9. Article

Stratēģiskais ietekmes uz vidi un pārrobežu ietekmes novērtējums Programmas mērķi nav pretrunā ar ES un reģionālajos attīstības plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem un Latvijas attīstības plānošanas dokumentu mērķiem. Tā kā Programmas izstrādes pozitīvā ietekme ir konstatēta jau VPP2020 stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - SIVN) procesā un Programma satur pārsvarā pētnieciskus, izglītojošus un uz piesārņojuma samazināšanu vērstus pasākumus, kas vides stāvokli var tikai uzlabot, tad tai atsevišķs SIVN nav veikts, bet uz to pilnā mērā ir attiecināmi VPP2020 SIVN izdarītie secinājumi. VPP2020 SIVN ietvaros sagatavotajā Vides pārskatā40 (turpmāk - Vides pārskats) jau novērtēts, kā VPP2020 izvirzīto mērķu, rīcības virzienu un uzdevumu īstenošana ietekmēs vidi. Vides pārskatā, t.sk., attiecībā uz ūdens resursiem un Baltijas jūru, ir analizēta vides politikas sasaiste ar citiem politikas un attīstības plānošanas dokumentiem starptautiskā, ES, Baltijas jūras reģiona un Latvijas mērogā, veikta vides politikas situācijas analīze, norādītas ar VPP2020 saistītās vides problēmas; veikts plānošanas dokumenta un tā iespējamo alternatīvu īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī VPP2020 īstenošanas iespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes novērtējums. Vides pārskatā secināts, ka VPP2020 ietvertie pasākumi ūdens resursu un Baltijas jūras aizsardzības jomā ļaus samazināt Baltijas jūras piesārņojumu un tās eitrofikāciju, kas panākams izstrādājot un īstenojot jūras stratēģijas Programmu, kā arī atjaunotos UBAP. Vides pārskatā uzsvērts, ka VPP2020 prioritātes "Ūdens resursi un Baltijas jūra" pasākumiem ir pozitīva ietekme un tie nerada tiešu būtisku ietekmi uz vidi vai uz īpaši aizsargājamu dabas teritoriju. Lai saglabātu vides kvalitāti un dabas kapitālu, var rasties nepieciešamība veikt papildu pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai, jo preventīva darbība gandrīz vienmēr izmaksā lētāka nekā vides problēmu novēršana. Secināts, ka lai palielinātu Latvijas vides politikas īstenošanas spēju atbilstoši ES attīstībai, kā arī panāktu atbilstošu vides institūciju sadarbību ar NAP2020 īstenošanu saistītajos jautājumos, VPP2020 iestrādātais modelis uzskatāms par "vairāk nekā ierasto" scenāriju un nodrošina kā Latvijas starptautisko saistību izpildi, tā arī vietējo jautājumu risināšanu sabiedrības interesēs. Secināts, ka galvenos vides riskus rada nevis VPP2020 ietvertās rīcības, bet iespējamā Latvijas tautsaimniecības straujā attīstība gan NAP2020, gan labvēlīgu ārējo faktoru iespaidā, ja citu nozaru stratēģisko dokumentu izstrādātāji un īstenotāji nepietiekami ievēros vides aizsardzības intereses. Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta gan VPP2020 sadaļas "Ūdens resursi un Baltijas jūra" izstrādē, gan sagatavojot Vides pārskatu41, gan arī Programmas sagatavošanas procesā 2014.-2015.gadā. Programmas izstrāde bija koordinēta un saskaņota ar citām ES dalībvalstīm Baltijas jūras reģionā gan HELCOM - kā Direktīvas ieviešanas reģionālās platformas - ietvaros, gan arī sadarbojoties ar tām valstīm, ar kurām Latvijai ir jūras robeža. Starptautiskā sadarbība ne tikai uzlabo vides pasākumu efektivitāti, bet arī identificē kopīgi veicamus pasākumus, tādējādi samazinot izmaksas. Lai panāktu lielāku pozitīvu efektu uz Baltijas jūras vidi kopumā, Latvija piedalīsies reģionālā mērogā kopīgi īstenojamos pasākumos, t.sk., HELCOM Reģionālā rīcības plāna jūru piesārņojošo atkritumu jomā īstenošanā. Sagaidāms, ka Programmai būs pozitīva ietekme uz jūras vides kvalitāti ārpus Latvijas jūras robežām, jo paredzēto pasākumu mērķis ir pilnveidot zināšanu bāzi par jūras ekosistēmas stāvokli un to ietekmējošajiem faktoriem un nodrošināt vides stāvokļa uzlabošanos jūras ūdeņos, samazinot piesārņojumu. Vienlaikus var prognozēt, ka arī pārrobežu ietekme uz Latvijas jūras ūdeņu stāvokli būs labvēlīga, ja tiks īstenoti kaimiņu valstu, piemēram, Lietuvas, Programmā paredzētie vides uzlabošanas pasākumi. 