3. Article

Mēs piekrītam, ka apstrīdētā norma ierobežo parādniekam Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un var skart arī parādnieka bērna privāto dzīvi. Tomēr nepiekrītam metodoloģijai, kas Spriedumā izmantota, izvērtējot apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam. Nevaram pievienoties tiesas secinājumiem par apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma neatbilstību samērīguma principam. Tiesa Spriedumā nošķīrusi divas personas - parādnieku un parādnieka bērnu -, kurām Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības ierobežo apstrīdētā norma, un bez pārliecinoša pamatojuma attiecīgi sadalījusi samērīguma izvērtējumu. Tiesa nav pietiekami ņēmusi vērā to, ka apstrīdētā norma attiecas tieši uz parādnieka datu publiskošanu. Sprieduma 20. punktā tiesa pamatoti atzinusi nepieciešamību ievērot līdzsvaru starp dažādām bērna pamattiesībām. Tomēr Spriedumā ietvertā argumentācija un izdarītie secinājumi norāda uz to, ka faktiski tiesa izskatītajā lietā atzinusi bērna tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību prioritāti pār bērna tiesībām uz attīstību. Tādēļ nepiekrītam tiesas secinājumam par apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 96. pantam. Argumentējot savu viedokli, izmantosim Spriedumā lietotos saīsinājumus.