7. Article

Troksnis un cita veida enerģija nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu Mērķis nosaka to, ka troksnis vai cita veida enerģija, kas tiek novadīta jūras vidē, nesasniedz līmeni, pie kura ir novērojama tā negatīva ietekme uz jūras ekosistēmu. Latvijas jūras ūdeņiem noteikto vides mērķu saikne ar jūras vides stāvokli raksturojošajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem2 (D3) norādīta 1.tabulā. 1.pielikuma 1.tabula.Jūras vides mērķu saikne ar jūras vides stāvokli raksturojošajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem (D) Latvijas jūras ūdeņiem noteiktie jūras vides mērķi Jūras vides stāvokli raksturojošie kvalitatīvie raksturlielumi ("D") JVM1: Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas D1 Bioloģiskā daudzveidība D2 Svešās sugas D4 Barības ķēdes D6 Jūras dibena integritāte JVM2: Jūras resursu izmantošana ir ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmu D3 Komerciāli izmantotās zivis JVM3: Eitrofikācija nerada negatīvu ietekmi uz Jūras ekosistēmu D5 Eitrofikācija JVM4: Jūrai raksturīgs hidromorfoloģisks stāvoklis D7 Izmaņas hidrogrāfiskajos apstākļos JVM5: Piesārņojošo vielu koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu D8 Piesārņojošo vielu koncentrācijas jūras vidē D9 Piesārņojošo vielu koncentrācijas zivīs un citās jūras veltēs JVM6: Cietie atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu D10 Jūru piesārņojošie atkritumi JVM7: Troksnis un cita veida enerģija nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu D11 Jūrā ievadītā enerģija (troksnis) 1.3. Saikne starp nozaru radīto spiedienu, slodzēm, jūras vides mērķiem un stāvokli raksturojošiem kritērijiem Aprēķinātās slodzes uz jūras vidi parasti summējas no vairāku tautsaimniecības nozaru radītajām tiešajām vai netiešajām slodzēm. Tā kā dažādu nozaru radīto slodžu apjomi un intensitāte atšķiras, ir jānovērtē katras nozares proporcionālā ietekme. Šobrīd pieejamās informācijas un zināšanu apjoms nav pietiekams, lai precīzi kvantitatīvi noteiktu katra avota īpatsvaru kopējā slodzē. Tāpēc, lai noteiktu nozares ar vislielāko ietekmi uz vides stāvokli, tika ņemta vērā citu valstu pieredze un novērtējumam tika izmantota daļēji kvantitatīva pieeja, kas balstās uz eksperta vērtējumu. Slodžu nozīmības novērtējumu veido divi elementi: 1. katras aktivitātes radītās slodzes relatīvā nozīmība, jeb ieguldījums kopējā slodzē uz kvalitatīvo raksturlielumu; 2. slodzes ietekmes telpiskā nozīmība (cik lielu Latvijas jūras ūdeņu daļu ietekmē konkrētās aktivitātes radītā slodze). 1.pielikuma 2.tabula. Slodžu nozīmības vērtēšanai izmantotā skala Skala Kategorijas Kategoriju apraksts slodžu nozīmības vērtējumam Kategoriju apraksts slodžu ietekmes telpiskās nozīmības vērtējumam 1 Zema ietekme Sektors/aktivitāte dod < 20 % no kopējās slodzes uz deskriptoru Sektora/aktivitātes radītā slodze ietekmē < 5 % no Latvijas jūras ūdeņiem 2 Vidēja ietekme Sektors/aktivitāte dod 20-30 % no kopējās slodzes uz deskriptoru Sektora/aktivitātes radītā slodze ietekmē 5 -20 % no Latvijas jūras ūdeņiem 3 Augsta ietekme Sektors/aktivitāte dod 30-50 % no kopējās slodzes uz deskriptoru Sektora/aktivitātes radītā slodze ietekmē 20-60 % no Latvijas jūras ūdeņiem 4 Ļoti augsta ietekme Sektors/aktivitāte dod > 50 % no kopējās slodzes uz deskriptoru Sektora/aktivitātes radītā slodze ietekmē > 60 % no Latvijas jūras ūdeņiem Avots: LHEI, adaptēta citu valstu (Holandes un Beļģijas) nacionālā pieeja Piemēram, ja aktivitātes radītā slodze dod lielu ieguldījumu kopējā slodzē uz kvalitatīvo raksturlielumu (vairāk par 50 %) un slodze ietekmē lielāko daļu (vai pat visus) Latvijas jūras ūdeņu, tad pasākumi slodzes samazināšanai no šādas aktivitātes dos lielu ieguldījums JVM sasniegšanā. Veicot slodžu nozīmības apkopojumu (3.tabula), var izveidot aktivitāšu nozīmības matricu. Katrai aktivitātes/slodzes kombinācijai izveidotajai matricai tiek piemērots lielākās nozīmības vērtējums, jo aktivitātes nozīmība var atšķirties atkarībā no kvalitatīvā raksturlieluma. 1.pielikuma 3.tabula. Slodžu nozīmības apkopojums Aktivitātes (nozares), kas rada slodzes Slodzes (atbilstoši Direktīvas III pielikuma 2.tabulai) Lauksaimniecība Mežsaimniecība Ūdens un komunālā saimniecība Transports Kuģniecība (t.sk. ostas) Zvejniecība Akvakultūra Enerģijas ieguve Apkure (centralizētā un individuālā) Rūpnieciskā ražošana Hidrobūves Tūrisms un rekreācija Dažādi iekšzemes avoti Militārās aktivitātes x x x x x x x x x x Biogēnu ienese x x x x x x x x Piesārņojošo vielu ienese x Selektīva īpatņu izņemšana x x Svešo sugu introdukcija x x x Fizikālā ietekme x Piezveja x x x Fiziska iedarbība uz bentisko substrātu un bentisko sabiedrību x x x x Cieto atkritumu ienese jūras un piekrastes vidē x x x x Trokšņa un cita veida enerģijas ievadīšana Slodžu relatīvās nozīmības detalizētākas analīzes rezultāti ir atspoguļoti attēlos. 1.3.1. Slodžu nozīmības analīze jūras vides mērķim Nr.1 (JVM1) "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas" 1.pielikuma 1.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes diagramma" JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas Jūras biotopus un sugas" saistībā ar "D1 Bioloģiskā daudzveidība" Avots: LHEI 1.pielikuma 4.tabula. Slodžu nozīmības novērtējums JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas" saistībā ar D1 "Bioloģiskā daudzveidība" Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums Slodze Sektors, kas rada slodzi Slodzes relatīvais nozīmīgums Ietekmes telpiskais nozīmīgums D1: Bioloģiskā daudzveidība. JVM1: Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas Biogēnu ienese Lauksaimniecība 4 4 Mežsaimniecība 1 4 Ūdens un komunālā saimniecība 1 4 Transports 1 4 Kuģniecība t.sk. ostas 1 4 Akvakultūra 1 4 Enerģijas ieguve 1 4 Apkure 1 4 Rūpniecība 1 4 Kaitīgo vielu ienese Lauksaimniecība 1 4 Mežsaimniecība 1 4 Ūdens un komunālā saimniecība 1 4 Transports 1 4 Kuģniecība t.sk. ostas 1 4 Akvakultūra 1 4 Enerģijas ieguve 1 4 Apkure 1 4 Rūpniecība 1 4 Selektīva īpatņu izņemšana Zvejniecība 3 3 Svešo sugu introdukcija Kuģniecība t.sk. ostas 2 4 Akvakultūra 1 4 Fizikālā ietekme Kuģniecība t.sk. ostas 1 1 Zvejniecība 1 2 Hidrobūves 1 1 Piezveja Zvejniecība 1 3 Avots: LHEI ekspertu vērtējums 1.pielikuma 2.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes diagramma" JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas" saistībā ar "D2 Svešās sugas". Avots: LHEI 1.pielikuma 5.tabula. Slodžu nozīmības novērtējums JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas" saistībā ar "D2 Svešās sugas" Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums Slodze Sektors, kas rada slodzi Slodzes relatīvais nozīmīgums Ietekmes telpiskais nozīmīgums D2: Svešās sugas. JVM1: Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas Svešo sugu ievadīšana vidē Kuģniecība 4 4 Akvakultūra 1 4 Avots: LHEI ekspertu vērtējums 1.pielikuma 3.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes diagramma" JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas Jūras biotopus un sugas" saistībā ar "D4 Barības ķēdes" Avots: LHEI 1.pielikuma 6.tabula. Slodžu nozīmības novērtējums JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas Jūras biotopus un sugas" saistībā ar "D4 Barības ķēdes". Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums Slodze Sektors, kas rada slodzi Slodzes relatīvais nozīmīgums Ietekmes telpiskais nozīmīgums 4 Barības ķēdes. JVM: Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas Biogēnu ienese Lauksaimniecība 2 4 Mežsaimniecība 1 4 Ūdens un komunālā saimniecība 1 4 Transports 1 4 Kuģniecība, t.sk. ostas 1 4 Akvakultūra 1 4 Enerģijas ieguve 1 4 Apkure 1 4 Rūpniecība 1 4 Kaitīgo vielu ienese Lauksaimniecība 1 4 Mežsaimniecība 1 4 Ūdens un komunālā saimniecība 1 4 Transports 1 4 Kuģniecība, t.sk. ostas 1 4 Akvakultūra 1 4 Enerģijas ieguve 1 4 Apkure (publiskā un individuālā) 1 4 Rūpniecība 1 4 Selektīva īpatņu izņemšana Zvejniecība 2 3 Svešo sugu introdukcija Kuģniecība t.sk. ostas 1 4 Akvakultūra 1 4 Piezveja Zvejniecība 1 3 Avots: LHEI ekspertu vērtējums 1.pielikuma 4.