5. Article

Latvijas Republikas tiesību sistēmu raksturo atvērtība starptautiskajām tiesībām. Atbilstoši monisma doktrīnai Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas Latvijā tiek piemērotas tieši [sk.: Ziemele I. Starptautisko tiesību (vieta) un nacionālo tiesību attiecības. Juristu Žurnāls, 1997, Nr. 5; Cilvēktiesību Žurnāls, 1997, Nr. 6, 65.-70.lpp.]. Satversmes tiesa vienmēr Satversmes normas ir interpretējusi saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 5. punktu). Tādējādi starptautiskās cilvēktiesību normas ir minimālais cilvēktiesību standarts. Savukārt Satversmē noteiktās pamattiesības vai nu ir identiskas tam, vai arī paredz lielākas garantijas. Līdz ar to Satversmes 92. panta pirmais teikums ietver pienākumu atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ja šie apstākļi ir pierādījumu iegūšana kriminālprocesā ar spīdzināšanas vai cietsirdīgas izturēšanās metodēm. Apstrīdētās normas prokuratūrai neuzliek pienākumu atjaunot kriminālprocesu sakarā ar šādiem jaunatklātiem apstākļiem, bet nosaka prokurora tiesības un paredz, ka prokurora lēmums par atteikšanos atjaunot kriminālprocesu ir galīgs. Kriminālprocesa likuma 655. panta pirmā daļa arī paredz tiesības, bet ne pienākumu atjaunot kriminālprocesu (sk. Sprieduma 14. punktu). Satversmes tiesa nav izvērtējusi apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam tādā interpretācijā, kas atbilstu Konvencijā nostiprinātajam pienākumam atjaunot tiesvedību lietās, kurās izmantoti pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot spīdzināšanas vai cietsirdīgas izturēšanās aizliegumu.