2. Article

Pārējo nodarbināto kategoriju ieceļošana Latvijā Procedūra un termiņi: - darba devējs publicē vakanci Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā (vakancei jābūt atvērtai 30 dienas). Izņēmuma gadījumi, kad vakances apstiprināšana nav nepieciešama - zinātnieki, pedagogi, radošo profesiju pārstāvji, IT speciālisti, kam ir iepriekšēja pieredze vadošā amatā; profesionāli sportisti, sporta treneri, nodarbinātie civilās aviācijas jomā, nodarbinātie atbilstoši speciālo ekonomisko zonu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem; - darba devējs jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā apstiprina izsaukumu ārzemniekam (apstiprināšana - 5 darba dienas); - ārzemnieks iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijas vēstniecībā (jārēķinās ar dokumentu pārsūtīšanas laiku uz PMLP); - PMLP pieņem lēmumu 30 dienu laikā, skaitot no dokumentu saņemšanas dienas. Ja ārzemnieks samaksā valsts nodevu par dokumentu paātrinātu izskatīšanu, dokumentus izskata attiecīgi 5 vai 10 darba dienās; - ja ārzemnieks uzturas ārpus Latvijas un viņam vajadzīga Šengenas vīza, tad Latvijas vēstniecība to izsniedz (15 dienu laikā); - ārzemnieks ierodas PMLP un saņem uzturēšanās atļauju ar tiesībām uz nodarbinātību. Iesniedzamie dokumenti: 1.1. Izsaukumam: - darba devēja pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu un atbilstoši noformētu pilnvaru; - iesniedz iesniegumu: - ja ārzemnieka profesija ir reglamentēta, iesniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības vai līdzvērtīga dokumenta kopiju, kas apliecina profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām. Ja ārzemnieka profesija nav reglamentēta, iesniedz legalizēta izglītības dokumenta vai triju gadu pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju profesijā, kurā darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku; - iesniedz darba līguma vai tā projekta kopiju vai uzņēmuma līguma vai tā projekta kopiju; - ja paredzēts fizisku personu nodarbināt uz uzņēmuma līguma pamata, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka šī fiziskā persona ir reģistrējusies kā nodokļu maksātājs un tai nav normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksājumu parādu; - ja darba devējs paredz nodarbināt ārzemnieku tādā darbā, kura veikšanai ir nepieciešama atļauja (licence), iesniedz atļaujas (licences) kopiju; - iesniedz maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu. 1.2. Uzturēšanās atļaujai: Ārzemnieks uzrāda Latvijas Republikā atzītu derīgs ceļošanas dokumentu un iesniedz šādus dokumentus: - noteikta parauga anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai; - fotogrāfiju; - pilsonības vai mītnes zemes, ja ārzemnieks tajā uzturējies ilgāk par 12 mēnešiem, kompetentas iestādes izsniegtu izziņu par sodāmību (ārzemniekam, kurš vecāks par 14 gadiem un, ja ārzemnieks ir no valsts, kuras pilsoņiem nav noteikta bez vīzu ieceļošanas kārtība); - dokumentu, kas apliecina nepieciešamo iztikas nodrošinājumu (ES zilās kartes pieprasītājam - 1227 EUR mēnesī); - dokumentu, kas apliecina paredzamo dzīvesvietu Latvijas Republikā. - maksājuma dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu. Uzturēšanās atļaujas termiņš - uz laiku līdz pieciem gadiem (atkarībā no darba līguma termiņa), bet atļauja jāreģistrē vienu reizi gadā. Būtiskākās atšķirības ES zilās kartes pieprasītājiem un pārējiem nodarbinātajiem ES zilās kartes priekšrocības: - nav nepieciešama vakances reģistrācija NVA, kas procedūru saīsina par 30 dienām; - dokumentus var iesniegt, uzturoties Latvijā; - ģimenes locekļiem tiek piešķirtas neierobežotas tiesības uz nodarbinātību; - bezdarba gadījumā atļauja trīs mēnešus netiek anulēta, pieļaujot cita darba devēja atrašanu minētajā laikā; - mobilitātes tiesības Eiropas Savienībā. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 3.pielikums Starptautiskā prakse nodokļu atbalsta stimuliem Līdzšinējā praksē Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valstīs tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi, kas paredz samazinātas UIN likmes, nodokļu kredītus vai IIN likmes, kā arī atvieglotas grāmatvedības prasības, bet tikai atsevišķos gadījumos tiek piemērotas samazinātas sociālo apdrošināšanas iemaksu likmes. Austrijā gan uzņēmumi, gan pašnodarbinātas personas tiek apliktas ar ienākuma nodokli. UIN standarta likme ir 25%, tomēr uzņēmumiem, kuri darbojas ar zaudējumiem vai to peļņa nav pietiekami liela, ir jāmaksā minimālais UIN - 1750 euro, 3500 euro vai 5452 euro, atkarībā no uzņēmuma juridiskā statusa vai nozares. Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir noteiktas atvieglotas prasības grāmatvedības kārtošanā. Mazajiem uzņēmumiem (darbinieku skaits mazāks par 50, bilances vērtība nav lielāka par 4,84 milj. euro un apgrozījums iepriekšējos 12 mēnešos nepārsniedz 9,68 milj. euro) nav nepieciešams gatavot operatīvos pārskatus (Statement of affairs), kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķins nav obligāts. Savukārt vidējiem uzņēmumiem (darbinieku skaits mazāks par 250, bilances vērtība nav lielāka par 19,25 milj. euro un apgrozījums iepriekšējos 12 mēnešos nepārsniedz 38,5 milj. euro) ir samazinātas prasības peļņas vai zaudējumu aprēķinam, bilancei (gada pārskatam) un tā pielikumiem. Pašnodarbinātās personas maksā IIN, kas atkarīgs no faktiskajiem ienākumiem - 0%, ja ienākumi nepārsniedz 11 000 euro, 36,5%, ja ienākumi ir no 11 000 euro līdz 25 000 euro, 43,2%, ja ienākumi ir no 25 000 līdz 60 000 euro un 50%, ja ienākumi pārsniedz 60 000 euro gadā. Beļģijā maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru ar UIN apliekamais ienākums nepārsniedz 322 500 euro, piemēro samazināto-progresīvo UIN, kurš var sasniegt no 24,25% līdz 34,5% (standarta likme 33,9%). Tāpat mazajiem un vidējiem ir ieviesti arī citi atvieglojumi: 1) papildus izmaksas, kas ir saistītas ar aktīvu iegādi var tikt norakstītas tajā gadā, kad tās radušās; 2) aktīvu iegādes pirmā gada vērtība var tikt norakstīta pilnā apmērā, nevis rēķinot atlikušās gada dienas; 3) ieguldījumus drošībā mazie uzņēmumi var norakstīt 120% apmērā; 4) nepietiekamu avansa maksājumu gadījumā, mazie uzņēmumi trīs gadus nav pakļauti nodokļu pieaugumam. Pašnodarbināto ienākuma iekļauj kopīgajā personas gada ienākumā, un apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā. Francijā mikrouzņēmumiem ir īpašs nodokļu maksāšanas režīms, kas sevī ietver gan vienkāršotu nodokli, gan atvieglotas grāmatvedības prasības un ir piemērojams tikai komersantiem (sole trader), kas nav juridiskas personas. Vienkāršoto nodokļu režīmu var piemērot komersanti ar noteiktu gada apgrozījumu, kuru maksimālie sliekšņi var būt atkarīgi no saimnieciskās darbības veida. Francijā ir pieejami divu veidu nodokļu maksāšanas režīmi mazajiem uzņēmumiem: 1) Regime de Base - nodokļu maksāšanas režīms, kurā ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek aprēķinātas, ņemot vērā personas gada apgrozījumu un atskaitot noteiktu saimnieciskās darbības izdevumu daļu. Saimnieciskā darbība Tirdzniecība Pakalpojumi Profesionālā darbība Maksimālais apgrozījuma slieksnis 82 200 euro 32 900 euro 32 900 euro Atskaitāmā izdevumu daļa 71% 50% 34% 2) Mikro-sociālais nodoklis - tiek piemērota samazināta IIN likme un sociālo apdrošināšanas iemaksu likme. Saimnieciskā darbība Sociālo apdrošināšanas iemaksu likme IIN likme Kopējā likme Tirdzniecība 14,2% 1% 15,2% Pakalpojumi 24,8%/24,9% 1,7% 26,5%/26,6% Profesionālā darbība 24,8% 2,2% 27%/25,7% Lietuvā fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir IIN maksātājas, ir iespēja izvēlēties starp diviem nodokļu režīmiem: fiksēto ienākuma nodokli (maksātājs iegādājas saimnieciskās darbības jeb biznesa apliecību) un vispārējo nodokļu režīmu. Vispārējā nodokļu režīma maksāšanas kārtībā komersantiem ir iespēja piemērot 5% IIN likmi, ja to gada ienākumi nepārsniedz 290 000 euro, to darbinieku skaits nepārsniedz 10, kā arī īpašniekam nepieder vairāk kā 50% citu uzņēmumu kapitāldaļas. Polijas mazie uzņēmumi - IIN maksātāji, var izvēlēties starp vispārējo režīmu un trīs veidu speciālajiem nodokļu režīmiem mazajiem saimnieciskās darbības veicējiem - nodoklis, kas bāzēts uz apgrozījumu, vienotās summas nodoklis (pēc būtības patents), kura apmērs noteikts, pamatojoties uz dažādiem indikatoriem (t.s. "nodokļa kartes"), vai speciālās lauksaimnieciskās darbības nodoklis. Atbilstoši vispārējam IIN režīmam saimnieciskās darbības veicēji maksā nodokli pēc progresīvas nodokļu likmju skalas 18% - 32% apmērā (kopš 2009.gada). Par mazajiem nodokļu maksātājiem uzskata maksātājus, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 1,2 milj. euro. Šādu uzņēmumu darbības veicināšanai vispārējais nodokļu režīms paredz tādus pasākumus kā vienkāršota grāmatvedības uzskaites vešana, iespēja izmantot naudas plūsmas metodi, paātrinātā pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšana, avansa maksājumi reizi ceturksnī, iespējama nodokļa samaksas termiņa atlikšana. Mazie uzņēmumi - var arī izvēlēties kādu no vienkāršotajiem nodokļu režīmiem: 1) Nodoklis, kas aprēķināts no apgrozījuma. - šis nodokļa režīms var tikt piemērots maksātājiem ar maksimālo gada ienākumu 138 tūkst. euro. Nodokļa likme ir atkarīga no saimnieciskās darbības veida: a) tirdzniecībai - 3%; b) ražošanai un celtniecībai - 5,5%; c) pakalpojumiem 8,5%; d) augstas rentabilitātes pakalpojumiem (tirdzniecība ar nekustamo īpašumu, mašīnu noma, viesnīcu darbība, konsultāciju pakalpojumi) - 17%; e) brīvajām profesijām - 20%. Šiem maksātājiem arī izvirzīta prasība izmantot kases aparātus un tiem ir jāsniedz tikai gada ienākumu deklarācija, savukārt avansa maksājumi tiek veikti reizi mēnesī vai reizi ceturksnī. Aprakstīto režīmu nevar izmantot farmācijas nozarē, akcīzes preču ražotāji, nodokļu konsultanti, arhitekti, advokāti, reklāmas nozarē strādājošie. 2) Vienotās summas nodoklis (patents jeb "nodokļa karte"). - Šis nodokļa režīmu piemēro galvenokārt amatniecības nozarēs, darbietilpīgās nozarēs, mazumtirdzniecībā. Pastāv ierobežojumi nodarbināto skaitam (atkarībā no nozares, piemēram, juvelieru pakalpojumiem - 2, friziera pakalpojumiem - 5 u. tml.). Patenta apmērs tiek noteikts atkarībā no saimnieciskās darbības veida (apmēram 100 veidi), nodarbināto skaits (līdz 5) un saimnieciskās darbības veikšanas vietas (maza, vidēja vai liela apdzīvota vieta). Likumā noteiktās nodokļa likmes var precizēt nodokļu administrācija. Maksājumi tiek veikti reizi mēnesī, nav prasība veikt grāmatvedības uzskaiti vai izmantot kases aparātus. Nodokļa likmes fiksētas noteiktas summas veidā un tiek katru gadu indeksētas (mērķis - atspoguļot saimnieciskās darbības rentabilitāti). Dažos gadījumos nodoklis tiek noteikts, pamatojoties uz specifiskiem kritērijiem (piemēram, stāvlaukumos - automašīnu vietu skaits). Speciālās lauksaimnieciskās darbības nodoklis. - šo nodokļa režīmu piemēro īpaša veida lauksaimnieciskajai darbībai, piemēram, dārzkopībai siltumnīcās, kažokzvēru vai laboratorijas dzīvnieku audzēšanai. Nodokļa režīms ir balstīts uz tādiem rādītājiem