2. Article

Lai sasniegtu labu vides stāvokli jūrā, Latvijai jāsamazina kopējā slāpekļa un kopējā fosfora slodzes uz Rīgas līci un Baltijas jūru līdz 1.tabulā norādītajām bāzes scenārija slodzēm, tāpēc jāīsteno pasākumi, kas dos iespēju samazināt slodzes līdz nepieciešamajam līmenim. 1.tabula. Kopējā slāpekļa un kopējā fosfora normalizētajās references slodzes no sauszemes un atmosfēras, saskaņā ar HELCOM PLC 5.5. novērtējumu1 Reģions Fosfora references slodžu vērtība tonnas/gadā Slāpekļa references slodžu vērtība tonnas/gadā Rīgas līcis 1 959 66 284 Baltijas jūra 269 11 675 Kopā 2 228 77 959 Izņēmuma piemērošanas pamatojums: Virkne zinātnisku pētījumu ir apstiprinājuši faktu, ka izmaiņas Baltijas jūrā notiek ar lielu laika nobīdi, ko nosaka Baltijas jūras iekšējie bioģeoķīmiskie procesi. Tāpēc, saskaņā ar kopējo izpratni par Baltijas jūrā notiekošo procesu laika skalu, ir atzīts, ka īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai var paiet ļoti ilgs laiks − vismaz 30 līdz 50 gadi − līdz tiek sasniegts vēlamais stāvoklis. To ļoti labi demonstrē modeļa aprēķini (HELCOM 2014) par izmaiņām ziemas slāpekļa un fosfora koncentrācijās Baltijas jūras centrālās daļas ūdeņu virsējā slānī (1.attēls). 1.attēls. Izmaiņas ziemas slāpekļa un fosfora koncentrācijās Baltijas jūras centrālās daļas virsējā ūdens slānī. Adaptēts no HELCOM (2014.)2 (1) Pelēkās līnijas reprezentē scenāriju, kad slodzes tiek saglabātas 1997.-2003.gada līmenī, sarkanās - ja tiek īstenota nepieciešamā slodžu samazināšana. (2) Raustītā līnija apzīmē mērķkoncentrāciju. Kā var redzēt no attēla, īstenojot pasākumus (0 gads), slāpekļa koncentrācija iekšējo procesu rezultātā sākotnēji var pat pieaugt, un izteikta samazināšanās tendence būs novērojama tikai pēc 10-20 gadiem. Vienlaikus fosfora koncentrācija uzrāda stabilu samazināšanās tendenci. Kopumā šādas prognozes ir noderīgas, lai novērtētu izmaiņu tendences un laika skalu, bet nevar tikt izmantotas, lai ļoti precīzi paredzētu gadu, kurā tiks sasniegts labs stāvoklis. Tāpēc, īstenojot uz jūras vides stāvokļa uzlabošanu vērstos pasākumus, kā starpmērķis būtu jāizvirza koncentrāciju samazināšanās tendence. Mērķa koncentrācijas sasniegšana paliek kā gala rezultāts. Ņemot vērā modeļa aprēķina rezultātus, eitrofikācijas gadījumā ir pamatoti noteikt, ka labs vides stāvoklis netiks sasniegts 2020.gadā Baltijas jūras dabīgo apstākļu dēļ un ir pamatoti piemērot izņēmumu atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 14.panta 1.punkta "e" apakšpunktam. 1 HELCOM, 2015. Updated Fifth Baltic Sea pollution load compilation (PLC-5.5). Baltic Sea Environment Proceedings No.145 2 HELCOM, 2014. Eutrophication status of the Baltic Sea 2007-2011 - A concise thematic assessment. Baltic Sea Environment Proceedings No.143 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs