6. Article

DEFINĪCIJAS 2. tabula Definīcijas Nr. p. k. Izmantotais termins Definīcija 1.Jauna ražotneRažotne, kuras ekspluatācijai objektā, kurā atrodas iekārta, pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai ražotne, kura, saglabājot iekārtas esošos pamatus, pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas tiek pilnībā nomainīta2.Esoša ražotneRažotne, kas nav jauna ražotne3.Ievērojama modernizēšanaIevērojamas izmaiņas ražotnes/piesārņojuma mazināšanas sistēmas konstrukcijā vai tehnoloģijā, kuru gaitā tiek ievērojami mainīti vai nomainīti tehnoloģiskie mezgli un saistītās iekārtas4.Jauna putekļu savākšanas sistēmaPutekļu savākšanas sistēma, kas iekārtā pirmo reizi nodota ekspluatācijā pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas5.Esoša putekļu savākšanas sistēmaPutekļu savākšanas sistēma, kas nav jauna putekļu savākšanas sistēma6.Nekondensējamas smakojošas gāzes (NSG)Nekondensējamas smakojošas gāzes, proti, gāzes ar nepatīkamu smaku, kuras rodas celulozes ražošanā ar sulfātmetodi7.Koncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (KNSG)Koncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (jeb "stiprās smakojošās gāzes"): KRS (kopējos reducētos sēra savienojumus) saturošas gāzes, kas rodas vārīšanas, iztvaikošanas un kondensātu atdalīšanas procesos8.Stiprās smakojošās gāzesKoncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (KNSG)9.Vājās smakojošās gāzesAtšķaidītas nekondensējamas smakojošas gāzes: KRS saturošas gāzes, kas nav stiprās smakojošās gāzes (piemēram, gāzes no tvertnēm, skalošanas filtriem, šķeldu tvertnēm, kaļķu sārņu filtriem, žāvētājiem)10.Vājo gāzu atliekasVājās gāzes, kas izdalās no citiem avotiem, nevis no reģenerācijas katla, kaļķu cepļa vai KRS dedzināšanas ietaisē11.Nepārtraukti mērījumiMērījumi ar automātisku mērīšanas sistēmu (AMS), kas pastāvīgi uzstādīta objektā12.Periodiski mērījumiMērāmā lieluma (konkrēts mērāmais daudzums) noteikšana norādītos laika intervālos ar manuāliem vai automātiskiem paņēmieniem13.Difūzās emisijasEmisijas, kas rodas gaistošu vielu vai putekļu tiešā (nevirzītā) saskarē ar apkārtējo vidi normālos ekspluatācijas apstākļos14.Integrēta ražošanaVienā objektā ražo gan celulozi, gan papīru/kartonu. Parasti celuloze netiek žāvēta pirms papīra/kartona ražošanas15.Neintegrēta ražošana1) tirgum (pārdošanai) paredzētas celulozes ražošana fabrikās, kur netiek ekspluatētas papīrmašīnas; 2) papīra/kartona ražošana, izmantojot tikai citās ražotnēs saražotu celulozi (tirgum paredzētu celulozi) 16.Neto produkcija1) papīra fabrikās neiepakota pārdodamā produkcija pēc pēdējās operācijas ar garengriežamajām pārtinamajām mašīnām, t. i., pirms pārveidošanas; 2) papīrmašīnā neintegrētas pārklāšanas (krītošanas) iekārtās pārklātā papīra produkcija; 3) salvešpapīra fabrikās pārdodamā produkcija pēc procesa pabeigšanas salvešpapīra mašīnā, bet pirms jebkādiem pārtīšanas procesiem un neieskaitot serdeņus; 4) tirgum paredzētas celulozes fabrikās ķīpotā produkcija (GSt); 5) integrētās fabrikās neto celulozes produkcija nozīmē ķīpoto produkciju (GSt) plus celulozi, kas pārsūtīta papīra fabrikai (celulozes sausums 90 %, t. i., gaissausa celuloze); neto papīra produkcija skatīt 1) punktu 17.Speciālo papīru fabrikaFabrika, kurā īpašām vajadzībām (rūpnieciskām un/vai nerūpnieciskām) ražo dažādu šķirņu papīru un kartonu, kam ir specifiskas īpašības, salīdzinoši neliels galapatēriņa tirgus vai specifiski lietojumi un ko bieži vien īpaši rada pēc konkrēta patērētāja vai galapatērētāju grupas pasūtījuma. Speciālie papīri ir, piemēram, cigarešu papīrs, filtrpapīrs, metalizēts papīrs, termopapīrs, paškopējošais papīrs, pašlīmējošās etiķetes, ar liešanu krītots papīrs, kā arī ģipškartona pārklājums un speciālie papīri, kas paredzēti vaskošanai, izolēšanai, jumšanai, asfalta klāšanai un citiem specifiskiem mērķiem vai lietojumiem. Neviena no šīm šķirnēm neietilpst papīra standarta kategorijās18.Lapu koku koksneVairāku koku sugu (piemēram, apses, dižskābarža, bērza un eikalipta) koksne. Terminu "lapu koku koksne" lieto pretstatā terminam "skujkoku koksne"19.Skujkoku koksneSkujkoku (piemēram, priedes un egles) koksne. Terminu "skujkoku koksne" lieto pretstatā terminam "lapu koku koksne"20.KaustizācijaProcess kaļķu ciklā, kad hidroksīdu (balto atsārmu) reģenerē reakcijā Ca(OH)2 + CO3 2- → CaCO3 (s) + 2 OH-7. SAĪSINĀJUMI 3. tabula Saīsinājumi Nr. p. k. Saīsinājums Definīcija 1.GStGaissausas tonnas (celulozes), ko izsaka kā celulozi, kuras sausums ir 90 %2.AOHAdsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi3.BSPBioķīmiskais skābekļa patēriņš. Izšķīdušā skābekļa daudzums, kas mikroorganismiem nepieciešams organisko vielu noārdīšanai notekūdeņos4.ĶMCAr ķīmiski mehānisko paņēmienu iegūta celuloze5.ĶTMCAr ķīmiski termomehānisko paņēmienu iegūta celuloze6.ĶSPĶīmiskais skābekļa patēriņš. Ķīmiski oksidējamu organisko vielu saturs notekūdeņos (parasti attiecas uz analīzi, kur izmanto oksidēšanu ar dihromātiem)7.SCSausas cietvielas, izsaka masas %8.DTPADietilēntriamīnpentaetiķskābe (kompleksveidošanas/helātveidošanas aģents, ko izmanto balināšanā ar peroksīdu)9.BEHBalināšana bez elementārā hlora10.EDTAEtilēndiamīntetraetiķskābe (kompleksveidošanas/helātveidošanas aģents)11.H2SSērūdeņradis12.PKPPorains krītpapīrs13.NOxSlāpekļa oksīda (NO) un slāpekļa dioksīda (NO2) summa, izteikta kā NO214.ĶMNSĶīmiski mehāniskais celulozes iegūšanas paņēmiens ar neitrālu sulfītu15.PŠPārstrādātas šķiedras16.SO2Sēra dioksīds17.BHBBezhlora balināšana18.Kopējais slāpeklis (Nkop)Kopējais slāpeklis (Nkop), ko norāda kā N, ietver organisko slāpekli, brīvo amonjaku un amoniju (NH4+-N), nitrītus (NO2--N) un nitrātus (NO3--N)19.Kopējais fosfors (Pkop)Kopējais fosfors (Pkop), ko norāda kā P, ietver izšķīdušu fosforu un jebkādu nešķīstošu fosforu, kas notekūdeņos nonācis nokrišņu veidā vai ko satur mikrobi20.TMPTermomehāniskā kokmasa21.KOOKopējais organiskais ogleklis22.KRSKopējais reducētais sērs. Celulozes ieguves procesā radušos smakojošu reducētu sēra savienojumu sērūdeņraža, metilmerkaptāna, dimetilsulfīda un dimetildisulfīda summa, ko izsaka kā sēru23.KSCKopējās suspendētās cietvielu daļiņas (notekūdeņos). Suspendētās cietvielu daļiņas ir mazi šķiedru fragmenti, pildvielas, smalkas daļiņas, nenosēdusies biomasa (mikroorganismu aglomerācija) un citas mazas daļiņas24.GOSGaistošie organiskie savienojumi saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 231 "Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem" 2.1. apakšpunktu8. VISPĀRĪGI LPTP SECINĀJUMI PAR CELULOZES UN PAPĪRA RAŽOŠANU Papildus vispārīgajiem šajā nodaļā minētajiem LPTP attiecībā uz konkrētiem procesiem piemēro arī 9. 13. nodaļā iekļautos LPTP. 8.1. Vides pārvaldības sistēma 8.1.1. Lai uzlabotu celulozes, papīra un kartona ražotņu vispārējos vides aizsardzības rādītājus, LPTP ir ieviest un konsekventi īstenot vides pārvaldības sistēmu (VPS), kam piemīt visas šādas iezīmes: 1) vadības (tostarp augstākā līmeņa vadītāju) atbalsts; 2) tādas vides politikas noteikšana, kas vadībai paredz uzdevumu pastāvīgi veikt iekārtas uzlabošanu; 3) nepieciešamo procedūru, mērķu un uzdevumu plānošana un noteikšana saistībā ar finanšu plānošanu un ieguldījumiem; 4) procedūru īstenošana, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem: a) struktūra un atbildības sadalījums, b) mācības, izpratnes palielināšana un kompetence, c) informācijas sniegšanas līdzekļi, d) darbinieku iesaistīšana, e) dokumentācija, f) efektīva procesu vadība, g) tehniskās apkopes programmas, h) gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām, i) vides tiesību aktu prasību ievērošanas nodrošināšana; 5) darbības rezultātu pārbaude un koriģējoši pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem: a) monitorings un mērījumi (skatīt arī atsauces dokumentu "Vispārīgie monitoringa principi"), b) koriģējoši un profilaktiski pasākumi, c) uzskaitvedība, d) neatkarīgas (ja praktiski iespējams) iekšējās un ārējās revīzijas, lai konstatētu, vai VPS atbilst plānam un vai tā ir pienācīgi ieviesta un tiek ievērota; 6) VPS un tās piemērotības, atbilstības un efektivitātes pārbaudīšana (veic augstākā līmeņa vadītāji); 7) sekošana līdzi videi mazāk kaitīgu tehnoloģiju izstrādes gaitai; 8) ietekmes uz vidi izvērtēšana, ja iekārtas ekspluatācija tiek pārtraukta jaunas ražotnes projektēšanas posmā, kā arī visā iekārtas darbības laikā; 9) regulāra nozares procesu mērījumu salīdzinoša novērtēšana. Izmantojamība VPS (piemēram, standarta vai nestandarta) piemērošanas joma (piemēram, detalizācijas pakāpes ziņā) un veids ir atkarīgs no iekārtas veida, lieluma un sarežģītības pakāpes, kā arī no ietekmes uz apkārtējo vidi, ko tā var radīt. 8.2. Materiālu plūsmas vadība un laba saimniekošana 8.2.1. Lai mazinātu ražošanas procesa ietekmi uz vidi, LPTP ir ievērot labas saimniekošanas principus, izmantojot šādu paņēmienu kombināciju: 1) rūpīgi izvēlēties ķīmiskās vielas, maisījumus un piedevas, kontrolēt to lietojumu; 2) izdarīt ievades izvades analīzi: ķīmisko vielu un maisījumu inventarizācija, norādot daudzumus un toksikoloģiskās īpašības; 3) samazināt ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanu līdz minimumam, ar kādu iespējams nodrošināt galaprodukta kvalitātes prasības; 4) izvairīties no kaitīgu vielu (piemēram, nonilfenoletoksilātu saturošu dispersiju, tīrīšanas līdzekļu vai virsmaktīvu vielu) izmantošanas un aizstāt tās ar nekaitīgākām alternatīvām; 5) līdz minimumam samazināt vielu nonākšanu augsnē noplūžu dēļ, pa gaisu un nepareizas izejvielu, produktu vai atlikumu glabāšanas dēļ; 6) izveidot noplūžu kontroles programmu, lokalizēt attiecīgos avotus un tādējādi novērst augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu; 7) nodrošināt pienācīgu cauruļvadu sistēmu un glabātavu konstrukciju, lai virsmas uzturētu tīras un samazinātu nepieciešamību pēc mazgāšanas un tīrīšanas. 