2. Article

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 2.1. nekustamais īpašums "Trimpas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6672 010 0116, reģistrēts Limbažu rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Salacgrīvas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 500) Salacgrīvas pagastā, Salacgrīvas novadā (turpmāk - nekustamais īpašums), sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 6672 010 0116) 2,5822 ha platībā (turpmāk - zemesgabals) un būves - vasaras mājas (kadastra apzīmējums 6672 010 0116 001); 2.2. nekustamais īpašums pieder privātpersonai; 2.3. zemesgabalā paredzēta palīgēku - saimniecības ēkas un pirts - būvniecība meža laucēs (meža 1. kvartāla 2. nogabalā) (turpmāk - paredzētā darbība); 2.4. atbilstoši Salacgrīvas novada 2009. gada 19. augusta saistošajiem noteikumiem Nr. 6 "Par teritorijas plānojumiem" un Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju domes 2004. gada 17. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 42 "Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojums" zemesgabalam noteiktā atļautā izmantošana ir "meža teritorija", kas paredz, ka galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir mežsaimniecība. Salacgrīvas novada būvvalde 2013. gada 2. decembrī izsniegusi plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nr. 13-8-129 saimniecības ēkas un pirts jaunbūvei; 2.5. zemesgabals atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk - krasta kāpu aizsargjosla); 2.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums" 2.1. apakšpunktu Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta izveidoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldīšana ir Dabas aizsardzības pārvaldes funkcija; 2.7. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. punkta "b" apakšpunktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad, saskaņojot ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, tiek būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm; 2.8. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts laucēs veikt būvniecību bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma; 2.9. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 34 24. §) "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi""" 2. punktu atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona; 2.10. saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertes Egitas Grolles (sertifikāta Nr. 003) 2014. gada 4. februāra atzinumu Nr. 5/14 zemesgabala lielāko daļu klāj mežs, kas atbilst Eiropas Savienības un Latvijas īpaši aizsargājamam biotopam "Mežainas piejūras kāpas" (turpmāk - īpaši aizsargājams biotops), īpaši aizsargājamā biotopa kvalitāte - vidēja. Paredzētā darbība plānota īpaši aizsargājamā biotopa platībā esošajās meža laucēs, kurās teritorijas apsaimniekošanas rezultātā zemsedze nav saglabājusies. Atzinuma nosacījumos norādīts, ka pieļaujama nelielu koka konstrukciju ēku izbūve reljefa līdzenajā daļā, esošo lauču platībā, izvairoties no koku ciršanas. Atzinumā secināts, ka saimniecības ēkas un pirts izbūve neapdraud īpaši aizsargājamo biotopu, kā arī ietekme uz meža teritoriju ir nebūtiska, jo paredzētā darbība plānota meža laucēs; 2.11. Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde 2014. gada 25. martā ir veikusi paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. VA14SI0009 (turpmāk - izvērtējums Nr. VA14SI0009), saņemts Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk - birojs) atzinums un izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām. Birojs 2014. gada 8. maijā sniedza atzinumu Nr. 198 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu". Atzinumā minēts, ka birojs ir saņēmis Valmieras reģionālās vides pārvaldes 2014. gada 25. marta vēstuli Nr. 8.5.-5/589 un izvērtējumu Nr. VA14SI0009 par paredzētās darbības ietekmi uz vidi. Izvērtējot Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes atzinumu, birojs konstatē, ka paredzētajai darbībai atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta pirmajai daļai un 11. pantam nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī paredzētā darbība neatbilst likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktā un 1. pielikumā norādītajām darbībām; 2.12. Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde 2014. gada 15. maijā ir izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. VA14TN0118 (spēkā līdz 2019. gada 14. maijam) (turpmāk - tehniskie noteikumi), nosakot vides aizsardzības prasības saimniecības ēkas un pirts jaunbūvei jeb paredzētajai darbībai, tai skaitā atsevišķas vides aizsardzības prasības notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanai gan būvniecības, gan ēku ekspluatācijas laikā; 2.13. saskaņā ar likuma "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" 2. pantu izveidota starptautiskas nozīmes īpaši aizsargājamā dabas teritorija - Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, lai nacionālā un starptautiskā nozīmē sasniegtu līdzsvaru dabas daudzveidības aizsardzībā, ekonomiskās attīstības veicināšanā un kultūras vērtību saglabāšanā. Saskaņā ar likuma "Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu" 13. pantu ainavu aizsardzības zona ir noteikta, lai saglabātu Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrvides ainavu, tūrisma un atpūtas resursus un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas liegumiem, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu teritorijas attīstību un sabalansētu dabas resursu izmantošanu. Tādējādi tehniskajos noteikumos noteikta papildus prasība paredzētajai darbībai - iekļaut tehniskajā projektā ainavu aizsardzības sadaļu, kurā norādīti atbilstoši risinājumi ainavu aizsardzībai; 2.14. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Savukārt saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta otrās daļas 1. punkta "b" apakšpunktu jaunu būvju un ēku būvniecības liegumu izņēmumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krastu kāpu aizsargjoslā attaisno gadījumi, kas attiecas uz palīgēku būvniecību pie esošajām dzīvojamām ēkām vai būvēm, ja būvniecība, kas atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, tiek saskaņota ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi. Paredzētā darbība neatstās būtisku, neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi, krasta kāpu aizsargjoslu un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju - Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, jo paredzētā darbība plānota jau ietekmētā teritorijā, kur jau ir būve - vasaras māja - un nav paredzams, ka saimniecības ēkas un pirts izbūve varētu apdraudēt īpašumam blakus esošos aizsargājamos biotopus - "Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas", "Priekškāpas" un "Viengadīgas augu sabiedrības uz sanesumu joslām". Paredzētā darbība neradīs arī papildu slodzi Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamai dabas teritorijai (Natura 2000) - dabas liegumam "Vitrupes ieleja", jo tas atrodas apmēram divu kilometru attālumā no paredzētās darbības vietas.