5. Article

Atzīstot par pamatotu apstrīdēto normu interpretāciju, kas minēta šo atsevišķo domu 3.3. punktā, Satversmes tiesa Spriedumā nav atspoguļojusi apsvērumus, kuru dēļ, pastāvot iespējai apstrīdētās normas interpretēt dažādi, priekšroka dota tādai interpretācijai, kura nenodrošina pamattiesību aizsardzību augstākā līmenī. Atbilstoši atziņai, kas izteikta Satversmes tiesas 2011. gada 8. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-52-03 11. punktā, gadījumā, kad tiesību normu iespējams interpretēt dažādi, jāizvēlas tā interpretācija, kura nodrošina pamattiesību aizsardzību augstākā līmenī. Šāda atziņa izriet no demokrātiskas un tiesiskas valsts principa, kas prasa, lai cilvēka tiesību un brīvību īstenošanas iespējas tiktu garantētas pēc iespējas plašākā apjomā. Tāpēc ikviena tiesību norma, no kuras izriet pamattiesību ierobežojums, ir jātulko pēc iespējas šauri. Saskaņā ar apstrīdēto normu interpretāciju, par kuru iestājās Saeima un Ministru kabinets, tiktu ierobežotas tikai to aizdomās turēto personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz kurām, ievērojot konkrētās krimināllietas apstākļus, procesa virzītājs atzinis par nepieciešamu noteikt ekspertīzi un pieprasīt, lai šīs personas izsniedz bioloģiskā materiāla paraugus salīdzinošajai izpētei vai ļauj tos iegūt, bet citu aizdomās turēto personu tiesības, kas noteiktas Satversmes 96. pantā, netiktu ierobežotas. Turpretī tiesību piemērotāju - Valsts policijas un Ģenerālprokuratūras - piedāvātajā interpretācijā apstrīdētās normas ierobežo ikvienas aizdomās turētās personas pamattiesības, kas noteiktas Satversmes 96. pantā, jo, tiklīdz persona ir atzīta par aizdomās turēto, tai jāizpilda kompetentās amatpersonas prasība izsniegt bioloģisko materiālu DNS profila noteikšanai un iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē. Kā jau tika norādīts šo atsevišķo domu 4. punktā, par labu Saeimas un Ministru kabineta piedāvātajai apstrīdēto normu interpretācijai liecina pietiekami daudzi argumenti. Tāpēc Spriedumā bija jāizvērtē, kurai no iespējamām apstrīdēto normu interpretācijām dodama priekšroka, ņemot vērā tiesiskas valsts principu, kas prasa, lai cilvēka tiesību un brīvību īstenošanas iespējas tiktu garantētas pēc iespējas plašākā apjomā, bet ikviens cilvēka tiesību un brīvību ierobežojums tiktu tulkots pēc iespējas šauri.