4. Article

Konstitucionālo sūdzību, pēc kuras tika ierosināta lieta Nr. 2015-10-01, iesniedza persona, kura viena audzina bērnu ar invaliditāti. Iepriekš šis bērns bija saņēmis asistenta pakalpojumu, taču viņa pubertātes laikā situācija būtiski mainījās. Pieteikuma iesniegšanas un sprieduma taisīšanas laikā bērna fiziskā un psihiskā stāvokļa dēļ viņa māte bija vienīgā persona, kas varēja viņam asistēt. Tātad tā bija izņēmuma situācija, kurā nonākusi pieteikuma iesniedzēja un kura tika ņemta vērā, izspriežot minēto lietu un, protams, vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Savukārt Pieteikuma iesniedzēja, pēc kuras konstitucionālās sūdzības tika ierosināta lieta Nr. 2015-22-01, dzīvo kopā ar māti, kurai ir invaliditāte, bet kurai asistenta pakalpojumu varētu sniegt arī citas personas, ja vien tādas būtu pieejamas. Tāpēc, manuprāt, abās konstitucionālajās sūdzībās minētie faktiskie apstākļi nav salīdzināmi un Spriedumā bija nepieciešams izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, balstoties uz konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem.