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kuru uzglabās Francijas Republikas valdība, kas izsniegs visām parakstītājvalstīm apliecinātas kopijas. Konvencijas par OECD Papildprotokols Nr. 2 Parīzē 1960. gada 14. decembrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk tekstā "Organizācija") konvencijas PARAKSTĪTĀJVALSTIS; IR VIENOJUŠĀS par turpinājumā norādīto: Organizācijai tiek noteikta tiesībspēja, un Organizācijai, tās amatpersonām un dalībvalstu pārstāvjiem ir tiesības uz privilēģijām, atvieglojumiem un imunitātēm saskaņā ar turpinājumā norādīto: (a) 1948. gada 16. aprīļa Eiropas Ekonomiskās sadarbības Konvencijas dalībvalstu teritorijā - tiesībspēja, privilēģijas, atvieglojumi un imunitātes saskaņā ar šīs Konvencijas Papildprotokolu Nr. 1; (b) Kanādā - tiesībspēja, privilēģijas, atvieglojumi un imunitātes, kas norādītas jebkurā līgumā vai līgumā par tiesībspēju, privilēģijām, atvieglojumiem un imunitātēm, kurš noslēgts starp Kanādas valdību un Organizāciju; (c) Amerikas Savienotajās Valstīs - tiesībspēja, privilēģijas, atvieglojumi un imunitātes saskaņā ar Starptautisko organizāciju imunitāšu likumu, kas noteikts 1950. gada 27. jūnija izpildu rīkojumā Nr. 10133; (d) jebkurā citā vietā - tiesībspēja, privilēģijas, atvieglojumi un imunitātes, kas norādītas jebkurā līgumā vai līgumā par tiesībspēju, privilēģijām, atvieglojumiem un imunitātēm, kurš noslēgts starp attiecīgo valdību un Organizāciju. TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo Protokolu. SAGATAVOTS Parīzē tūkstoš deviņi simti sešdesmitā gada četrpadsmitajā decembrī angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kuru uzglabās Francijas Republikas valdība, kas izsniegs visām parakstītājvalstīm apliecinātas kopijas. Eiropas Ekonomiskās sadarbības konvencijas Papildprotokols Nr. 1 par Organizācijas tiesībspēju, privilēģijām un imunitātēm PARĪZĒ 1948. gada 16. aprīlī Valdība un Eiropas Ekonomiskās sadarbības konvencijas parakstītājas iestādes, ŅEMOT VĒRĀ, ka saskaņā ar Konvencijas 22. panta noteikumiem Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijai visu tās dalībvalstu teritorijā ir tāda tiesībspēja, kāda nepieciešama tās funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai, un Organizācijai, tās amatpersonām un Organizācijas dalībvalstu pārstāvjiem ir tiesības uz papildprotokolā norādītajām privilēģijām un imunitātēm, IR VIENOJUŠĀS par turpmāk norādītajiem noteikumiem: I DAĻA: Personas statuss, tiesības 1. pants Organizācijai ir juridiskas personas statuss. Tā var slēgt līgumus, iegādāties kustamo un nekustamo īpašumu un rīkoties ar to, un vērsties ar prasību tiesā. II DAĻA: Īpašums, līdzekļi un aktīvi 2. pants Organizācijai, tās īpašumam un aktīviem neatkarīgi no tā, kur tie atrodas un kā rīcībā tie atrodas, ir imunitāte pret jebkāda veida tiesvedību, ja vien kādā konkrētā gadījumā Organizācija nav nepārprotami atteikusies no savas imunitātes. Tomēr ar šo saprot, ka atteikšanās no imunitātes neattiecas uz jebkāda veida nolēmumu izpildi. 3. pants Organizācijas telpas ir neaizskaramas. Organizācijas īpašumam un aktīviem neatkarīgi no tā, kur tie atrodas un kā rīcībā tie atrodas, ir imunitāte pret kratīšanu, rekvizīciju, konfiskāciju, atsavināšanu vai jebkādu citu iejaukšanās veidu neatkarīgi no tā, vai tā ir izpildvaras, tiesu varas vai likumdevējvaras iestāžu rīcība, tai skaitā administratīvā procesa ietvaros. 4. pants Organizācijas arhīvi un kopumā visi tai piederošie vai tās rīcībā esošie dokumenti neatkarīgi no to atrašanās vietas ir neaizskarami. 5. pants Bez jebkādiem finanšu kontroles, regulējumu vai moratoriju ierobežojumiem: (a) Organizācija var turēt jebkāda veida valūtu un rīkoties ar kontiem jebkurā valūtā; (b) Organizācija var brīvi pārskaitīt savus līdzekļus no vienas valsts uz otru un jebkuras valsts ietvaros, kā arī konvertēt jebkuru savā rīcībā esošu valūtu citā valūtā. 6. pants Organizācija, tās aktīvi, ienākumi un citi īpašumi ir atbrīvoti no: (a) visiem tiešajiem nodokļiem; tomēr ar to tiek saprasts, ka Organizācija neprasa atbrīvojumu no maksas vai nodokļiem, kas veido vienīgi maksu par komunālajiem pakalpojumiem; (b) visām muitas nodevām un importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz precēm, kuras Organizācija ieved vai izved savām oficiālajām vajadzībām. Taču ar to tiek saprasts, ka ar šādu atbrīvojumu ievestās preces netiek pārdotas valstī, kurā tās ir ievestas, izņemot gadījumos, par kuriem panākta vienošanās ar attiecīgās valsts valdību; (c) visām muitas nodevām, importa un eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz Organizācijas publikācijām. 