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes diagramma" JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas Jūras biotopus un sugas" saistībā ar D6 "Jūras dibena integritāte" Avots: LHEI 1.pielikuma 7.tabula. Slodžu nozīmības novērtējums JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas Jūras biotopus un sugas" saistībā ar D6 "Jūras dibena integritāte" Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums Slodze Sektors, kas rada slodzi Slodzes relatīvais nozīmīgums Ietekmes telpiskais nozīmīgums D6: Jūras dibena integritāte. JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas Jūras biotopus un sugas Fiziska iedarbība uz bentisko substrātu un bentisko sabiedrību Kuģniecība 1 1 Akvakultūra 2 2 Hidrobūves 1 1 Avots: LHEI ekspertu vērtējums 1.3.2. Slodžu nozīmības analīze jūras vides mērķim Nr.2 (JVM2) "Jūras resursu izmantošana ir ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmu" 1.pielikuma 5.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes diagramma" JVM2 "Jūras resursu izmantošana ir ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmu" saistībā ar D3 "Komerciāli izmantotās zivis" Avots: LHEI 1.pielikuma 8.tabula. Slodžu nozīmības novērtējums JVM2 "Jūras resursu izmantošana ir ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmu" saistībā ar D3 "Komerciāli izmantotās zivis". Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums Slodze Sektors, kas rada slodzi Slodzes relatīvais nozīmīgums Ietekmes telpiskais nozīmīgums D3: Komerciāli izmantotās zivis. JVM2: Jūras resursu izmantošana ir ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmu Selektīva īpatņu izņemšana Zvejniecība 4 3 Avots: LHEI ekspertu vērtējums 1.3.3. Slodžu nozīmības analīze jūras vides mērķim Nr.3 (JVM3) "Eitrofikācija nerada negatīvu ietekmi uz jūras ekosistēmu" 1.pielikuma 6.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes diagramma" JVM3 "Eitrofikācija nerada negatīvu ietekmi uz Jūras ekosistēmu" saistībā ar D5 "Eitrofikācija". Avots: LHEI 1.pielikuma 9.tabula. Slodžu nozīmības novērtējums JVM3 "Eitrofikācija nerada negatīvu ietekmi uz Jūras ekosistēmu" saistībā ar D5 "Eitrofikācija" Ietekmētais Kvalitatīvais raksturlielums Slodze Sektors/aktivitāte, kas rada slodzi Slodzes relatīvais nozīmīgums Ietekmes telpiskais nozīmīgums D5 Eitrofikācija. JVM3: Eitrofikācija nerada negatīvu ietekmi uz jūras ekosistēmu Biogēnu un organiskā materiāla ienese Lauksaimniecība 4 4 Mežsaimniecība 1 4 Ūdens un komunālā saimniecība 1 4 Transports 1 4 Kuģniecība (tai skaitā ostas) 1 4 Akvakultūra 1 4 Enerģijas ieguve 1 4 Apkure 1 4 Rūpniecība 1 4 Zvejniecība 1 4 Avots: LHEI ekspertu vērtējums 1.3.4. Slodžu nozīmības analīze jūras vides mērķim Nr.4 (JVM4) "Jūrai raksturīgs hidromorfoloģiskais stāvoklis" 1.pielikuma 7.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes diagramma" JVM4 "Jūrai raksturīgs hidromorfoloģisks stāvoklis" saistībā ar D7 "Izmaiņas hidrogrāfiskajos apstākļos". Avots: LHEI 1.pielikuma 10.tabula. Slodžu nozīmības novērtējums JVM4 "Jūrai raksturīgs hidromorfoloģisks stāvoklis" saistībā ar D7 "Izmaiņas hidrogrāfiskajos apstākļos" Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums Slodze Sektors, kas rada slodzi Slodzes relatīvais nozīmīgums Ietekmes telpiskais nozīmīgums D7: Izmaiņas hidrogrāfiskajos apstākļos. JVM4: Jūrai raksturīgs hidromorfoloģisks stāvoklis Fizikāla ietekme Kuģniecība, t.sk. ostas 4 1 Hidrobūves 1 1 Avots: LHEI ekspertu vērtējums 1.3.5. Slodžu nozīmības analīze jūras vides mērķim Nr.5 (JVM5) "Piesārņojošo vielu koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu" 1.pielikuma 8.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes diagramma" JVM5 "Piesārņojošo vielu koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu" saistībā ar "D8 Piesārņojošo vielu koncentrācijas jūras vidē" un "D9 Piesārņojošo vielu koncentrācijas zivīs un citās jūras veltēs" Avots: LHEI 1.pielikuma 11.tabula. Slodžu nozīmības novērtējums JVM5 "Kaitīgo vielu koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu" saistībā ar D8 "Kaitīgo vielu koncentrācijas jūras vidē" un D9 "Kaitīgo vielu koncentrācijas zivīs un citās jūras veltēs" Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums Slodze Sektors, kas rada slodzi Slodzes relatīvais nozīmīgums Ietekmes telpiskais nozīmīgums D8 un D9: Piesārņojošās vielas. JVM5: Piesārņojošo vielu koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu Sintētisko savienojumu novadīšana vidē Lauksaimniecība 1 4 Ūdens un komunālā saimniecība 1 4 Kuģniecība t.sk. ostas 1 4 Enerģijas ieguve 1 4 Apkure (publiskā un individuālā) 1 4 Rūpniecība 1 4 Nesintētisko (smago metālu) savienojumu novadīšana vidē Lauksaimniecība 1 4 Ūdens un komunālā saimniecība 1 4 Kuģniecība t.sk. ostas 1 4 Rūpniecība 1 4 Naftas produktu novadīšana vidē Transports 1 4 Kuģniecība t.sk. ostas 1 4 Avots: LHEI ekspertu vērtējums 1.3.6. Slodžu nozīmības analīze jūras vides mērķim Nr.6 (JVM6) Attiecībā uz JVM6 "Cietie atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu" 1.pielikuma 9.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes diagramma" JVM6 "Cietie atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu" saistībā ar "D10 Cietie atkritumi". Avots: LHEI 1.pielikuma 12.tabula. Slodžu nozīmības novērtējums JVM6 "Cietie atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu" saistībā ar D10 "Cietie atkritumi" Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums Slodze Sektors, kas rada slodzi Slodzes relatīvais nozīmīgums Ietekmes telpiskais nozīmīgums D10 Cietie atkritumi. JVM6 "Cietie atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu Cieto atkritumu ienese jūras un piekrastes vidē Iekšzemes avoti 1 1 Tūrisms un rekreācija 1 1 Zvejniecība 1 1 Kuģniecība 1 1 Avots: LHEI ekspertu vērtējums 1.3.7. Slodžu nozīmības analīze jūras vides mērķim Nr.7 (JVM7) "Troksnis un cita veida enerģija nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu" 1.pielikuma 10.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes diagramma" JVM7 "Troksnis un cita veida enerģija nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu" saistībā ar "D11 Jūrā ievadītā enerģija (troksnis)". Avots: LHEI 1.pielikuma 13.tabula. Slodžu nozīmības novērtējums JVM7 "Troksnis un cita veida enerģija nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu" saistībā ar D11 "Jūrā ievadītā enerģija" Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums Slodze Sektors, kas rada slodzi Slodzes relatīvais nozīmīgums Ietekmes telpiskais nozīmīgums D11 Jūrā ievadītā enerģija. JVM7: Troksnis un cita veida enerģija nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu Trokšņa un cita veida enerģijas ievadīšana jūras vidē Hidrobūves 1 1 Tūrisms un rekreācija 1 1 Militārās aktivitātes 1 1 Kuģniecība 1 1 Avots: LHEI ekspertu vērtējums 1 LHEI, 2014. Priekšizpēte pasākumu programmas izstrādei laba jūras vides stāvokļa panākšanai". Pieejams: http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf 2 Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra noteikumi Nr.1071 "Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei". 3 Angl. "descriptor", saīsināti "D" saskaņā ar direktīvu 2008/56/EK. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 2. pielikums plānam "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.-2020. gadā" Esošo un plānoto tautsaimniecības nozaru pasākumu ar ietekmi uz jūras vidi vispārējs izvērtējums Pilns izvērtējums par to, kā no starptautiskajiem, ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem izrietošie esošie un vēl tikai plānotie pasākumi ietekmē jūras vides stāvokli, sniegts Priekšizpētes (2014) un Priekšlikumu projekta (2015) noslēguma ziņojumos1. Veicot izvērtējumu, esošie pasākumi tika sagrupēti slodžu grupās, katrai grupai atzīmējot vides stāvokli raksturojošo kvalitatīvo raksturlielumu, kuru slodze ietekmē. Jāatzīmē, ka vienā slodžu grupā esošie pasākumi var ietekmēt arī vairākus citus kvalitatīvos raksturlielums. Lai izvērtētu pasākumu efektivitāti, tika analizēta pasākumu vai to ieviešanas nenoteiktība. Šai nolūkā analizēti katru pasākumu raksturojošie rādītāji, kas ietekmē nenoteiktību - (i) pasākuma likumīgais statuss; (ii) pasākuma ieviešanas statuss; (iii) skaidrība par ieviešamo pasākumu; (iv) nozīmīgi šķēršļi pasākuma ieviešanai. Tālāk tekstā sniegts analizēto politikas ietvaru un tiesību aktu kopsavilkums. Jāatzīmē, ka izvērtējums tika veikts 2014.-2015.gadā. 1) Kvalitatīvais raksturlielums "bioloģiskā daudzveidība" (D1) 2.pielikuma 1.tabula. Politikas ietvari un pasākumi saistībā ar bioloģisko daudzveidību Politikas ietvara veids Politikas ietvara/ tiesību akta nosaukums Konvencijas 1992.g. Riodežaneiro Konvencija par bioloģisko daudzveidību; Bernes konvencija, 1979.g. Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību; 1979.g. Bonnas konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību; Helsinku konvencija, 1992.g. Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību Direktīvas Biotopu direktīva, 92/43/EEK, Padomes direktīva par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību; Putnu direktīva, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs) ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas ietvaru. Plāni HELCOM BJRP, Baltijas jūras rīcības plāns; Globālais Bioloģiskās daudzveidības stratēģiskais plāns (2011-2020) Stratēģijas ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2020 ES Baltijas jūras reģiona stratēģija Latvijas tiesību akti attiecībā uz bioloģisko daudzveidību • Sugu un biotopu aizsardzības likums; • Likums par ietekmes uz vidi novērtējumu; • Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām; • Zvejniecības likums; • Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumi Nr.17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām"; • Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumi Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem" • Ministru kabineta 2006.gada 21.februāra noteikumi Nr.153 "Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu"; • Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.199 "Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) izveidošanas kritēriji Latvijā"; • Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi Nr.421 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu"; • Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu"; • Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" ; • Ministru kabineta 21.22.2015. noteikumi Nr.1165 "Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija). 2) Kvalitatīvais raksturlielums "Svešās sugas" (D2) 2.pielikuma 2.tabula. Politikas ietvari un tiesību akti saistībā ar slodzi no svešo sugu un patogēnu ievadīšanas vidē Politikas ietvara veids Politikas ietvara// tiesību akta nosaukums Konvencijas Konvencija par bioloģisko daudzveidību Bernes konvencija, Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību Balasta ūdens konvencija, Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību Helsinku konvencija, Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija Direktīvas Biotopu direktīva, 92/43/EEK, Direktīva par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību Regulas Regula 708/2007 (2007.gada 11.jūnijs) par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā"; Regula 1143/2014 (2014.gada 22.oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību Plāni HELCOM BJRP, Baltijas jūras rīcības plāns • HELCOM BJRP: Balasta ūdens konvencijas ceļvedis, lai ratificētu un saskaņoti īstenotu 2004. gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību • HELCOM BJRP: Baltijas jūras valstu Ministru deklarācija 2013 (Kopenhāgena) Globālais Bioloģiskās daudzveidības stratēģiskais plāns (2011-2020) Politikas ES Integrētā jūrlietu politika Stratēģijas ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2020 ES Baltijas jūras reģiona stratēģija ES Stratēģija par invazīvajām sugām Novērtējot no starptautiskajām konvencijām, ES direktīvām un regulām, HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna un rekomendācijām, kā arī Latvijas tiesību aktiem izrietošo pasākumu (1a un 1b) ieviešanas efektivitāti, izdarīti šādi secinājumi. Spēkā esošie normatīvie akti regulē svešo sugu ievadīšanu vidē, aptverot kuģniecības un akvakultūras sektorus. Tomēr pašlaik ir ieviesti tikai tie pasākumi, kas regulē svešo sugu ieviešanos saistībā ar akvakultūru. Kuģu balasta ūdeņu apsaimniekošanu regulējošie pasākumi ir tikai plānoti. Tā kā 2004.gada Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu (turpmāk - Balasta ūdens konvencija) tikai tiek virzīta ratifikācijai, izstrādājot Programmu, tika pieņemts, ka tajā noteiktie pasākumi ir uzskatāmi par pamata (1b) pasākumiem. Ja Balasta ūdens konvencijas ratifikācija Latvijā kavēsies, var būt nepieciešams pārskatīt konvencijā noteikto pasākumu klasifikāciju no "pamata" (1b) uz "papildu" (2a). Plānotie pamata pasākumi aptver galvenos slodžu avotus (kuģniecību, akvakultūru, ienākšanu no citiem reģioniem pa dabīgiem ūdensceļiem) un aktivitātes, kas dod ieguldījumu slodzē. Relatīvi nenosegts ir privātais sektors jeb iedzīvotāji, kas eksotisku sugu dzīvniekus tur mājas apstākļos un var izlemt no tiem atbrīvoties, izlaižot vidē vai kanalizācijā. Tomēr konkrēti slodzes samazināšanas pasākumi šobrīd nav zināmi un vēl tikai tiks noteikti (piemēram, attiecībā uz invazīvo svešo sugu (turpmāk - ISS) ieviešanas un izplatības novēršanu un pārvaldību, t.sk., izstrādājot rīcības plānu pasākumiem ISS izplatības ceļu pārvaldībai, piemērojot apkarošanas pasākumus ISS agrīnā to ieviešanas stadijā). Secinājums: Pamata pasākumi ir ieviešanas procesā vai to uzsākšana tiek plānota. Sagaidāms, ka daļa no tiem tiks ieviesti un dos efektu jau līdz 2020.gadam. Taču daudziem plānotajiem pasākumiem ieviešanas termiņš ir neskaidrs. Tomēr sagaidāms, ka ar Balasta ūdens konvencijas ratifikāciju Latvijā būs jāīsteno noteiktu pasākumu kopumu, par kuriem šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība. Lai pasākumi būtu efektīvi un samazinātu svešo sugu ienākšanu un ietekmi uz vidi, ir būtiski ieviest visu pasākumu kopumu. 3) Kvalitatīvais raksturlielums "selektīva īpatņu (zivju) ieguve" (D3) Novērtējot no Eiropas Parlamenta un Padomes regulām, starptautiskajām konvencijām, HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna un rekomendācijām un Latvijas tiesību aktiem izrietošo pasākumu (1a un 1b - "pamata pasākumi") ieviešanas efektivitāti, secināts, ka paredzētie pasākumi ir ieviesti un papildu pasākumi nav nepieciešami. 2.pielikuma 3.tabula. Politikas ietvari un tiesību akti saistībā ar slodzi no selektīvas īpatņu (zivju) ieguves Politikas ietvara veids Politikas ietvara/ tiesību akta nosaukums Konvencijas Konvencija par bioloģisko daudzveidību, 1992.gada Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību; Helsinku konvencija, 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju; UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencija Regulas Regula par KZP, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku; Regulas, kas konkrētam gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā; Regula par tehniskajiem pasākumiem zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Padomes Regula (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā; Regula, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju; Regula par KZP kontroles sistēmu, Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem; Priekšlikums regulai par Baltijas laša daudzgadu plānu, Priekšlikums - Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas laša krājumam un zvejniecībai, kas šo krājumu izmanto; Komisijas deleģētā regula (ES) Nr. 1396/2014 (2014.gada 20.oktobris), ar kuru izveido izmetumu plānu zvejniecībām, kas darbojas Baltijas jūrā. Plāni HELCOM BJRP, Baltijas jūras rīcības plāns (2007) • HELCOM BJRP: Baltijas jūras valstu Ministru deklarācija 2013 (Kopenhāgena) Globālais Bioloģiskās daudzveidības stratēģiskais plāns (2011-2020) Stratēģijas ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2020 ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (EUSBSR) Latvijas tiesību aktu saraksts, kas nosaka analīzē ietverto pasākumu ieviešanu • Zvejniecības likums; • Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss; • Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos"; • Ministru kabineta 2015.gada 24.marta noteikumi Nr.141 "Zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi"; • Ministru kabineta 2009.gada 8.septembra noteikumi Nr.1015 "Kārtība, kādā izsniedz speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu"; • Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumi Nr.1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos". 4) Kvalitatīvais raksturlielums "barības ķēdes" (D4) Specifiski izstrādāti pasākumi attiecībā uz D4 netika identificēti. Daļa no pasākumiem, kas vērsti uz citiem raksturlielumiem, ir ar pozitīvu ietekmi arī uz D4, piemēram, aizsargājamo teritoriju izveide (D1) un zvejas rīku ierobežošana piekrastē (D3) pozitīvi ietekmē vairāku zivju sugu barības bāzes un nārsta vietu saglabāšanu, zemūdens biotopu stāvokli. Tāpat pasākumi, kas tiek vai tiks īstenoti UBAP ietvaros eitrofikācijas (D5) vai piesārņojošo vielu (D8) samazināšanai, arī būtiski uzlabos barības ķēžu elementu stāvokli. Tomēr esošais zināšanu līmenis nav pietiekošs, lai korekti izvērtētu citu kvalitatīvo raksturlielumu pasākumu efektivitāti uz kvalitatīvo raksturlielumu D4. 5) Kvalitatīvais raksturlielums "eitrofikācija" (D5) 2.pielikuma 4.tabula. Politikas ietvari un pasākumi saistībā ar slodzi no biogēnu ieneses Politikas ietvara veids Politikas ietvara/ tiesību akta nosaukums Konvencijas Konvencija par bioloģisko daudzveidību, 1992.gada Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību Helsinku konvencija, 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju Ženēvas konvencija, 1979.gada konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos: Gēteborgas protokols, 1999.gada Gēteborgas protokols par paskābināšanās, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu MARPOL 73/78, 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu (MARPOL 73/78): Pielikumi IV, V, un VI UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencija Direktīvas Rūpniecisko emisiju direktīva (IED), Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (no 2014.g. janvāra jau aizstājusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu); Lielo sadedzināšanas iekārtu direktīva, Direktīva 2001/80/EK (2001.gada 23.oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (No 2016.g. janvāra tiks aizstāta ar IED); Nacionālā pieļaujamo emisiju direktīva (NECD-I), Direktīva 2001/81/EK (2001.gada 23.oktobris) direktīva par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām; Nitrātu direktīva, Direktīva 91/676/EEK (1991.gada 12.decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti; Ostas atkritumu iekārtu direktīva, Direktīva 2000/59/EK (2000.gada 27.novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai; Atpūtas kuģu direktīva, Direktīva (1994.gada 16.jūnijs) 94/25/EK Par dalībvalstu likumu, noteikumu un administratīvo nosacījumu tuvināšanu attiecībā uz atpūtas kuģiem; Direktīva par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991.gada 21.maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu; Ūdens struktūrdirektīva (ŪSD), Direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā Regulas Regula par mazgāšanas līdzekļiem, Regula Nr. 648/2004 (2004.gada 31.marts) par mazgāšanas līdzekļiem, kura ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 14.marta Regulu (ES) Nr. 259/2012 attiecībā uz fosfātu un citu fosfora savienojumu izmantošanu patērētāju veļas mazgāšanas līdzekļos un patērētāju automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamos mazgāšanas līdzekļos. Plāni HELCOM BJRP, Baltijas jūras rīcības plāns (2007) • HELCOM BJRP: Baltijas jūras valstu Ministru deklarācija 2013 (Kopenhāgena) • HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/5 par komunālo notekūdeņu attīrīšanu • HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/6 par notekūdeņu vietējo (on-site) attīrīšanu vienģimeņu mājās, mazos uzņēmumos un apdzīvotās vietās līdz 300 CE. • HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/7 par pasākumiem, kas vērsti uz polifosfātu aizstāšanu mazgāšanas līdzekļos • HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/10 par ''netiešās maksas'' sistēmas piemērošanu kuģu radītajiem atkritumiem un zvejas tīklos noķertajiem jūras atkritumiem Baltijas jūras reģionā • HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/13 par ekonomisko stimulu ieviešanai kā papildinājumu esošiem regulējumiem, lai samazinātu emisijas no kuģiem • HELCOM BJRP: Rīcības plāns par "nulles izplūdes" principu, rīcības plāns vides pasargāšanai no platformām jūrā Globālais Bioloģiskās daudzveidības stratēģiskais plāns (2011-2020) Politikas ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ES integrētā jūrlietu politika Stratēģijas ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, 2020 Blueprint, ES Stratēģija Eiropas ūdens resursu aizsardzībai, lai nodrošinātu kvalitatīva ūdens pieejamību cilvēku, ekonomisko un vides vajadzību nodrošināšanai ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam Latvijas tiesību akti, kas nosaka analizē ietverto pasākumu ieviešanu: • Aizsargjoslu likums; • Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss; • Krimināllikums; • Atkritumu apsaimniekošanas likums; • Augu aizsardzības likums; • Likums Par piesārņojumu; • Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumi Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" (Dec.2014.: apspriešanā ir jaunu MK noteikumu projekts); • Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumi Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī"; • Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumi Nr.42 ''Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem''; • Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi Nr.92 ''Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei''; • Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.118 ''Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti''; • Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr.139 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu"; • Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumi Nr.158 ''Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai''; • Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.179 ''Noteikumi par upju baseinu apgabalu robežu aprakstiem''; • Ministru kabineta 2004.gada 31.marta noteikumi Nr.181 ''Par Rīcības programmu komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai''; • Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi Nr.186 ''Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus''; • Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi Nr.187 ''Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām''; • Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi Nr.214 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves"; • Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.231 ''Par Rīcības programmu kopējo emisiju samazināšanai gaisā''; • Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumi Nr.295 ''Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai''; • Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339 "Noteikumi par ostu formalitātēm"; • Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumi Nr.362 ''Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli"; • Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumi Nr.401 ''Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai''; • Ministru kabineta 2011.gada 31.maija noteikumi Nr.419 ''Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā''; • Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobrī noteikumi Nr.455 "Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība"; • Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumi Nr.509 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009"; • Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.628 ''Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs'' (Dec.2014.: apspriešanā ir jaunu MK noteikumu projekts); • Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnijs noteikumi Nr.646 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām"; • Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.647 "Noteikumi par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū" (zaudējis spēku no 2016.gada 5.februāra, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2016.gada 12.janvāra noteikumi Nr.27 "Noteikumi par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū""); • Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumi Nr.736 ''Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju''; • Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumi Nr.780 "Oglekļa dioksīda plūsmas transportēšanas kārtība"; • Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.782 ''Noteikumi par mazgāšanas līdzekļu būtisko prasību ievērošanas uzraudzību"; • Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr.858 ''Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību''; • Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi". Tā kā "pamata" pasākumi ir jāīsteno galvenokārt iekšzemē, tad tie ir iekļauti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens struktūrdirektīva) 2015.gadā izstrādātajos Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.-2021.gadam2 (UBAP) un galvenokārt vērsti uz komunālo notekūdeņu un lauksaimniecības radīto slodžu samazināšanu. UBAP tika izstrādāti vienlaicīgi ar Programmas izstrādi un tajos iekļauti papildu pasākumi, kas dos būtisku stāvokļa uzlabojumu attiecībā uz D5 "Eitrofikācija". Savukārt izstrādātajos Plūdu riska pārvaldības plānos 2016.-2021.gadam paredzētie pasākumi katram no četriem upju baseinu apgabaliem veicinās nelabvēlīgas ietekmes jūras videi novēršanu plūdu, jūras uzplūdu un krasta erozijas procesu rezultātā it īpaši nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē. UBAP pasākumu programmā ietvertie papildu pasākumi ir pamata pasākumi Programmā un tie sekmēs arī Direktīvā un HELCOM BJRP noteikto LJVS panākšanu. UBAP ietvertie pamata un papildu pasākumi būs jāievieš gan slodžu radītājiem (dažādām tautsaimniecības nozarēm, pirmkārt, lauksaimniecībai, komunālo notekūdeņu attīrīšanas uzņēmumiem), gan ūdeņu apsaimniekotājiem (atbildīgās institūcijas), gan jebkuram ūdens resursu lietotājam. Papildu pasākumi skar visas tautsaimniecības nozares, kas rada būtisku slāpekļa un fosfora piesārņojuma slodzi uz ūdensobjektiem. Relatīvi nenosegts ir privātais sektors, piemēram, mazdārziņi vai privātmāju rajoni, kas nav pieslēgti centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Bez tam piemājas dārziņu apsaimniekotāji nekontrolēti var izmantot augsnes mēslojumu. Secinājumi: Ja plānotie pasākumi tiks īstenoti, to kopums uzskatāms par efektīvu, lai samazinātu slāpekļa slodzes un to izraisītās eitrofikācijas apmērus. Pasākumi, kas līdz šim ir bijuši vērsti uz augsnes erozijas radītajām fosfora slodzēm, nav bijuši pietiekoši efektīvi. UBAP kā papildu pasākums ir iekļauta "zaļo (nekultivēto, veģetācijas klāto) buferjoslu" izveide ap ūdenstecēm un ūdenstilpēm lauksaimniecībā izmantotajās zemēs. Tā kā šāds pasākums līdz šim īstenots nelielās platībās, šādu buferjoslu efektivitāte Latvijas apstākļos ir neskaidra. Tomēr var prognozēt, ka "zaļās buferjoslas" pēc to izveidošanas būtiski samazinās izkliedēto piesārņojuma avotu radīto slodžu apjomus. Vienlaikus jāatzīmē, ka šobrīd nav iespējams precīzi paredzēt, vai samazinājuma apjoms atbildīs nepieciešamajam. Tāpat arī tikai nedaudzu plānoto pasākumu ieviešana ir skaidri definēta. Daļa šo pasākumu ir plānošanas stadijā, tāpēc nav skaidrs to sagaidāmais efekts, kā arī nav zināms pasākumiem pieejamais finansējums, bet to ieviešanas kontrole ir zemā līmenī. 6) Kvalitatīvais raksturlielums "jūras dibena integritāte" (D6) novērtēta: 2.pielikuma 5.tabula. Tiesību akti saistībā ar slodzi kas ietekmē jūras dibena integritāti Politikas ietvara veids Politikas ietvara/ tiesību akta nosaukums Direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001.gada. 27.jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu; Biotopu direktīva, Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992.gada. 21.maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību Regulas Padomes Regula Nr. 2187/2005 (2005.gada 25.decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98; Padomes Regula Nr. 1380/2013 (2013.gada 11.decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014.gada 15.maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 61/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011. Latvijas tiesību akti, kas nosaka analizē ietverto pasākumu ieviešanu: Likums par ietekmes uz vidi novērtējumu; Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.475 "Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība"; Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos"; Ministru kabineta 2011.gada 23.augusta noteikumi Nr.652 "Aizsargājamās jūras teritorijas "Nida-Pērkone" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"; Ministru kabineta 2011.gada 23.augusta noteikumi Nr.653 "Aizsargājamās jūras teritorijas "Rīgas līča rietumu piekraste" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"; Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumi Nr.807 "Aizsargājamās jūras teritorijas "Irbes šaurums" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Izvērtējot no ES un Latvijas tiesību aktiem izrietošo 1a un 1b pasākumu ieviešanas efektivitāti, secināts, ka visredzamākais pozitīvais efekts ir Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.296 regulējumam, kas ierobežo zvejas traļu izmantošanu piekrastes zonā (līdz 20 m dziļumam), kas būtiski samazina fizisko ietekmi uz bentiskajiem biotopiem. Daļa no pasākumiem, kas vērsti uz citiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem, ir ar pozitīvu ietekmi arī uz deskriptoru D6. Tomēr kopumā esošais zināšanu līmenis nav pietiekošs, lai korekti izvērtētu citu kvalitatīvo raksturlielumu pasākumu ietekmi uz D6. 7) Kvalitatīvajam raksturlielumam "Pastāvīgas hidrogrāfisko apstākļu pārmaiņas" (D7) specifiski izstrādāti pasākumi netika identificēti. Esošais zināšanu līmenis nav pietiekošs, lai korekti izvērtētu citu deskriptoru pasākumu ietekmi uz kvalitatīvo raksturlielumu D7. 8) Kvalitatīvie raksturlielumi "Piesārņojošās vielas un savienojumi" (D8) un "Piesārņojošās vielas zivīs un citās jūras veltēs" (D9). Novērtējot no konvencijām, ES tiesību aktiem, HELCOM BJRP un rekomendācijām, politikas iniciatīvām un Latvijas tiesību aktiem izrietošos pasākumus (1a un 1b), izdarīti secinājumi par to ieviešanas efektivitāti. Ieviestie pasākumi ir vērsti uz piesārņojošo vielu emisiju no rūpnieciskiem un lauksaimniecības objektiem regulēšanu, nosakot maksimāli pieļaujamos emisiju apjomus. UBAP, kas tika izstrādāti vienlaicīgi ar Programmu, iekļautie pasākumi ir uzskatāmi par Programmas pamata pasākumiem, kas veicinās jūras vides stāvokļa uzlabošanos. 2.pielikuma 6.tabula. Politikas ietvari un pasākumi saistībā ar slodzi no piesārņojošo vielas vielu (izņemot naftas produktus) ieneses Politikas ietvara veids Politikas ietvara/ tiesību akta nosaukums Konvencijas AFS konvencija, 2001.