8. Article

Līdz ar to Satversmes 92. panta pirmā teikuma aspektā jautājums nebūt nav par to, vai prokuratūra var veikt sākotnējo personas pieteikuma par jaunatklātiem apstākļiem pārbaudi. Nav šaubu, ka prokuratūrai tas ir jādara. Īstenībā jautājums ir par to, vai apstrīdētais tiesiskais regulējums, kas paredz, ka prokurora lēmums var būt galīgs, ir savietojams ar tādu tiesību uz taisnīgu tiesu izpratni, kas, atbilstoši Satversmes tiesas secinājumiem, ietver arī kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, un jo īpaši tādā gadījumā, kad Latvijai, ņemot vērā noteiktus apstākļus, ir pienākums atjaunot tiesvedību atbilstoši tās starptautiskajām saistībām (sk. Sprieduma 4. un 5. punktu). Apstrīdētās normas pamatā piešķir prokuroram rīcības brīvību attiecībā uz to, kā virzīt ar pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem saistīto procesu. Tās neparedz no noteiktiem apstākļiem izrietošu pienākumu. Tādējādi apstrīdētais regulējums ne visos gadījumos nodrošina tiesiskas valsts principam atbilstošu līdzsvaru starp res judicata principu un tiesībām uz taisnīgu spriedumu. Satversmes tiesas secinājumam, kas ietverts Sprieduma 16. punktā, var piekrist, kaut arī tas neizriet no šajā punktā ietvertā pamatojuma.