1 Pieejami: http://www.lhei.lv/lv/jurasdirektiva.php. 2 LHEI, 2014. Priekšizpēte pasākumu programmas izstrādei laba jūras vides stāvokļa panākšanai".Pieejams: http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf ; LHEI, 2015. "Priekšlikumu izstrāde pasākumu programmai laba jūras vides stāvokļa panākšanai". Noslēguma ziņojums pieejams: http://www.lhei.lv/docs/2016/Priekslikumi_PP_NoslegumaZinojums.pdf 3 EC MSFD CIS "Programmes of measures under the Marine Strategy Framework Directive. Recommendations for implementation and reporting. (Final version, 25 November 2014) 4 Priekšizpēte pasākumu programmas izstrādei laba jūras vides stāvokļa panākšanai". Pieejams: http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf 5 Detalizēta informācija par esošo pasākumu analīzi pieejama šī dokumenta 2.pielikumā un http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf; : http://www.lhei.lv/docs/2016/Priekslikumi_PP_NoslegumaZinojums.pdf . 6 LVĢMC, 2015. Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni. Pieejami: http://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-un-pludu-riska-parvaldiba?id=1107&nid=424 7 Ministru kabineta 2011.gada 2.augustanoteikumi Nr.596 "Jūras vides padomes nolikums". 8 Joint documentation of regional coordination of programmes of measures. HELCOM, 2016 9 Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 26.marta rīkojumu Nr.130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam". 10 Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu komitejai un reģionu Komitejai "Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas" COM(2012)494, 13.09.2013, 11 Latvijas nacionālā pozīcija Nr.1 "Par Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu komitejai un reģionu Komitejai "Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas" 12 Stratēģija apstiprināta 2009. gada oktobra Eiropadomē, īstenošana balstās uz Rīcības plānu, kas tiek regulāri atjaunots 13 Baltic Sea Action Plan. HELCOM, 2007. Pieejams: http://helcom.fi/baltic-sea-action-plan/action-plan 14 HELCOM Copenhagen Ministerial Declaration, 3 October 2013, Copenhagen, Denmark. Pieejams: http://helcom.fi/Documents/Ministerial2013/Ministerial%20declaration/2013%20Copenhagen%20Ministerial%20Declaration%20w%20cover.pdf 15 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada 20.aprīļa rīkojumu Nr.169 "Par Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam. 16 Pieņemtas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.496. http://likumi.lv/doc.php?id=261409 17 Pieņemtas ar Ministru kabineta 2013.gada 27.decembra rīkojumus Nr.683. http://likumi.lv/doc.php?id=263436 18 HELCOM, 2014. Eutrophication status of the Baltic Sea 2007-2011 - A concise thematic assessment. Baltic Sea Environment Proceedings No.143 19 LHEI (2012) "Jūras vides stāvokļa sākotnējais novērtējums. A sadaļa. Jūras vides stāvokļa apraksts", 121.lpp. Pieejams: http://www.lhei.lv/docs/2012/Juras_derektiva_A.pdf. 20 LHEI 2012. Jūras vides stāvokļa sākotnējais novērtējums. D sadaļa. Definētie Latvijas jūras ūdeņu vides stāvokļa mērķa lielumi un aktuālā stāvokļa novērtējums [http://www.lhei.lv/docs/2012/Juras_derektiva_D.pdf] 21 Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra noteikumi Nr.1071 "Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei" 22 Angl. "descriptor", saīsināti "D" saskaņā ar direktīvu 2008/56/EK 23 "Riska novērtējums" jāveic, salīdzinot jūras vides stāvokli "bāzes scenārijā" (BS) un LVS. BS ietver divus elementus - (1) nozaru, kas rada slodzes, sagaidāmās attīstības tendenču novērtējumu (jo tas var mainīt nozaru radīto slodžu apjomu) un (2) "bāzes scenārija" pasākumu ieviešanas ietekmes novērtējumu. 