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli; Bāzeles konvencija, Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu COLREG, 1972.gada Konvencija par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem; Ženēvas konvencija, 1979.gada konvencija par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos: Protokols par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, 1998.gada Protokols par Noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem; Gēteborgas protokols, 1999.gada Gēteborgas protokols par paskābināšanās, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu; Protokols par smagajiem metāliem; 1998.gada Protokols par smagajiem metāliem; Helsinku konvencija, 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija; Londonas konvencija, 1972.gada Londonas konvencija par tāda jūras piesārņojuma novēršanu, kas rodas, izgāžot atkritumus vai citas vielas; MARPOL 73/78, 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu; STCW, Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu; STCW-F, 1995.gada Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem; Stokholmas konvencija, 2001.gada Konvencija par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem; UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencija Direktīvas Direktīva par atbildību, Direktīva 2004/35/EK (2004.gada 21.aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu Rūpniecisko emisiju direktīva, Direktīva 2010/75/ES (2010.gada 24.novembris) par rūpnieciskajām emisijām (IED) (no 2014.g. janvāra jau aizstājusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/1/EK (2008.gada 15.janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/76/EK (2000.gada 4.decembris) par atkritumu sadedzināšanu) Lielo sadedzināšanas iekārtu direktīva, Direktīva 2001/80/EK (2001.gada 23.oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (No 2016.g. janvāra tiks aizstāta ar IED) Nacionālo emisiju griestu direktīva (NECD-I), Direktīva 2001/81/EK (2001.gada 23.oktobris) direktīva par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām Prioritāro vielu direktīva, Direktīva 2008/105/EK (2008.gada 16.decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā Jūrnieku sagatavotības direktīva, Direktīva 2008/106/EK (2008.gada 19.novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni Notekūdeņu dūņu direktīva, direktīva 86/278/EEK (1986.gada 12.jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas Seveso II Direktīva, Direktīva 96/82/EK (1996.gada 9.decembris) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (aizstāta ar Seveso-III no 2015.g.jūnija) Kuģu radītā piesārņojuma direktīva, Direktīva 2005/35/EK (2005.gada 7.septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem Ūdens struktūrdirektīva (ŪSD), Direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā Regulas CLP Regula, Regula Nr. 1272/2008 (2008.gada 16.decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 POPs Regula, Regula Nr. 850/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem REACH Regula, Regula Nr. 1907/2006 (2006.gada 18.decembris), kas attiecas uz ķīmisko vielu reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu Regula par alvorganiskajiem savienojumiem, Regula Nr. 782/2003 (2003.gada 14.aprīlis) par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem Regula par augu aizsardzības līdzekļiem, Regula Nr. 1107/2009 (2009.gada 21.oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū Regula par atkritumu sūtījumiem, Regula Nr. 1013/2006 (2006.gada 14.jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (arī Regula (EK) Nr. 660/2014 (2014.gada 15.maijs), kas izdara labojumus Regulā (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem) Plāni HELCOM BJRP, Baltijas jūras rīcības plāns (2007) • HELCOM BJRP: Baltijas jūras valstu Ministru deklarācija 2013 (Kopenhāgena) • HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/8 par par videi draudzīgām metodēm, lai samazinātu un novērstu dioksīnu un citu bīstamo vielu emisiju, ko izraisa mazas sadedzināšanas iekārtas; • HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/12 par apakšreģionālās sadarbības stiprināšanu reaģētspējas jautājumā Politikas ES IMP, Integrēta Eiropas Savienības jūrlietu politika, COM(2007) 575 Stratēģijas Blueprint, Stratēģija Eiropas ūdens resursu aizsardzībai, lai nodrošinātu kvalitatīva ūdens pieejamību cilvēku, ekonomisko un vides vajadzību nodrošināšanai ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam Latvijas tiesību aktu saraksts, kas nosaka analizēto pasākumu ieviešanu Latvijā • Vides aizsardzības likums; • Likums Par piesārņojumu; • Atkritumu apsaimniekošanas likums; • Likums par Ietekmes uz vidi novērtējumu; • Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss; • Krimināllikums; • Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums; • Jūras kodekss; • Augu aizsardzības likums; • Ķīmisko vielu likums; • Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumi Nr.34 ''Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī''; • Ministru kabineta 2008.gada 29.janvāra noteikumi Nr.49 "Noteikumi par kuģu drošību"; • Ministru kabineta 2010.gada 19.janvāra noteikumi Nr.57 "Noteikumi par kuģu pretapaugšanas sistēmu izmantošanu"; • Ministru kabineta 2013.gada 5.februāra noteikumi Nr.84 ''Noteikumi par atsevišķu ķīmisku vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās''; • Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumiNr.92 ''Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei''; • Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi Nr.139 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu"; • Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi Nr.186 ''Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus''; • Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumi Nr.213 "Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu"; • Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.231 ''Par Rīcības programmu kopējo emisiju samazināšanai gaisā''; • Ministru kabineta 2014.gada 3.jūnija noteikumi Nr.273 "Noteikumi par jūrnieku veselības atbilstību darbam uz kuģa"; • Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīla noteikumi Nr.281 ''Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas''; • Ministru kabineta 2010.gada 21.maija rīkojums Nr.283 "Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā"; • Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus"; • Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumi Nr.362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli"; • Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumi Nr.401 ''Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai''; • Ministru kabineta 2011.gada 31.maija noteikumi Nr.419 ''Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā''; • Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.484 "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība"; • Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība"; • Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumi Nr.509 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009"; • Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.532 "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem"; • Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.682 "Kārtība, kādā izsniedzamas speciālas atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai"; • Ministru kabineta 2011.gada 13.septembra noteikumi Nr.703 ("Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz un anulē atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai vai uzglabāšanai, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību"; • Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr.858 ''Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un antropogēno slodžu noteikšanas kārtību''; • Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.895 ''Jūrnieku sertificēšanas noteikumi''; • Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.950 ("Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas noteikumi"; • Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība". Papildus tika vērtēti pasākumi, kas vērsti uz jūras piesārņojuma ar naftas produktiem novēršanu. Pasākumi, kas ir vērsti uz kuģu atkritumu pieņemšanu ostās, ir īstenoti un darbojas. Īstenošanā esošie pasākumi būtiski samazina kuģu izraisītos naftas noplūdes gadījumus un to radīto piesārņojumu. 