2. Article

Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums Saistošajos noteikumos Nr.184 nepieciešams veikt papildinājumus atbilstoši aktualitātēm, kā arī redakcionālus labojumus. Redakcionāli precizēts formulējums par gadījumiem, kad nesniedz īslaicīgās sociālās aprūpes institūcijā pilngadīgām personām pakalpojumu. Tāpat precizēts formulējums par to, kam jābūt norādītam ārsta izziņā par personas veselības stāvokli, iesniedzot dokumentus minētā pakalpojuma piešķiršanai. Veikts labojums attiecībā uz saistošajos noteikumos Nr.184 noteiktajām darbībām, ja personai noteiktas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma saņemšanai, t.i., šajos gadījumos pakalpojumu klientam ir jāizbeidz sniegt, nevis atbilstoši pašreizējam formulējumam - jāpārtrauc tā sniegšana. Ņemot vērā Rīgas iedzīvotāju vajadzības, ir izveidoti jauni sociālie pakalpojumi - krīzes intervences pakalpojums un pakalpojums nepilngadīgai grūtniecei un nepilngadīgai mātei (līdz 18 gadu vecumam) ar bērnu vai līdz bērns ir sasniedzis 6 mēnešu vecumu, kā arī plānots veidot jaunu pakalpojumu - pansija. Šie pakalpojumi tiek iekļauti saistošajos noteikumos Nr.184 un noteikta šo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība: 1) Rīgas pašvaldība, atzīstot, ka vislabāk bērna interesēs ir tikt nešķirtam no savas bioloģiskās ģimenes, kā prioritāti ir izvirzījusi atbalsta pasākumu pilnveidošanu un nodrošināšanu bioloģiskajai ģimenei, tādējādi stiprinot un attīstot ģimenes resursus, pilnveidojot vecāku iemaņas bērnu aprūpes jomā un mazinot bērna psihoemocionālo traumatismu. Tiek izveidots krīzes intervences pakalpojums, kura mērķis ir krīzes intervences komandai nekavējoties, pēc informācijas saņemšanas no Rīgas bāriņtiesas vai Sociālā dienesta par krīzes situāciju ģimenē un bērna tiesību apdraudējumu, uzsākt intensīvu darbu ar ģimeni, nodrošinot speciālistu komandas klātbūtni ģimenes dzīvesvietā; 2) praksē aktualizējās nepieciešamība nodrošināt ārpusģimenes aprūpi bez vecāku gādības palikušām nepilngadīgām jaunietēm, kurām ir iestājusies grūtniecība, kā arī aprūpi pēc bērna piedzimšanas. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 29.1pantu ārpusģimenes aprūpē esošai nepilngadīgai mātei ir tiesības palikt kopā ar savu bērnu, bet saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu bērniem līdz 2 gadu vecumam ārpusģimenes aprūpe tiek nodrošināta par valsts budžeta līdzekļiem valsts sociālās aprūpes centros, savukārt bērniem no 2 līdz 18 gadiem ārpusģimenes aprūpi nodrošina pašvaldība. Ņemot vērā minēto, tiek veidots jauns pakalpojums - ārpusģimenes aprūpe nepilngadīgai grūtniecei un nepilngadīgai mātei kopā ar bērnu. Šāda pakalpojuma izveide ir būtiska, lai atbalstītu un stiprinātu mātes lomu, kā arī mātes un bērna saikni grūtniecības periodā un pirmajos dzīves mēnešos, attīstītu bērna aprūpes prasmes un veicinātu iemaņas sekmīgas patstāvīgas dzīves uzsākšanai; 3) lai nodrošinātu pakalpojumu personām, kuras funkcionālo traucējumu dēļ nespēj dzīvot patstāvīgi, tomēr šīm personām aprūpe nav nepieciešama tik lielā apjomā, kāda tiek nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk - SAC), tiek attīstīts pansijas pakalpojums, kas ir kā sociālās aprūpes pakalpojums starp aprūpi mājās un aprūpi SAC. Vidēji gadā 30 personas bez noteiktas dzīvesvietas (t.sk. aptuveni 15 pašvaldības patversmes klienti) tiek ievietotas SAC. Dažkārt ar SAC pakalpojuma piešķiršanu šīm personām tiek risināts dzīvesvietas jautājums, jo personai nav dzīvesvietas, kurā būtu iespējams sniegt tai nepieciešamos sociālās aprūpes pakalpojumus. Līdz ar to sākotnēji pansijas pakalpojums tiks paredzēts motivētām personām bez noteiktas dzīvesvietas, kurām ir pašaprūpes grūtības. Pakalpojuma ietvaros tiks nodrošināts mājoklis un sociālās aprūpes pakalpojumi, saglabājot pakalpojuma saņēmējam patstāvīgas dzīves principus. Tādējādi šīm personām tiks nodrošināts viņu vajadzībām atbilstošākais pakalpojuma veids, kā arī SAC netiks aizņemtas vietas, kas paredzētas personām, kurām sociālo aprūpi dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt. Tādējādi arī samazināsies rinda SAC pakalpojuma saņemšanai. Tāpat pašvaldībai, nodrošinot personai pansijas pakalpojumu, izmaksas ir mazākas (cena 9,19 euro vienai personai dienā) nekā nodrošinot SAC pakalpojumu (cena līgumorganizācijās - vidēji 16,54 euro vienai personai dienā). Īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums "Atelpas brīdis" pieprasīts ir tieši skolēnu brīvlaikos. Līdz ar to saistošajos noteikumos tiek paredzēta pakalpojuma saņemšanas kārtība visa gada garumā. Saistošajos noteikumos tiek paredzēta iespēja sociālās rehabilitācijas programmas saņemt bērniem/jauniešiem ar uzvedības traucējumiem, tā paplašinot mērķa grupu. Pašvaldībai joprojām aktuāla ir Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58.panta realizācija, saskaņā ar ko pašvaldībai ir pienākums izstrādāt uzvedības sociālās korekcijas programmu katram bērnam, kurš veicis likumpārkāpumu. Līdz ar to pašvaldībai nepieciešams attīstīt sociālo pakalpojumu programmas, vidēji gadā šāds pakalpojums nepieciešams 61 jaunietim ar uzvedības problēmām, tajā skaitā 27 bērni/jaunieši izdarījuši likumpārkāpumu pirmreizēji. Saistošajos noteikumos, pamatojoties uz praksē izveidojušos situāciju, tiek noteikts, ka ģimenes asistenta un īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšana tiek nodrošināta rindas kārtībā, kā arī noteikts, ka par ģimenes asistenta pakalpojuma nodrošināšanu rindas kārtībā atbildīgs ir Sociālais dienests, bet par īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojuma nodrošināšanu rindas kārtībā - sociālā pakalpojuma sniedzējs. Saistībā ar to, ka 2016.gadā plānots praksē ieviest pašvaldības izveidoto īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojuma rindas elektronisko sistēmu pašvaldības nodrošinātā elektroniskā vidē, saistošajos noteikumos tiek noteikta vienkāršota minētā pakalpojuma saņemšanu pamatojošo dokumentu iesniegšanas kārtība sociālā pakalpojuma sniedzējam, kā arī tas, ka pakalpojuma sniedzējs pakalpojumu nodrošina rindas kārtībā minētajā elektroniskajā vidē. Saistošajos noteikumos tiek precizēti gadījumi, kad personai sociālās aprūpes pakalpojums var tikt nodrošināts nekavējoties, lēmumu pieņemot mutvārdos, bet rakstveidā noformējot Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Saistošie noteikumi Nr.184 tiek papildināti ar jaunu punktu, lai klients varētu atrisināt dzīvesvietas jautājumu gadījumā, ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pilngadīgām personām pakalpojuma sniegšana personai jāizbeidz, jo persona vairs neatbilst saistošo noteikumu Nr.184 23.punktā noteiktajiem kritērijiem (piemēram, klientam noteikta III invaliditātes grupa), klients šī sociālā pakalpojuma sniedzējā institūcijā var uzturēties līdz jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no dienas, kad konstatēta personas neatbilstība saistošo noteikumu Nr.184 23.punktā noteiktajam. Par šo periodu pašvaldība veic samaksu. Saistošie noteikumi Nr.184 tiek papildināti ar jaunu punktu, proti, kad persona, kura atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā, neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.pantā noteiktajiem kritērijiem, bet personai nepieciešams īslaicīgas sociālās aprūpes institūcijā pilngadīgām personām pakalpojums. Saistošajos noteikumos tiek noteikts, ka Sociālais dienests var lemt par šī pakalpojuma piešķiršanu uz