4. Article

Sprieduma 16.1.2. punktā Satversmes tiesa secinājusi, ka piecas no apstrīdētajām normām, proti, DNS likuma 1. panta 6. punkts, 4. pants, 10. pants un 18. panta pirmā daļa, kā arī Noteikumu Nr. 620 2. punkts, veido vienotu tiesisko regulējumu, kas ir pamats aizdomās turētās personas bioloģiskā materiāla izņemšanai, tās DNS profila noteikšanai un glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē. DNS likuma 1. panta 6. punktā ietverta definīcija tam, kas šā likuma izpratnē uzskatāms par salīdzināmiem paraugiem. DNS likuma 4. pantā minēti DNS profila noteikšanas procedūras posmi, proti, informācijas apkopošana un glabāšana. DNS likuma 10. pants noteic DNS nacionālajā datu bāzē iekļaujamās un uzglabājamās fiziskās personas datu vienības sastāvu, savukārt DNS likuma 18. panta pirmā daļa noteic to, cik ilgi DNS profilus un ziņas par aizdomās turētajām personām glabā DNS nacionālajā datu bāzē, un kārtību, kādā informācija no datu bāzes dzēšama. Noteikumu Nr. 620 2. punktā norādīti paraugu devēji, no kuriem izņem bioloģisko materiālu, tostarp arī aizdomās turētās personas. Bioloģiskā materiāla izņemšana, kas Pieteikuma iesniedzējam veikta, pamatojoties uz Noteikumu Nr. 620 2. punktu, ir viens no DNS profila noteikšanas procedūras posmiem. Sprieduma 16.1.2. punktā pamatoti norādīts, ka bez bioloģiskā materiāla izņemšanas, kuru reglamentē apstrīdētie Noteikumi Nr. 620, DNS ģenētiskā izpēte objektīvi nebūtu iespējama. Tāpat var piekrist Sprieduma 17. punktā minētajam, ka DNS profila noteikšanas procedūra ietver vairākus secīgus posmus - aizdomās turētās personas bioloģiskā materiāla izņemšanu, DNS izpēti DNS profila noteikšanai un šā profila glabāšanu DNS nacionālajā datu bāzē. Lai pamatotu secinājumu par vienoto tiesisko regulējumu, Sprieduma 16.1.2. punktā aprakstīts, kā DNS likuma 1. panta 6. punkts, 4. pants, 10. pants un 18. panta pirmā daļa, kā arī Noteikumu Nr. 620 2. punkts kalpo tam, lai tiktu sasniegts DNS likuma mērķis - izveidot DNS nacionālo datu bāzi, kas izmantojama noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, pazudušu personu meklēšanā un neatpazītu līķu (līķa materiālu) identificēšanā, kā arī noteikt un regulēt DNS ģenētiskās izpētes rezultātu apmaiņu ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām. Tomēr nedz atsevišķu tiesību normu savstarpējā saistība, nedz arī tas, ka šīs normas kopumā kalpo likuma mērķa sasniegšanai, vēl nav pietiekams arguments tam, lai attiecīgās normas atzītu par vienotu tiesisko regulējumu līdzšinējā Satversmes tiesas praksē pieņemtajā izpratnē. Citos spriedumos Satversmes tiesa ir precīzi un nepārprotami norādījusi konkrētās pazīmes, kuru dēļ vairākas konkrētajā lietā apstrīdētās normas uzskatāmas par vienotu regulējumu. Piemēram, spriedumā lietā Nr. 2014-11-0103 "Par Dabas resursu nodokļa likuma 3. panta pirmās daļas 1. punkta "f" apakšpunkta, 19.1 panta un Ministru kabineta 2014. gada 14. janvāra noteikumu Nr. 27 "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam" Satversmes tiesa vērtēja apstrīdētās normas kā vienotu regulējumu tāpēc, ka tās kopumā noteica personai pienākumu maksāt pēc noteiktas metodikas aprēķinātu nodokli un tādējādi ierobežoja personas īpašuma tiesības (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 16. punktu). Izskatītajā lietā pieņemtajā Spriedumā Satversmes tiesa tēzi par vienotu tiesisko regulējumu izmantojusi tikai tāpēc, lai rastu pamatojumu arī tādu normu izvērtēšanai, kuras Pieteikuma iesniedzējam nemaz nebija piemērotas. Balstoties uz savu secinājumu par vienotu tiesisko regulējumu, Satversmes tiesa Sprieduma 16.3. punktā atzinusi, ka visas vienotajā regulējumā ietvertās apstrīdētās normas ir radījušas Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu. Spriedumā izdarītais secinājums par DNS likuma 1. panta 6. punktu, 4. pantu, 10. pantu un 18. panta pirmo daļu, kā arī Noteikumu Nr. 620 2. punktu kā vienotu tiesisko regulējumu ir pamatā tam, ka Satversmes tiesa nepareizi novērtējusi Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskāruma apjomu.