24 LHEI, 2014. Priekšizpēte pasākumu programmas izstrādei laba jūras vides stāvokļa panākšanai".Pieejams: http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf 25 Priekšizpētes (2014) noslēguma ziņojuma 5. pielikums; Priekšlikumu projekta (2015) noslēguma ziņojuma 1.pielikums. Pieejami: 26 HELCOM Joint document 27 HELCOM Marine litter action plan, 2015. Pieejams: http://helcom.fi/action-areas/waste-water-litter/marine-litter/marine-litter-action-plan 28 HELCOM, 2014. Eutrophication status of the Baltic Sea 2007-2011 - A concise thematic assessment. Baltic Sea Environment Proceedings No.143 29 http://ec.europa.eu/environment/nature/natura2000/barometer/index_en.htm 30 Jūras telpiskais plānojums Latvijas teritoriālajiem un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem. 1.redakcija. Baltijas vides forums, 2015. Pieejams: http://jurasplanojums.net/jtp-projekts/ 31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 23.jūlija Direktīva2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru. 32 Jūras telpiskais plānojums Latvijas teritoriālajiem un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem. 1.redakcija. Vides pārskats. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2015.gada decembris. Pieejams:https://drive.google.com/file/d/0B5VmsX95he_lRzR3OHM1d1ZyYkU/view?usp=sharing&pref=2&pli=1(šī saite drīz vairs nebūs aktuāla) 33 Jūras telpiskā plānojuma 1.redakcija. Paskaidrojuma raksts. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 2015.gada decembris. 34 Valsts Reģionālās attīstības aģentūras info; http://raim.gov.lv/cms/tiki-index.php 35 http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=18794 36 LHEI un SIA "AKTiiVS", 2014. Noslēguma ziņojums iepirkumam "Priekšizpēte pasākumu programmas izstrādei laba jūras vides stāvokļa panākšanai". Latvijas Hidroekoloģijas institūts. http://www.lhei.lv/docs/2014/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf 37 Noslēguma ziņojums "Priekšlikumu izstrāde pasākumu programmai laba jūras vides stāvokļa panākšanai", LHEI, 2015. http://www.lhei.lv/docs/2016/Priekslikumi_PP_NoslegumaZinojums.pdf 38 Joint documentation of regional coordination of programmes of measures. HELCOM, 2016 39 Noslēguma ziņojums "Priekšizpēte pasākumu programmas izstrādei laba jūras vides stāvokļa panākšanai". LHEI un SIA "AKTiiVS", 2014. http://www.lhei.lv/docs/2014/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdfNoslēguma ziņojums "Priekšlikumu izstrāde pasākumu programmai laba jūras vides stāvokļa panākšanai", LHEI, 2015. http://www.lhei.lv/docs/2016/Priekslikumi_PP_NoslegumaZinojums.pdf 40 VPP2020 stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskats. Pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/vide/?doc=17913 41 VPP2020 stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma Vides pārskats, 1.4.nodaļa. Pieejams: http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/vide/?doc=17913 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 1. pielikums plānam "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.-2020. gadā" Saikne starp nozaru radīto spiedienu, slodzēm, jūras vides mērķiem un stāvokli raksturojošiem kritērijiem1