2.pielikuma 7.tabula. Politikas ietvari un pasākumi saistībā ar slodzi no naftas produktu ieneses Politikas ietvara veids Politikas ietvara/ tiesību akta nosaukums Konvencijas Bāzeles konvencija, Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu; Konvencija par BD, 1992.gada Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību CLC, 1992. gada Starptautiskā konvencija par civilo [civiltiesisko] atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem; COLREG, 1972.gada Konvencija par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem; Helsinku konvencija, 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju; HNS konvencija, Starptautiska konvencija par atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru; MARPOL 73/78, 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu, I pielikums; OPRC, Starptautiska konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā; SOLAS, 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras; STCW, Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu; STCW-F, 1995.gada Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem; UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencija Direktīvas Direktīva par atbildību, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004.gada 21.aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu; Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu direktīva, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2000.gada 27.novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai; Jūrnieku sagatavotības direktīva, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra Direktīva 2012/35/ES par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni; Kuģu radītā piesārņojuma direktīva, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK (2005.gada 7.septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem. Regulas Regula 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006.gada 14.jūnijs ) par atkritumu sūtījumiem (arī Regula (EK) Nr. 660/2014 (2014.gada 15.maijs), kas izdara labojumus Regulā (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem) Plāni HELCOM BJRP, Baltijas jūras rīcības plāns (2007) • HELCOM BJRP: Baltijas jūras valstu Ministru deklarācija 2013 (Kopenhāgena) • HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/10 par "netiešās maksas" sistēmas piemērošanu kuģu radītajiem atkritumiem un zvejas tīklos noķertajam jūras atkritumiem Baltijas jūras reģionā • HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/11 par norādījumiem par kuģošanas drošības uzlabošanu Baltijas jūrā ledus apstākļos • HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/12 par apakšreģionālās sadarbības stiprināšanu reaģētspējas jautājumā; Globālais Bioloģiskās daudzveidības stratēģiskais plāns (2011-2020) Politikas ES integrētā jūrlietu politika, COM(2007) 575 Stratēģijas ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2020 ES Baltijas jūras reģiona stratēģija Latvijas tiesību aktu saraksts, kas nosaka analizē ietverto pasākumu ieviešanu • Vides aizsardzības likums; • Krimināllikums; • Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums; • Ķīmisko vielu likums; • Likums Par piesārņojumu; • Atkritumu apsaimniekošanas likums; • Likums par Ietekmes uz vidi novērtējumu; • Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīla noteikumiNr.187 ''Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām''; • Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumi Nr.213 "Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu"; • Ministru kabineta 2014.gada 3.jūnijā noteikumi Nr.273 "Noteikumi par jūrnieku veselības atbilstību darbam uz kuģa"; • Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīla noteikumi Nr.281 ''Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas''; • Ministru kabineta 2010.gada 21.maijarīkojums Nr.283 "Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā"; • Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339 "Noteikumi par ostu formalitātēm"; • Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumi Nr.455 "Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība"; • Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumi Nr.780 "Oglekļa dioksīda plūsmas transportēšanas kārtība"; • Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.895 "Jūrnieku sertificēšanas noteikumi"; • Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība". 10) Kvalitatīvais raksturlielums "jūru piesārņojošie atkritumi" (D10) 2.pielikuma 8.tabula. Politikas ietvari un pasākumi saistībā ar slodzi no cieto atkritumu ieneses jūras un piekrastes vidē Politikas ietvara veids Politikas ietvara/ tiesību akta nosaukums Konvencijas Londonas konvencija un Protokols, 1972.gada konvencija par jūras piesārņojuma novēršanu, izgāžot atkritumus un citas vielas (Londonas konvencija) un 1996.gada protokols Londonas konvencijai (Londonas Protokols) MARPOL 73/78 (III pielikums),1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu (MARPOL 73/78), III pielikums MARPOL 73/78 (V pielikums),1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu (MARPOL 73/78), V pielikums Helsinku konvencija, 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada Jūras tiesību konvencija Bāzeles konvencija, Konvencija par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu OPRC, Starptautiska konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā Direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/59/EK (2000.gada 27.novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai Eiropas parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris) ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (ŪSD) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK (2005.gada 7.septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un sodu, tostarp kriminālsodu, ieviešanu par nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu (Dokuments attiecas uz EEZ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK (2006.gada 15.februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008.gada 19.novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014.gada 26.februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (2004.gada 31.marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (Dokuments attiecas uz EEZ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014.gada 26.februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (2004.gada 31.marts) (Dokuments attiecas uz EEZ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014.gada 23.jūlijs) ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas ietvaru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994.gada 20.decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999.gada 26.aprīlis) par atkritumu poligoniem Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991.gada 21.maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, lai samazinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu (Dokuments attiecas uz EEZ), COM(2013) 761 Regulas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (arī Regula (EK) Nr. 660/2014 (2014.gada 15.maijs), kas izdara labojumus Regulā (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014.gada 15.maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 61/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 Plāni HELCOM BJRP: Baltijas Jūras valstu Ministru deklarācija 2013 (Kopenhāgena) HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/10 (15.11.2007.) par "netiešās maksas" sistēmas piemērošanu kuģu atkritumiem un zvejas tīklos noķertajiem jūras atkritumiem Baltijas jūras reģionā HELCOM Rekomendācija 29/2 (05.05.2008.) par jūras piesārņojumu ar atkritumiem Baltijas jūras reģionā Politikas Eiropas Savienības integrēta jūrlietu politika, COM(2007) 575 Zaļā Grāmata par Eiropas stratēģiju par plastmasas atkritumiem vidē, COM(2013) 123 Stratēģijas ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (EUSBSR) Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā, COM(2009) 