kā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vai dzīvnieku skaits un gada peļņas normu attiecīgajā darbības veidā (piemēram, dekoratīvo augu audzēšana siltumnīcās - 1,75 eiro/m2). Maksātāji deklarāciju iesniedz vienreiz gadā, bet maksājumus veic reizi mēnesī. Neatkarīgi no darbības apjoma šiem maksātājiem netiek izvirzīta prasība veikt grāmatvedības uzskaiti. Attiecībā uz sociālo apdrošināšu iemaksām, piemēram, Vācijā ir noteikts minimālais ienākumu līmenis, no kura sociālie maksājumi veicami, pat, ja reālie ienākumi ir zemāki. Šāda pieeja ir arī Igaunijā, kur maksājama sociālā apdrošināšana vismaz no minimālās algas arī personām ar nepilnu darba slodzi. Lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus lielā daļā valstu tiek piedāvāti nodokļu samazinājumi, atbrīvojumi vai nodokļu kredīti. Piemēram, lai sniegtu atbalstu pētniecībā, attīstībā un inovācijā Francija piedāvā nodokļu kredītu maziem un vidējiem uzņēmumiem kā paplašinātu vispārējās pētniecības kredītu (Crédit d'impôt innovation). Atbilstoši kredīta nosacījumiem nodokļa maksātājs var saņemt atbalstu izdevumiem, kas saistīti ar pētījumiem jaunos produktos. Gada ietvaros ir attiecināmas līdz 400 000 euro izmaksas ar 20% likmi izdevumiem. Francija piedāvā arī nodokļu kredītu jauniem inovatīviem uzņēmumiem (Jeunes Entreprises Innovantes), ja izdevumi pētniecībā un attīstībā sasniedz vismaz 15% no kopējām izmaksām. Šo atbalsta mehānismu Eiropas Komisija 2014.gadā atzinusi kā labāko praksi, jo tas sekmē inovāciju ieviešanu un ļauj sniegt tūlītēju atbalstu. Dānijas uzņēmējiem ir pieejams nodokļu kredīts pētniecībai un attīstībai un tas neparedz ierobežojumus attiecībā uz uzņēmuma lielumu, lai gan visbiežāk šādu atbalsta mehānismu izmanto tieši mazie un vidējie uzņēmumi. Ja uzņēmumam no izdevumiem, kas saistīti ar pētniecību un attīstību ir nodokļu zaudējumi (līdz 25 milj. DDK), tas var novirzīt nodokļu vērtību deficītā (līdz 5,87 milj. DKK), līdz ar to zaudējumi var tikt pārnesti un samazināti, pamatojoties uz faktiski veiktajiem izdevumiem. Nīderlandē maziem un vidējiem uzņēmumiem vai start-upiem ir pieejama atbalsta programma the Wet Bevordering Speur - en Ontwikkelingswerk (WBSO), kas nodrošina, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kuri darbojas pētniecībā un attīstībā ar nodokļa kredīta palīdzību var saņemt darbaspēka nodokļa atlaides. Atbalsta programmai var pieteikties trīs reizes gadā, programma paredzēta informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, lai attīstītu tehnoloģiski jaunus produktus vai programmatūras, kā arī zinātnes tehnoloģiskiem pētījumiem. Atlīdzības izmaksas Nodokļa atlaide % <350 000,00 32% <350 000,00 start-up uzņēmumi 40% >350 000,00 16% Lai sekmētu inovācijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Nīderlande ir izstrādājusi arī īpašu atbalsta mehānismu, saskaņā, ar kuru ienākumiem, kas rada nemateriālos aktīvus un kas pārsniedz saistītos pētniecības un attīstības izdevumus tiek piemērota 5% nodokļa likme. Minētā atbalsta programma paredz, ka gada ietvaros izdevumiem līdz 25 000 euro nav nepieciešams pierādīt to pamatotību. Itālija ir izstrādājusi īpašu start-up atbalsta programmu uzņēmumiem, kas ražo, attīsta un pārdod inovatīvas preces vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību. Lai pretendentu uz atbalstu uzņēmumam ir jāatbilst kādai inovatīvai pazīmei, kā, piemēram, nodrošinot, ka 15% no izdevumiem tiek novirzīti zinātnei un attīstība, papildus tam jānodrošina, ka uzņēmums darbojas mazāk nekā piecus gadus, gada apgrozījums ir mazāks par 5 milj. euro, uzņēmuma peļņa netiek sadalīta, u.c. Atbalsta programma nodrošina nodokļu atlaidi par augsti kvalificēta darbaspēka nodarbināšanu, bezmaksas reģistrāciju uzņēmuma reģistrā, valsts garantijas banku kredītiem līdz 2,5 milj. euro apmērā, iespēju samazināt kapitālu 2 finanšu gados pēc gada, kad bijuši zaudējumi, u.c. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 4.pielikums Esošie nodokļu atvieglojumu režīmi mikro un mazai uzņēmējdarbībai Latvijā pastāv šādi nodokļu maksāšanas režīmi mikro un mazās uzņēmējdarbības veikšanai: 1) Mikrouzņēmumu nodoklis (~46 000) Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistrējas, iesniedzot pieteikumu līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim vai uzsākot saimniecisko darbību. Mikrouzņēmuma nodokli var maksāt, ja: • saimnieciskās darbības ieņēmumi - apgrozījums - kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro; • mikrouzņēmuma darbinieku skaits jebkurā brīdī nav lielāks par pieciem; • fiziskā persona nav personālsabiedrības biedrs; • mikrouzņēmuma darbinieka (arī īpašnieka) ienākums nepārsniedz 720 eiro mēnesī. Ar mikrouzņēmumu nodokli apliek mikrouzņēmuma apgrozījumu (ieņēmumus). Mikrouzņēmumu nodokļa likmes: • apgrozījumam līdz 7000 eiro - 9%; • apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro - 9% par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trīs gadiem kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas; • apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro - 12%, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas. Ja mikrouzņēmums pārsniedz vienu no mikrouzņēmumam noteiktajiem kritērijiem, piemēro papildlikmi 20%. ! Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas ir ieguvuši mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu līdz 2014.gada 31.decembrim, trīs gadu termiņš tiek skaitīts, sākot ar 2015.gada 1.janvāri. 2017.gada 1.janvārī stājas spēkā likuma norma, kura paredz, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināms saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Sākot ar 2017.gadu, mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam: - līdz 7000 eiro ir 5%; - no 7000,01 līdz 100 000 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas ir 5%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 8%. Sākot ar 2018.gadu, mikrouzņēmuma apgrozījumam, kas no gada sākuma pārsniedz 7000,01 eiro, bet nepārsniedz 100 000 eiro: - mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas ir bijis nodarbināts pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja trīs gadus un vairāk, attiecīgajā taksācijas periodā nav tiesīgs piemērot 5% nodokļa likmi; - mikrouzņēmuma īpašnieks vai tā dibināts mikrouzņēmums, kas ir piemērojis pirmajiem trim taksācijas gadiem kopš nodokļa maksātāja statusa iegūšanas samazināto mikrouzņēmumu nodokļa likmi, atkārtoti izvēloties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, nav tiesīgs piemērot 5% nodokļa likmi.1 2) Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis (izpildoties kritērijiem ietver arī VSAOI) (~70 000) Sezonas laukstrādnieku ienākums ir ienākums, ko darba ņēmējs gūst periodā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim, veicot sezonas rakstura darbus augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā (turpmāk - lauksaimniecības sezonas darbi) pie darba devēja, kurš atbilst sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājam. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs (turpmāk - laukstrādnieks) ir fiziskā persona, kuru lauksaimniecības sezonas darbos nodarbina lauksaimnieks periodā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim un tiek ievēroti visi turpmākie nosacījumi: 1) laukstrādnieks ir nodarbināts lauksaimniecības sezonas darbos ne vairāk kā 65 kalendāra dienas pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā; 2) laukstrādnieka ienākums, kas gūts pie viena vai vairākiem lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz 3000 eiro; 3) laukstrādniekam četru mēnešu periodā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā nav ar šo pašu ienākumu izmaksātāju (lauksaimnieku) pastāvējušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15 procenti, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis tiek ieskaitīts budžetā šādā sadalījumā: 1) ja ienākumu kopsumma, ko laukstrādnieks ir nopelnījis kalendārajā mēnesī no visiem lauksaimniekiem kopā, nepārsniedz 70 eiro, tad lauksaimnieks nodokli ieskaita iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā; 2) ja ienākumu kopsumma, ko laukstrādnieks ir nopelnījis kalendārajā mēnesī no visiem lauksaimniekiem kopā, pārsniedz 70 eiro, tad lauksaimnieks nodokli ieskaita budžetā šādā sadalījumā: 90 % - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā, 10 % - iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā.2 3) Patentmaksātāji (~300 personas) Patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu • Ministru kabinets nosaka profesiju sarakstu, kurās gūstot ienākumu iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas var maksāt patentmaksas veidā. • Patentmaksas maksātājs nedrīkst nodarbināt citas personas, un ieņēmumi nedrīkst pārsniegt ~ 14 000 eiro gadā. • Reģistrācijas iesniegumu persona iesniedz ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms vēlamā patentmaksas piemērošanas datuma. • Patentmaksu var maksāt par vienu, trim vai sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Patentmaksas maksājuma termiņš nevar būt mazāks par vienu kalendāra mēnesi. • Patentmaksas apmērs atsevišķiem saimnieciskās darbības veidiem ir noteikts Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1531 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri". Samazinātā patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu Samazināto patentmaksu var maksāt, ja izpildīti šādi nosacījumi: • piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) un tam ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu; • saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro; • nav algas nodokļa maksātājs. Samazināto patentmaksu maksā par sešiem kalendāra mēnešiem vai vienu kalendāra gadu. Samazinātās patentmaksas maksājuma termiņš nav mazāks par sešiem kalendāra mēnešiem. Samazinātā patentmaksa ir 17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā.3 Ierobežojumi patentmaksas / samazinātās patentmaksas maksātājiem: • nodokļa maksātājs, kas par ienākumiem no saimnieciskās darbības ir izvēlējies maksāt patentmaksu / samazināto patentmaksu, vienlaikus no saimnieciskās darbības nevar maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli vai mikrouzņēmumu nodokli; • nevar nodarbināt citas personas saimnieciskajā darbībā, par kuru viņš maksā patentmaksu / samazināto patentmaksu. ! Sākot ar 2016.gada 1.janvāri maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu / samazināto patentmaksu, vienlaikus nevar būt pakalpojumu sniedzējs saimnieciskās darbības veicējam (komersantam) viņa saimnieciskās darbības ietvaros, ja saimnieciskās darbības veicējs (komersants) darbojas tajā pašā saimnieciskās darbības jomā, par kuru patentmaksas maksātājs maksā patentmaksu. Patentmaksas / samazinātās patentmaksas maksātājs uzskaita tikai saimnieciskās darbības ieņēmumus. Patentmaksu / samazināto patentmaksu ieskaita internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos divu darbdienu laikā pēc iesnieguma par patentmaksas maksāšanu iesniegšanas VID. Saimnieciskās darbības ienākumam, par kuru tiek maksāta patentmaksa / samazinātā patentmaksa, nav tiesību piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus. Patentmaksas / samazinātās patentmaksas maksātājam nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju, Savukārt gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas gadījumā, tajā nenorāda ieņēmumus, par kuriem ir maksāta patentmaksa / samazinātā patentmaksa. 