3. Article

Lietas dalībnieku viedokļi ir ļoti atšķirīgi, tādēļ šajā lietā principiāla nozīme bija jautājumam par apstrīdēto normu saturu un no tām izrietošajiem personu un valsts pārvaldes iestāžu pienākumiem un tiesībām. 3.1. Institūcijas, kas izdevušas apstrīdētos aktus, - Saeima un Ministru kabinets - tiesas sēdē uzturēja viedokli, ka bioloģiskā materiāla ņemšanu no aizdomās turētām personām regulējot Kriminālprocesa likuma 207.-209. pants. Aizdomās turēto personu pienākums izsniegt paraugus salīdzinošajai izpētei vai ļaut, lai tie tiek iegūti, esot noteikts Kriminālprocesa likuma 67. panta pirmajā daļā. Noteikt ekspertīzi un ņemt tās veikšanai nepieciešamos salīdzināmos paraugus drīkstot tikai tad, ja procesa virzītājs vai izmeklēšanas grupas dalībnieks ir atzinis par nepieciešamu noskaidrot kriminālprocesā nozīmīgus faktus un apstākļus. Neviena no apstrīdētajām DNS likuma un Noteikumu Nr. 620 normām nevarot būt par bioloģiskā materiāla ņemšanas pamatu. Tādējādi par aizdomās turētās personas bioloģiskā materiāla ņemšanu DNS profila noteikšanai un glabāšanai DNS nacionālajā datu bāzē katrā konkrētā gadījumā lēmumu pieņemot kriminālprocesu virzošā amatpersona. Divu pieaicināto personu - Tieslietu ministrijas un Tiesībsarga - sniegtie viedokļi par apstrīdēto normu interpretāciju bija līdzīgi. 3.2. Savukārt pieaicinātās personas, kuru kompetencē ietilpst apstrīdēto normu piemērošana, - Valsts policija un Ģenerālprokuratūra - uzturēja viedokli, ka apstrīdētās normas interpretējamas plašāk. Proti, normatīvie akti paredzot divus patstāvīgus pamatus bioloģiskā materiāla ņemšanai no aizdomās turētajām personām. Pirmkārt, bioloģiskā materiāla ņemšanu no aizdomās turētajām personām paredzot Kriminālprocesa likums. Ja krimināllietā nepieciešams noskaidrot konkrētus apstākļus, procesa virzītājs, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 193.-209. pantu, esot tiesīgs noteikt ekspertīzi un pieprasīt, lai aizdomās turētā persona izsniedz bioloģiskā materiāla paraugus vai ļauj tos iegūt salīdzinošajai izpētei un DNS profila noteikšanai, lai sasniegtu Kriminālprocesa likumā noteiktos mērķus. Otrkārt, bioloģiskais materiāls no aizdomās turētajām personām tiekot ņemts arī ārpus Kriminālprocesa likuma regulējuma. Pamatojoties uz DNS likumu un Noteikumiem Nr. 620, bioloģiskais materiāls tiekot ņemts no visām aizdomās turētajām personām ar mērķi iekļaut šo personu DNS profilus DNS nacionālajā datu bāzē arī tad, ja ekspertīze konkrētajā lietā nav noteikta. DNS likuma un Noteikumu Nr. 620 piemērošanas priekšnoteikums esot vienīgi tas, ka attiecīgajai personai ir noteikts kriminālprocesuālais statuss - aizdomās turētais. Pieaicinātā persona Aldis Lieljuksis arī piekrita šādai apstrīdēto normu interpretācijai. 3.3. Satversmes tiesa Spriedumā, atsaucoties uz DNS likuma 2. pantā definēto mērķi, par pamatotu atzina tādu apstrīdēto normu interpretāciju, kas ļauj DNS likuma 13. pantā noteiktajiem subjektiem ņemt DNS profila noteikšanai nepieciešamo bioloģisko materiālu no visām personām, kurām noteikts kriminālprocesuālais statuss - aizdomās turētais. Būtībā Satversmes tiesa piekrita tiesību piemērotāju - Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras - sniegtajai apstrīdēto normu interpretācijai.