7. pants Organizācija parasti neprasīs atbrīvojumu no akcīzes nodokļa un nodevas par kustamā un nekustamā īpašuma pārdošanu, kas veido daļu no maksājamās summas, taču, kad Organizācija veic svarīgus īpašuma pirkumus savām oficiālajām vajadzībām, uz kuriem attiecināti vai var tikt attiecināti šādi nodokļi vai nodevas, dalībvalstis, ja iespējams, veiks attiecīgas administratīvās darbības, lai panāktu šāda nodokļa vai nodevas atlaišanu vai atmaksāšanu. III DAĻA: Atvieglojumi saistībā ar komunikāciju 8. pants Organizācija katras dalībvalsts teritorijā bauda ne mazāk labvēlīgus nosacījumus oficiālajai saziņai, kādus katras dalībvalsts valdība nodrošina jebkurai citai valdībai, tai skaitā diplomātiskajām pārstāvniecībām, attiecībā uz prioritāti, maksu un nodokļiem par pasta sūtījumiem, kablogrammām, telegrammām, radiogrammām, telefoto, telefona sakariem vai jebkuru citu saziņu, kā arī attiecībā uz tarifiem, kas noteikti informācijas nodošanai presē un radio. Organizācijas oficiālā sarakste un jebkura cita oficiālā saziņa netiek pakļauta cenzūrai. IV DAĻA: Dalībvalstu pārstāvji 9. pants Dalībvalstu pārstāvjiem Organizācijas galvenajās un pakārtotajās iestādēs, pildot savus pienākumus un braucot uz sanāksmes vietu un no tās, tiek piešķirtas privilēģijas, imunitātes un atvieglojumi, kādus parasti bauda līdzvērtīga ranga diplomātiskie sūtņi. 10. pants Dalībvalstu pārstāvjiem privilēģijas, imunitātes un atvieglojumi tiek piešķirti nevis viņu personīgā labuma gūšanai, bet gan ar mērķi nodrošināt neatkarīgu to funkciju izpildi, kas saistītas ar viņu darbu Organizācijā. Tādējādi dalībvalstīm ir ne vien tiesības, bet arī pienākums atcelt sava pārstāvja imunitātes statusu visos gadījumos, kad dalībvalsts uzskata, ka imunitātes statuss varētu traucēt tiesvedību, un kad to var atcelt, nekaitējot mērķim, kura dēļ tas ticis piešķirts. 11. pants 9. panta normas nav attiecināmas attiecībās starp pārstāvi un tās valsts varas iestādēm, kuras pilsonis ir šis pārstāvis vai kuras pārstāvis viņš vai viņa ir šobrīd vai ir bijis vai bijusi iepriekš. 12. pants IV daļā jēdziens iekļauj visus delegāciju delegātus, vietniekus, padomniekus, tehniskos ekspertus un sekretārus. V DAĻA: Amatpersonas 13. pants Ģenerālsekretārs nosaka to amatpersonu kategorijas, uz kurām attiecas V daļas noteikumi. Viņš iesniedz sarakstu ar šīm kategorijām Padomei. Pēc tam šis saraksts tiek izplatīts visām dalībvalstīm. Šajās kategorijās iekļauto amatpersonu vārdi periodiski tiek darīti zināmi dalībvalstīm. 14. pants Organizācijas amatpersonām: (a) ir imunitāte pret tiesvedību saistībā ar darbībām, ko tās ir veikušas, pildot amata pienākumus; šī imunitāte saglabājas arī tad, kad amatpersonas beigušas pildīt amata pienākumus Organizācijā; (b) ir tāds pats atbrīvojums no nodokļiem par saņemto algu un ienākumiem, kāds pienākas galveno starptautisko organizāciju amatpersonām, kā arī saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem; (c) ir imunitāte, līdz ar viņu ar laulātajiem partneriem un apgādājamiem tuviniekiem, pret imigrācijas ierobežojumiem un ārvalstnieku reģistrāciju; (d) ir piešķirtas tādas pašas atvieglojumu maiņas privilēģijas, kādas pienākas līdzvērtīga ranga diplomātisko misiju amatpersonām; (e) tiek piešķirti, līdz ar viņu laulātajiem partneriem un apgādājamiem ģimenes locekļiem, tādi paši repatriācijas atvieglojumi, kādi starptautiskas krīzes gadījumā tiek piešķirti diplomātisko pārstāvniecību dalībniekiem; (f) ir tiesības ievest mēbeles un personiskās mantas bez nodokļiem, kad viņi pirmo reizi uzsāk pildīt amata pienākumus attiecīgajā valstī. 15. pants Papildu privilēģijām, imunitātēm, atbrīvojumiem un atvieglojumiem, kas noteikti 14. pantā, ģenerālsekretāram, viņa laulātajam un bērniem līdz 21 gada vecumam tiek piešķirtas privilēģijas, imunitātes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kas pienākas diplomātisko pārstāvniecību vadītājiem saskaņā ar starptautiskajiem likumiem. Ģenerālsekretāra vietniekiem piešķirtas tādas pašas privilēģijas, imunitātes, atbrīvojumi un atvieglojumi kā līdzvērtīga ranga diplomātiskajiem pārstāvjiem. 16. pants Amatpersonām privilēģijas, imunitātes un atvieglojumi tiek piešķirti nevis viņu personīgā labuma gūšanai, bet gan Organizācijas interešu nodrošināšanai. Ģenerālsekretāram ir tiesības un pienākums atcelt imunitāti jebkurai amatpersonai jebkurā gadījumā, kad, pēc viņa domām, imunitātes statuss varētu traucēt tiesvedību, un to var atcelt, nekaitējot Organizācijas interešu nodrošināšanai. Ģenerālsekretāra un ģenerālsekretāra vietnieku imunitāti var atcelt Padome.