7. Article

Izskatītajā lietā, izvērtējot apstrīdētās normas radītā tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam, tiesai bija jāsver no Satversmes 110. panta izrietošās bērna pamattiesības uz attīstību un no Satversmes 96. panta izrietošās parādnieka un pastarpināti arī viņa bērna tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Satversmes tiesa, izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību leģitīmajam mērķim, ir norādījusi, ka tai jānoskaidro lietā līdzsvarojamās intereses un tas, kurai no šīm interesēm būtu piešķirama prioritāte (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 15. punktu). 7.1. Sprieduma 19.6. punktā atzīts, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo parādnieka bērnam Satversmes 96. pantā noteiktās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Izdarot šādu secinājumu, tiesa nav ņēmusi vērā to, ka apstrīdētā norma bērna tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežo tikai pastarpināti (sk. šo atsevišķo domu 4. punktu). Fonda administrācija savā mājaslapā publisko ziņas tieši par parādnieku, proti, viņa vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Minētās ziņas vienīgi ierobežotam saistītu personu lokam ļauj identificēt parādnieka bērnu. Vēl vairāk, arī pēc lietā pieaicinātās personas Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas ieskata, parādnieka bērna identifikācijas riski ir minimāli un arī iespējamība, ka varētu tikt pārkāptas bērna tiesības uz privāto dzīvi un personas neaizskaramību (piemēram, ka bērns varētu tikt pazemots vecāka parādsaistību dēļ), ir ļoti neliela (sk. lietas materiālu 1. sēj. 112. lpp.). Publiskojamo ziņu apjoms nav uzskatāms par tādu, kas ļautu jebkurai personai identificēt bērnu un tādu viņa privātās dzīves aspektu kā attiecības ar vecākiem. Tāpat atsevišķas ziņas laika gaitā var tikt mainītas, piemēram, var notikt tādas civilstāvokļa aktu reģistra izmaiņas, kuru rezultātā parādnieka un bērna uzvārds var atšķirties. Šie argumenti tiesai bija jāņem vērā, vērtējot apstrīdētās normas radītā tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojuma atbilstību samērīguma principam. Turklāt apstrīdētā norma jau pati par sevi paredz vairākus aizsardzības mehānismus bērna tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Proti, nosacījums, ka bērna vecāks piekrīt ziņu publiskošanai, nozīmē to, ka primāri tieši šis vecāks var novērtēt, ciktāl uzturlīdzekļu parādnieka datu publiskošana varētu ietekmēt bērna tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Ir arī otrs nosacījums, proti, ziņas par uzturlīdzekļu parādnieku tiek publicētas tad, ja Fonda administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana varētu kaitēt bērna interesēm, citstarp arī to parādnieka bērnu interesēm, kuri nav iesniedzēja aprūpē. Mēs uzskatām, ka likumdevēja izveidotais mehānisms citstarp nodrošina aizsardzību arī bērna tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. 7.2. Kā norādīts šo atsevišķo domu 6. punktā, tiesa ir pamatoti atzinusi apstrīdētās normas pozitīvo nozīmi bērna tiesību uz attīstību nodrošināšanā. Valsts prioritāte ir veicināt pilnvērtīgai bērna fiziskajai un intelektuālajai attīstībai labvēlīgu dzīves apstākļu un sociālās vides nodrošināšanu. Tomēr tiesa Spriedumā nav pienācīgi izsvērusi šo bērna tiesību nozīmi kopsakarā ar iespējamo ierobežojumu bērna tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Proti, tiesa nav ņēmusi vērā tādu svarīgu apstākli kā valstī pastāvošais augstais bērnu nabadzības līmenis, uz ko norādījusi starptautiskā organizācija UNICEF (Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds) pētījumā par bērnu nabadzības rādītājiem ekonomiski attīstītajās valstīs, kur Latvijai ir vieni no sliktākajiem rādītājiem (sk.: Measuring Child Poverty: New League Tables of Child Poverty in the World's Rich Countries. UNICEF, May 2012. Pieejams: https://www.unicef-irc.org/publications/pdf/rc10_eng.pdf). Arī ANO Bērnu tiesību komiteja savos apsvērumos par Bērnu tiesību konvencijas izpildi norāda, ka Latvijai ir mērķtiecīgi jāturpina rūpēties par bērnu tiesību ievērošanu un nodrošināšanu, ņemot vērā pastāvošo bērnu nabadzību, tai skaitā paplašinot bērniem no visiem sociālekonomiskajiem slāņiem pieeju kultūras, atpūtas, kā arī citām izglītojošām un attīstošām aktivitātēm (sk.: United Nations Committee on the Rights of the Child: Concluding Observations on the Third to Fifth Periodic Reports of Latvia. 11-29 January 2016, paras 55, 59. Pieejams: http://www.ohchr.org/). Tātad Latvijas valsts starptautiskās saistības liek tai meklēt risinājumus bērnu nabadzības mazināšanai. Likumdevējs uzskatījis, ka šīs problēmas risinājumu nodrošina Fonds un mehānismi, kas ļauj efektīvi piedzīt izmaksātos līdzekļus no uzturlīdzekļu parādniekiem (sk. arī šo atsevišķo domu 5. punktu). Cilvēktiesības kā vispārējie tiesību principi demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā darbojas nepārtrauktā mijiedarbībā. Līdz ar to tiesai ir jāvērtē, kura no savstarpēji kolidējošām tiesībām ir prioritāra konkrētajos valsts attīstības ekonomiskajos, sociālajos un politiskajos apstākļos. Izskatītajā lietā būtiska nozīme ir tam, ka bērna tiesības uz attīstību ietekmē tikai viņa tiesību uz privāto dzīvi ārējo perifēriju, nekādi neskarot šo tiesību kodolu. Bērns ir tā persona, kura no apstrīdētās normas gūst labumu, jo, pateicoties tai, tiek nodrošinātas bērna tiesības uz attīstību. Proti, apstrīdētās normas piemērošana sekmē bērna attīstībai nepieciešamā uzturlīdzekļu apjoma nodrošināšanu un vienlaikus veicina to, lai vecāki pildītu savu pienākumu uzturēt bērnu, kas ir arī visas sabiedrības interesēs. Izskatītajā lietā izšķiroša nozīme ir tieši bērna tiesībām uz attīstību, kuras prevalē pār tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Sabiedrība vienlīdz kā parādnieka bērns ir nevis zaudētāja, bet gan ieguvēja no apstrīdētās normas. Likumdevējs, ar apstrīdēto normu ierobežojot personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ir ievērojis samērīguma principu. Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 96. pantam. Satversmes tiesas tiesnesis K.Balodis Satversmes tiesas tiesnese D.Rezevska Satversmes tiesas tiesnese I.Ziemele Rīgā 2016.gada 17.jūnijā