8.2.2. Lai samazinātu bioloģiski grūti noārdāmu organisko helātveidojošo aģentu (piemēram, balināšanā ar peroksīdiem izmantotās EDTA vai DTPA) nonākšanu apkārtējā vidē, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju. 4. tabula Tehniskie paņēmieni un to piemērojamība Nr. p. k. Paņēmiens Piemērojamība 1.Ar periodiskiem mērījumiem noteikt, kādā daudzumā helātveidojošie aģenti nonāk apkārtējā vidēNeattiecas uz fabrikām, kur helātveidojošus aģentus neizmanto2.Optimizēt procesus, lai samazinātu bioloģiski grūti noārdāmu helātveidojošo aģentu patēriņu un emisijuNeattiecas uz ražotnēm, kas vairāk nekā 70 % no EDTA/DTPA likvidē savā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā vai procesā3.Dot priekšroku bioloģiski noārdāmu vai likvidējamu helātveidojošo aģentu izmantošanai, pakāpeniski pārtraucot izmantot nenoārdāmus produktusIzmantošana atkarīga no tā, vai ir pieejami piemēroti aizstājēji (bioloģiski noārdāmi aģenti, kas atbilst prasībām par, piemēram, celulozes baltumu)8.3. Ūdens un notekūdeņu apsaimniekošana 8.3.1. Lai samazinātu notekūdeņu rašanos un to piesārņojuma slodzi, kas rodas koksnes glabāšanas un sagatavošanas procesos, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju. 5. tabula Tehniskie paņēmieni un to piemērojamība Nr. p. k. Paņēmiens Piemērojamība 1.Sausā mizošana (aprakstu skatīt 14.2.1. punktā)Izmantošana ir ierobežota, ja nepieciešama augsta tīrības un baltuma pakāpe, ko panāk ar bezhlora balināšanu2.Ar apaļkoksni apieties tā, lai nepieļautu mizas un koksnes piesārņošanu ar smiltīm un akmeņiemVispārizmantojams3.Izbūvēt kokmateriālu krautuves klātnes, jo īpaši vietās, ko izmanto šķeldas glabāšanaiIzmantošana var būt ierobežota atkarībā no kokmateriālu krautuves un glabātavas lieluma4.Kontrolēt izsmidzināšanas ūdens plūsmu un līdz minimumam samazināt ūdens noteci no krautuvesVispārizmantojams5.Savākt piesārņoto krautuves noteces ūdeni un pirms bioloģiskās attīrīšanas atdalīt suspendētās cietvielu daļiņasIzmantošana var būt ierobežota atkarībā no noteces ūdeņu piesārņotības (maza koncentrācija) un/vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtas lieluma (lieli daudzumi)Ar LPTP saistītā notekūdeņu plūsma no sausās mizošanas ir 0,5 2,5 m3/GSt. 8.3.2. Lai samazinātu saldūdens izmantošanu un notekūdeņu rašanos, LPTP ir ieviest noslēgtu ūdensapgādes sistēmu (ciktāl tas ir tehniski iespējams atkarībā no ražotās celulozes un papīra šķirnes), izmantojot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju. 6. tabula Tehniskie paņēmieni un to piemērojamība Nr. p. k. Paņēmiens Piemērojamība 1.Uzraudzīt un optimizēt ūdens lietošanuVispārizmantojams2.Novērtēt ūdens recirkulēšanas iespējas3.Līdzsvarot ūdens kontūru noslēgtības pakāpi un potenciālos trūkumus; ja nepieciešams, pievienot papildu iekārtas4.Atdalīt mazāk piesārņoto ūdeni no vakuumsūkņiem un izmantot to atkārtoti5.Atdalīt tīru dzesēšanas ūdeni no piesārņota tehniskā ūdens un izmantot to atkārtoti6.Tīra ūdens vietā otrreizēji izmantot tehnisko ūdeni (ūdens recirkulēšana un ūdens kontūru noslēgšana)Izmantojams jaunās un ievērojami modernizētās ražotnēs. Izmantošanu var ierobežot tādi apstākļi kā ūdens kvalitāte un/vai produktu kvalitātes prasības, tehniskie sarežģījumi (piemēram, izgulsnēšanās/aplikuma veidošanās ūdensapgādes sistēmā) vai smakas piesārņojuma palielināšanās 7.Attīrīt tehnisko ūdeni (vai tā daļu) jau ražošanas procesa laikā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un tādējādi ūdeni būtu iespējams recirkulēt vai izmantot otrreizējiVispārizmantojams7. tabula Ar LPTP saistītā notekūdeņu plūsma izplūdes vietā pēc notekūdeņu attīrīšanas, izteikta kā gada vidējā vērtība Nr. p. k. Sektors Ar LPTP saistītā notekūdeņu plūsma 1.Balināta ar sulfātmetodi iegūta celuloze (kraftceluloze)25 50 m3/GSt 2.Nebalināta ar sulfātmetodi iegūta celuloze (kraftceluloze)15 40 m3/GSt 3.Balināta ar sulfītmetodi iegūta celuloze (sulfītceluloze), ko var izmantot papīra ražošanai25 50 m3/GSt 4.Magnefīta celuloze45 70 m3/GSt 5.Celuloze ķīmiskajai pārstrādei40 60 m3/GSt 6.