laiku, līdz sociālā gadījuma atrisināšanai. Saistošajos noteikumos Nr.184 ir noteikts, ka specializēto darbnīcu pakalpojumu var saņemt personas ar garīga rakstura traucējumiem darbspējīgā vecumā darba prasmju un iemaņu attīstīšanai. Savukārt nav noteikta turpmākā pakalpojuma nodrošināšana, ja klients uzsāk strādāt algotā darbā. Tā kā minētajiem klientiem atbilstoši veselības stāvoklim ir dažādas spējas, ja arī klients iekārtojas algotā darbā, tad ne vienmēr ilgstoši spēj darbavietu saglabāt, kā arī bieži vien spēj strādāt tikai dažas stundas dienā. Lai šiem klientiem nodrošinātu iespēju lielāko dienas laiku pavadīt lietderīgi, kā arī turpināt apgūt darba prasmes un iemaņas specializētajā darbnīcā, saistošie noteikumi Nr.184 tiek papildināti - specializēto darbnīcu pakalpojumus var saņemt personas ar garīga rakstura traucējumiem, kuras ilgāk par 6 mēnešiem pēc kārtas nav nodarbinātas algotā darbā vairāk par pusslodzi. No saistošajiem noteikumiem Nr.184 tiek svītrots 46.1punkts, jo zaudējis aktualitāti. Pašreizējā saistošo noteikumu Nr.184 redakcijā noteikts, ka, nosakot samaksu par sociālo pakalpojumu, tiek vērtēti personas (ģimenes) ienākumi, bet netiek vērtēts personas ģimenes materiālais stāvoklis. Piemērojot saistošos noteikumus Nr.184 praksē, ir radusies nepieciešamība precizēt, kuri personas (ģimenes) ienākumi tiek vērtēti, nosakot samaksu par sociālo pakalpojumu. Pašreiz, nosakot samaksu par sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojumiem (turpmāk - pakalpojumi), pēc ienākumu izvērtēšanas lielākā daļa klientu dēļ zemiem ienākumiem tiek atbrīvoti no samaksas par pakalpojumu (2015.gadā no 4971 klienta tikai 97 klientiem jeb aptuveni 2% tika noteikta samaksa par pakalpojumu). 2016.gada janvārī 96% no minēto pakalpojumu saņēmējiem bija pensionāri/invalīdi vieninieki vai ģimenes, kurās ir tikai pensionāri/invalīdi, 1% - ģimeņu, kurās ir nepilngadīgi bērni, locekļi, 3% - ģimeņu bez bērniem, kurās ir vismaz viens darbspējīgais, locekļi. Atbilstoši pašreizējai kārtībai, lai klientam noteiktu samaksu par pakalpojumu, vairākas reizes gadā Sociālajā dienestā jādeklarē ienākumi, kas gan aprūpējamajiem klientiem, gan to aprūpētājiem rada apgrūtinājumu. Līdz ar to saistošajos noteikumos tiek paredzēts, ka persona (ģimene), kurā nav darbspējīgas personas un kura atbrīvota no samaksas par pakalpojumu, atkārtoti deklarē ienākumus tikai tad, ja ir izmaiņas personas (ģimenes) ienākumos vai sociālajā situācijā (mainījies ģimenes sastāvs), kā arī Sociālais dienests ne retāk kā ik pēc 6 mēnešiem attālināti pārbauda Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā pieejamos datus par personas ienākumiem un sociālo situāciju. Ja Sociālais dienests konstatēs, ka turpmāk personai jāveic samaksa par pakalpojumu, tad izsniegs personai atzinumu par pakalpojuma maksu. Savukārt personai (ģimenei), kurā ir darbspējīgas personas vai kurā ir tikai vecuma vai invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji un kurai pēc ienākumu izvērtēšanas noteikta samaksa par pakalpojumu, saistošajos noteikumos tiek noteikts, kad pakalpojuma samaksas noteikšanai personai (ģimenei) atkārtoti jādeklarē ienākumi Sociālajā dienestā, kā arī Sociālā dienesta izsniegtā atzinuma par pakalpojuma maksu spēkā esības termiņš, lai praksē neveidotos situācijas, ka klients turpina saņemt pakalpojumu, bet Sociālā dienesta atzinums par pakalpojuma maksu tiek izsniegts vēlāk par spēkā esošā atzinuma beigu datumu. Proti, pašreiz šādas situācijas var rasties, jo Sociālais dienests saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto var izvērtēt personas (ģimenes) deklarētos ienākumus un pieņemt lēmumu par pakalpojuma maksu viena mēneša laikā pēc ienākumu deklarēšanas.