8 Politikas iniciatīvas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komiteja: Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus, COM(2008) 400 "Zaļā" pirkuma popularizēšana privātajā sektorā Piekrastes sakopšanas aktivitātes Zilais karogs Latvijas tiesību aktu saraksts, kas nosaka analīzē ietverto pasākumu ieviešanu: • Atkritumu apsaimniekošanas likums; • Dabas resursu nodokļa likums; • Iepakojuma likums; • Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;. • Likums Par piesārņojumu; • Publisko iepirkumu likums; • Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums; • Ūdens apsaimniekošanas likums; • Vides aizsardzības likums; • Krimināllikums; • Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss; • Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumi Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī"; • Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība"; • Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339 "Noteikumi par ostu formalitātēm". Novērtējot no konvenciju, ES tiesību aktu, HELCOM BJRP un rekomendāciju un politikas iniciatīvu pasākumus (1a un 1b), izdarīti secinājumi par to ieviešanas efektivitāti. Ostās īstenotie atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas pasākumi ir ieviesti un ir efektīvi. Ostām ir izstrādāti atkritumu apsaimniekošanas plāni un to teritorijās kuģi var nodot savus atkritumus. Pašvaldības, kuru kompetencē ir uzturēt piekrastes pludmales zonu, savu iespēju robežās veic pludmales sakopšanu, īpaši fokusējoties uz peldvietām, nodrošina atkritumu savākšanu un izvešanu. Pasākumi ir efektīvi publisko peldvietu zonās un daļēji efektīvi pārējos rajonos. Pasākumi, kas ir vērsti uz atkritumu šķirošanu un nodošanu atkārtotai pārstrādei, ir daļēji efektīvi attiecībā uz piekrastes zonas piesārņojuma samazināšanu. UBAP atzīmē jūru piesārņojošos cietos atkritumus kā problēmu. Īstenotie un plānotie pasākumi aptver galvenos pludmales piesārņojuma ar cietajiem atkritumiem slodžu avotus un aktivitātes, t.i. piekrastes tūrismu un citas piekrastē notiekošās aktivitātes. Esošais normatīvais regulējums un atbilstoši tam ostām izstrādātie atkritumu apsaimniekošanas plāni aptver arī kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu ostās. Tomēr, kā to parāda piekrastes zonas novērtējums, īstenotie un plānotie pasākumi savā kopumā nav pietiekoši efektīvi, lai būtu iespējams sasniegt LJVS visos piekrastes posmos. Galvenais trūkums ir izlietoto plastmasas pudeļu apsaimniekošanas sistēmas neefektivitāte, kā arī plāno plastmasas maisiņu plašā lietošana. Bez tam, daļa īstenoto pasākumu netiek veikti pietiekoši intensīvi, piemēram, atkritumu izvešana no atkritumu konteineriem ne vienmēr notiek ar pietiekamu regularitāti, kā rezultātā atkritumi tiek mesti zemē, kur tos izvazā putni un zvēri. Secinājums: Īstenotie un plānotie pasākumi aptver galvenos pludmales piesārņojuma avotus un aktivitātes, tomēr tie neveido pietiekoši efektīvu kopumu. Daļa no īstenotajiem pasākumiem netiek veikta pietiekoši efektīvi. 11) Kvalitatīvajam raksturlielumam "Enerģijas, tostarp zemūdens trokšņa ievadīšana" (D11) specifiski izstrādāti vai plānoti pasākumi netika identificēti. Esošais zināšanu līmenis nav pietiekošs, lai korekti izvērtētu citu deskriptoru pasākumu efektivitāti uz kvalitatīvo raksturlielumu D11. 1 Priekšizpētes (2014) noslēguma ziņojuma 5. Pielikums, pieejams: http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf Priekšlikumu projekta (2015) noslēguma ziņojuma 1.pielikums. Pieejams: http://www.lhei.lv/docs/2016/Priekslikumi_PP_NoslegumaZinojums.pdf 2 Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni, apstiprināti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu, ir pieejami: http://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-un-pludu-riska-parvaldiba?id=1107&nid=424 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 3. pielikums plānam "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.-2020. gadā" Novērtējums riskam nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokli. Nepieciešamie papildu pasākumi "Riska novērtējums"1 ietver salīdzinājumu starp sagaidāmo jūras vides stāvokli 2020.gadā (ņemot vērā "bāzes scenārija" pasākumu efektivitāti) un LJVS sasniegšanai (ko raksturo, izmantojot kvalitatīvos raksturlielumus, D) noteiktajiem jūras vides mērķiem (JVM). Pastāvot negatīvai atšķirībai starp sagaidāmo stāvokli un JVM, pastāv risks nesasniegt mērķi un ir nepieciešams noteikt "papildu pasākumus" slodžu samazināšanai un vides stāvokļa uzlabošanai. Ņemot vērā pieejamās informācijas ierobežotību, it īpaši kvantitatīvu datu un novērtējumu trūkumu, pasākumu programmas (turpmāk - Programma) izstrādei bija iespējams izstrādāt tikai kvalitatīvu "riska vērtējumu", balstoties uz eksperta vērtējumu. Izņēmums ir kvalitatīvais raksturlielums "Eitrofikācija" (D5), kam tika izstrādāts kvantitatīvs novērtējums. Novērtējums riskam nesasniegt LVS ir veikts šādiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem: D2 "Svešās sugas", D3 "Komerciāli izmantotās zivis", D6 "Jūras dibena integritāte", D8 "Kaitīgo vielu koncentrācijas jūras vidē", atsevišķi izdalot novērtējumu attiecībā uz naftas piesārņojumu, ņemot vērā tā nozīmīgumu Baltijas jūrā, D9 "Kaitīgo vielu koncentrācijas zivīs un citās jūras veltēs" un D10 "Jūru piesārņojošie atkritumi". Nav veikts atsevišķs novērtējums raksturlielumam "Bioloģiskā daudzveidība" (D1), jo lielākās ietekmes uz bioloģisko daudzveidību rada slodzes, kuras ir apskatītas citu raksturlielumu gadījumā - biogēnu ienese (D5), selektīva īpatņu izņemšana (D3), svešo sugu introdukcija (D2). Šai gadījumā ar lielu ticamību var pieņemt, ka, īstenojot atbilstošus pasākumus, lai sasniegtu LJVS attiecībā uz D5, D3 un D2 gadījumā, tiks sasniegts LJVS arī raksturlielumam D1. Nav veikts riska novērtējums arī kvalitatīvajiem raksturlielumiem D4 "Barības ķēdes", D7 "Izmaiņas hidrogrāfiskos apstākļos" un D11 "Jūrā ievadītā enerģija, tai skaitā, zemūdens troksnis", jo šobrīd ir nepietiekama zināšanu bāze šāda novērtējuma veikšanai. Secināts, ka lielākais risks nesasniegt LVS no analizētajiem raksturlielumiem pastāv attiecībā uz raksturlielumiem D2 "Svešās sugas", D5 "Eitrofikācija" un D10 "Jūru piesārņojošie atkritumi". Tādēļ šiem raksturlielumiem nepieciešams noteikt papildu pasākumus. Riska nesasniegt labu vides stāvokli izvērtējums2 D5 "Eitrofikācija" Novērtēta gan augu barības vielu slodžu samazināšanai un eitrofikācijas apkarošanai plānoto pasākumu efektivitāte, gan risks ar šiem pasākumiem vien nesasniegt labu vides stāvokli līdz 2020.gadam. Izvērtējums ļauj prognozēt - ja tiks ieviests viss plānotais pasākumu kopums, tad sagaidāms, ka plānotie pasākumi dos būtisku uzlabojumu. Ņemot vērā nepieciešamā fosfora slodzes samazinājuma apjomu, šai Programmā pietiekami ticamā līmenī nevar paredzēt, vai sagaidāmais slodžu samazinājuma efekts būs pietiekošs. Turklāt Baltijas jūras iekšējo procesu īpatnību dēļ ar ļoti augstu ticamību var prognozēt - ieviešot visus paredzētos pasākumus labs vides stāvoklis līdz 2020.gadam jūrā netiks sasniegts. Tāpēc ir jāparedz izņēmuma gadījums saskaņā ar Direktīvas 14.panta 1.punkta e) daļu. D2 "Svešās sugas". Vērtējot risku konstatēts - ja tiks ieviests viss plānotais pasākumu kopums, tas būtiski uzlabos jūras vides stāvokli. Tomēr, tā kā Starptautiskās konvencijas par kuģu balasta ūdeņu un nosēdumu kontroli un pārvaldību ratifikācijas process nav skaidri zināms, pastāv risks, ka līdz 2020.gadam labs jūras vides stāvoklis netiks sasniegts. D10 "Jūru piesārņojošie atkritumi" Izvērtējot risku nesasniegt labu vides stāvokli līdz 2020.gadam, var konstatēt, ka esošais stāvoklis nav tuvu LJVS un, īstenojot tikai esošos un plānotos pasākums, nav sagaidāmi būtiski uzlabojumi. Līdz ar to pastāv risks nesasniegt labu jūras vides stāvokli līdz 2020.gadam. Papildu pasākumi laba vides stāvokļa sasniegšanai3 D5 "Eitrofikācija"