ĶMNS celuloze11 20 m3/GSt 7.Mehāniskā celuloze (kokmasa)9 16 m3/t 8.ĶTMC un ĶMC9 16 m3/GSt 9.PŠ papīra fabrikas, bez balināšanas1,5 10 m3/t (diapazona augšējā robeža lielākoties saistīta ar koksnes masas kartona ražošanu) 10.PŠ papīra fabrikas, ar balināšanu8 15 m3/t 11.PŠ salvešpapīra fabrikas, ar balināšanu10 25 m3/t 12.Neintegrētas papīra fabrikas3,5 20 m3/t 8.4. Energopatēriņš un energoefektivitāte 8.4.1. Lai samazinātu kurināmā un enerģijas patēriņu celulozes un papīra fabrikās, LPTP ir izmantot 8. tabulā minēto 1. paņēmienu un pārējo turpmāk minēto paņēmienu kombināciju. 8. tabula Tehniskie paņēmieni un to piemērojamība Nr. p. k. Paņēmiens Piemērojamība 1.Izmantot energopārvaldības sistēmu, kas ietver visus šādus elementus: a) fabrikas kopējās patērētās un saražotās enerģijas novērtēšana; b) enerģijas reģenerēšanas potenciāla apzināšana, kvantificēšana un optimizēšana; c) optimizētā enerģijas patēriņa monitorings un uzturēšana Vispārizmantojams2.Reģenerēt enerģiju, sadedzinot tos celulozes un papīra ražošanas atkritumus un atlikumus, kam ir liels organisko vielu saturs un liela siltumspēja, ņemot vērā 8.7.1. punktā norādītoIzmantojams tikai tad, ja nav iespējams pārstrādāt vai otrreizēji izmantot tos celulozes un papīra ražošanas atkritumus un atlikumus, kam ir liels organisko vielu saturs un liela siltumspēja3.Ražošanas procesiem nepieciešamo tvaiku un elektroenerģiju pēc iespējas saražot siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas procesāIzmantojams visās jaunās ražotnēs un ievērojami modernizētās enerģijas ražotnēs. Izmantošanu esošās ražotnēs var ierobežot fabrikas plānojums un pieejamā telpa4.Izmantot pārpalikušo siltumenerģiju biomasas un dūņu žāvēšanai, katlu barošanas ūdens un tehniskā ūdens uzsildīšanai, ēku apsildei u. tml.Šā paņēmiena izmantošana var būt ierobežota, ja siltuma avoti atrodas tālu no vietām, kur šo siltumu varētu izmantot5.Termokompresoru izmantošanaIzmantojams gan jaunās, gan esošās ražotnēs, kurs ražo jebkuras šķirnes papīru, un pārklāšanas (krītošanas) ietaisēs, kamēr vien ir pieejams vidēja spiediena tvaiks6.Izolēt tvaika un kondensāta cauruļvadu savienojumusVispārizmantojams7.Atūdeņošanā izmantot energoefektīvas vakuumsistēmas8.Izmantot augstražīgus elektromotorus, sūkņus un maisītājus9.Ventilatoros, kompresoros un sūkņos izmantot frekvenču pārveidotājus10.Tvaika spiediena līmeni salāgot ar faktiski nepieciešamo spiedienuApraksts 3. paņēmiens vienlaicīga siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ražošana vienā procesā, ko sauc par koģenerāciju. Papīrrūpniecībā koģenerācijas stacijās lielākoties izmanto tvaika turbīnas un/vai gāzes turbīnas. Ekonomiskais izdevīgums (iegūstamā ekonomija un atmaksāšanās laiks) lielākoties ir atkarīgs no elektroenerģijas un kurināmā izmaksām. 8.5. Smakas emisijas Attiecībā uz smakojošu, sēru saturošu gāzu emisijām, kas rodas kraftcelulozes un sulfītcelulozes fabrikās, ar konkrētu procesu saistītie LPTP ir iekļauti 9.2. un 10.2. punktā. 8.5.1. Lai novērstu un samazinātu tādu smakojošu savienojumu emisijas, kas rodas notekūdeņu sistēmā, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju. 9. tabula Tehniskie paņēmieni Nr. p. k. Tehniskais paņēmiens