4) saimnieciskās darbības veicēji, kuri reģistrējuši saimniecisko darbību (izpildoties kritērijiem kļūst arī par VSAOI maksātājiem); Pašnodarbināta persona veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kad mēneša ienākumi (ieņēmumi, no kuriem atskaitīti ar to gūšanu saistītie izdevumi) sasnieguši 1/12 daļu no Ministru kabineta noteiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra - 370 eiro mēnesī4. 5) Personas, kuras VID ir paziņojušas par to, ka nereģistrēs saimniecisko darbību (10%) Fiziskajai personai ir tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību. Ja ienākumu gūst no īpašuma (piemēram, iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, pārdodot īres tiesības, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot vai atsavinot kustamo mantu, gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai tās aprobežojumiem), fiziskajai personai ir pienākums par to informēt VID piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas: • gūtajam ienākumam no īpašuma piemēro 10% nodokļa likmi; • uzskaita saimnieciskās darbības ieņēmumus; • ja ienākumu no īpašuma gūst no juridiskās personas, nodokli ietur izmaksas vietā; • ja nodoklis nav ieturēts, fiziskā persona nodokli aprēķina par kalendāra gadu, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju no sekojošā gada 1.marta līdz 1.jūnijam; • Nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos; • ienākumam no saimnieciskās darbības nav tiesību piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus; • fiziskā persona netiek uzskatīta par pašnodarbināto likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no attiecīgā ienākuma neveic16. • reģistrējas VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja veikto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 50 000 eiro. Ja ienākumu gūst no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības (ienākums nevar pārsniegt 3000 eiro gadā), veic saimnieciskās darbības ienākumu uzskaiti brīvā formā un, ja ienākumi gadā pārsniedz 3000 eiro, reģistrē saimniecisko darbību - skatīt sadaļu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības ienākuma (23 %)". Ja ienākumu gūst no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas: • gūtajam ienākumam, kas pārsniedz 3000 eiro, piemēro 23% nodokļa likmi; • veic saimnieciskās darbības ienākumu uzskaiti; • Nodokli aprēķina par kalendāra gadu, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju no sekojošā gada 1.marta līdz 1.jūnijam; • Nodokli iemaksā budžetā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas internetā VID mājaslapā www.vid.gov.lv norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos; • ienākumam no saimnieciskās darbības ir tiesības piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus. Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 1 Izmantotais informācijas avots: http://www.lad.gov.lv/lv/atbalsta-veidi/noderigi/sezonas-stradnieki/ un https://www.vid.gov.lv/dokumenti/tiesibu_akti/metodiskie%20materi%C4%81li/vsaoi/2015/aprilis/27.03.2015_met_laukstradn.doc 2 Izmantotais informācijas avots: https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1 3 Izmantotais informācijas avots: https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1 4 Izmantotais informācijas avots: https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=5437&hl=1