8. Article

Tiesību normas grozījumus un pat izslēgšanu no normatīvā akta, papildinot to ar citām normām, kas strīdu pēc būtības neatrisina, nevar uzskatīt par pietiekamu pamatu tiesvedības izbeigšanai gadījumos, kad tiesvedības turpināšana ir nepieciešama personas pamattiesību aizsardzībai. Tādējādi Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai likumdevējs konkrēto jautājumu reglamentējis saturiski atšķirīgi vai arī nolēmis šo jautājumu turpmāk vairs nereglamentēt. Satversmes tiesai jānoskaidro veikto izmaiņu apjoms, lai secinātu, ka tiesību normu saturs pēc būtības ir mainījies. Pretējā gadījumā tiesību normu izdevējs varētu to tekstā izdarīt tikai redakcionālus grozījumus, kas vienmēr būtu uzskatāmi par formālu pamatu lūgt tiesvedības izbeigšanu lietā. Šāda situācija nonāktu pretrunā ar tiesiskas valsts principu, neveicinātu ne personas pamattiesību aizsardzību, nedz arī valsts vai sabiedrības interešu īstenošanu (sal.: Satversmes tiesas 2002. gada 12. jūnija spriedums lietā Nr. 2001-15-03 un 2014. gada 3. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2013-11-01 10.1. punkts). Pensiju likuma pārejas noteikumu 12. punkta trešā daļa, par kuras atbilstību Satversmes 91. un 109. pantam tika ierosināta lieta Satversmes tiesā, tika izslēgta no likuma ar Saeimas 2016. gada 10. martā pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kas stājās spēkā 2016. gada 1. jūnijā. Turklāt ar šo likumu Pensiju likuma pārejas noteikumi tika papildināti ar 12.1 punktu, atbilstoši kura 2. apakšpunktam tādā gadījumā, ja personai piešķirtā vecuma pensija ir mazāka par iepriekš piešķirto izdienas pensiju, vecuma pensijai nosaka piemaksu, kuru aprēķina kā starpību starp piešķirtās izdienas pensijas un vecuma pensijas apmēru. Tātad Pensiju likuma pārejas noteikumos ietvertais 12.1 punkts nosaka saturiski jaunu normatīvo regulējumu par vecuma pensijas piešķiršanu personai iepriekš piešķirtās izdienas pensijas vietā. Tādējādi apstrīdētā norma ir zaudējusi spēku un Satversmes tiesai varētu būt pamats izbeigt tiesvedību lietā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu.