3. Article

Sprieduma secinājumu daļā norādīts, ka, taisot šo spriedumu, Satversmes tiesa par pamatu ņēma Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra spriedumā lietā Nr. 2015-10-01 (turpmāk - spriedums lietā Nr. 2015-10-01) izspriesto attiecībā uz apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Tāpēc Spriedumā lietā Nr. 2015-22-01 apstrīdētās normas atbilstība Satversmes 91. panta pirmajam teikumam ir vērtēta ļoti lakoniski, strikti sekojot lietā Nr. 2015-10-01 izspriestajam. Ņemot vērā konstitucionālās justīcijas specifiku, tas ir pieļaujams, jo abās lietās bija apstrīdēta viena un tā pati norma un tika vērtēta tās atbilstība tiem pašiem Satversmes pantiem. Sprieduma 14. punktā norādīts: "Pieteikuma iesniedzējas sniegtais juridiskais pamatojums izskatāmajā lietā ir identisks lietā Nr. 2015-10-01 sniegtajam pamatojumam. [..] Satversmes tiesa savā praksē ir atzinusi, ka tās uzdevums nav izvērtēt faktiskos apstākļus, kuri neietekmē apstrīdētās normas satversmību (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 23.6. punktu). Kaut arī spriedumā lietā Nr. 2015-10-01 apstrīdētā norma ir vērtēta attiecībā uz ģimeni, kurā aug bērns ar invaliditāti, pamattiesību ierobežojums izskatāmajā lietā radies, piemērojot Pieteikuma iesniedzējai to pašu tiesību normu" (Satversmes tiesas 2016. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2015-22-01 14. punkts). Nepiekrītu, ka Satversmes tiesai, izspriežot lietu, kas ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, nav pienākuma rūpīgi izvērtēt tieši šīs atsevišķās lietas faktiskos apstākļus. Satversmes tiesas likuma 19.² panta pirmajā daļā ir skaidri uzsvērta konstitucionālās sūdzības individuālā daba, proti: "Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai." Ikvienā gadījumā, kad Satversmes tiesā tiek saņemta konstitucionālā sūdzība, visupirms rūpīgi tiek vērtēti konkrētā pieteikuma iesniedzēja iespējamā pamattiesību aizskāruma faktiskie apstākļi. Tāpēc uzskatu: tā kā lieta Nr. 2015-22-01 ir ierosināta pēc konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesai vajadzēja iedziļināties Pieteikuma iesniedzējas iespējamā pamattiesību aizskāruma faktiskajos apstākļos un, ņemot tos vērā, izspriest lietu individuāli.