1. Article

Atbalsts elektroenerģijas sektorā 1.1. Atbalsts elektroenerģijas ražošanai un obligātā iepirkuma komponente Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no AER un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot obligātā iepirkuma komponenti (turpmāk - OIK), kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk - PVN) tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā. OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā OI ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam, OIK samazinās. OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2014. un 2015. gadā apkopots 1. tabulā. 1. tabula OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas Iepirktais elektroenerģijas apjoms Ražotājiem izmaksātais atbalsts Atbalsta apjoms virs tirgus cenas, milj. EUR 2014 2015 2014 2015 2014 2015 GWh % GWh % milj. EUR % milj. EUR % milj. EUR % milj. EUR % OI no AER 685,3 53,4 798,1 51,8 116,7 37,8 127,3 40,5 83,1 33,8 94,5 37,1 Biogāzes elektrostacijas 335,5 26,1 374,9 24,3 62,4 20,2 66,1 21,1 45,6 18,6 50,4 19,8 Biomasas elektrostacijas 195,3 15,2 269,7 17,5 32,9 10,7 39,9 12,7 23,2 9,4 28,6 11,2 Vēja elektrostacijas 87,8 6,8 90,2 5,9 9,4 3,0 9,8 3,1 5,4 2,2 6,4 2,5 Mazās HES (līdz 5 MW) 66,6 5,2 63,3 4,1 12,0 3,9 11,4 3,6 8,83 3,6 9,0 3,5 OI no fosilajām koģenerācijas stacijām 598,3 46,6 628,7 40,8 79,2 25,6 73,7 23,5 49,7 20,2 47,5 18,6 Jaudas maksa (AER) n/a n/a n/a n/a 5,2 1,7 5,2 1,7 5,2 2,1 5,2 2,0 Jaudas maksa (fosilās koģenerācijas stacijas) n/a n/a n/a n/a 107,8 34,9 107,8 34,3 107,8 43,9 107,8 42,3 Kopā 1283,6 100 1539,8 100 308,90 100 314,0 100 245,7 100 254,9 100 Līdz ar to ir precizēta OIK prognoze (skat. 1. att.). Salīdzinot ar 2015. gada prognozēm, ir mainījušies šādi pieņēmumi: 1) mazāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums; Izvērtējot iepriekšējo gadu elektroenerģijas patēriņa pieauguma tendenci, kā arī ņemot vērā Pārvades sistēmas operatora 2015. gada ikgadējā novērtējuma ziņojuma elektroenerģijas patēriņa prognožu konservatīvo scenāriju, tika atjaunotas elektroenerģijas patēriņa prognozes, pieņemot, ka ikgadējais elektroenerģijas patēriņa pieaugums būs aptuveni 0,6 % gadā (skat. 2. tab.). Samazinoties elektroenerģijas galapatēriņam, samazinās arī elektroenerģijas apjoms, uz kuru izmaksas tiek dalītas (OIK palielinās), un otrādi - palielinoties gala patēriņam, samazinās OIK. 2. tabula Elektroenerģijas patēriņa prognozes 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2015.g. prognoze, GWh 6705 6798 6881 6965 NA NA 2016.g prognoze, GWh 6667* 6707 6747 6788 6828 6869 * faktiskā vērtība 2) zemāka elektroenerģijas tirgus cenas (skat. 3. tab.); Elektroenerģijas tirgus cenas samazināšanās reģionā salīdzinājumā ar 2015. gada prognozēm, kā rezultātā iepirktās elektroenerģijas tirgus vērtība kļūst zemāka, bet atbalsta apjoms attiecīgi lielāks. 3. tabula Elektroenerģijas tirgus cenas prognozes 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2015.g. prognoze, EUR/MWh 43,26 39,93 40,41 40,8 NA NA 2016.g prognoze, EUR/MWh 41,37* 37,68 38,02 37,44 36,25 36,74 * faktiskā vērtība Tā kā OI un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu ir uzskatāmi par valsts atbalstu, ir jāņem vērā nosacījumi, atbilstoši kuriem atbalstu enerģētikas un vides jomā var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2013. gada 13. augusta sēdes protokola Nr. 44 156. § 7. punktu, tika sagatavots un 2013. gada 17. decembrī uzsākts pirms-paziņojuma process ar EK valsts atbalsta lietas SA.37970 (2013/PN) - Atbalsts enerģijas ražotājiem ietvaros. Ņemot vērā valsts atbalsta nosacījumus un notikušās formālās un neformālās konsultācijas ar EK, 2015. gada 22. septembrī tika uzsākts paziņojuma process valsts atbalsta lietas SA.43140 (2015/NN) - Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem ietvaros. Ņemot vērā EK norādīto nepieciešamību Latvijai ieviest mehānismu pārkompensācijas konstatēšanai un novēršanai1, lai saņemtu EK lēmumu par atbalsta pasākuma atbilstību ES iekšējam tirgum, 2016. gada 5. jūlijā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 221) un 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 262)2. Minētie grozījumi paredz novērst pārsubsidācijas risku, izmantojot IRR aprēķinu un nosakot, ka projektu IRR atbalsta perioda beigās nepārsniedz 9 %. Ja pārkompensācijas novēršanas mehānisms netiktu ieviests, tad saskaņā ar EK procedūrām attiecībā uz nelikumīgi izsniegtu valsts atbalstu tiktu ierosināta pārkāpuma procedūra pret Latviju. Tās rezultātā komersantam būtu jāatmaksā piešķirtais finansējums, ko komersants saņēmis OI ietvaros vai garantētās maksas par uzstādīto elektrisko jaudu, un, kas pārsniedz starpību starp elektroenerģijas ražošanas izmaksām un elektroenerģijas tirgus cenu, no pirmās izmaksātā atbalsta dienas, kopā ar attiecīgajā laika periodā uzkrātajiem soda procentiem. Ar Ministru kabineta 2015. gada 17. septembra rīkojuma Nr. 567 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" 3. punktu Ekonomikas ministrijai tika dots uzdevums - triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts EK lēmums valsts atbalsta lietā Nr. SA. 37970 (pašreizējais lietas numurs - SA. 43140 (2015/NN)), iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par priekšlikumiem subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanai un tā likmēm no 2017. gada un turpmāk, atsevišķu elektroenerģijas ražošanas atbalsta formulu pārskatīšanai un paredzamiem grozījumiem normatīvajā regulējumā. Pamatojums šādam uzdevumam bija pieņēmums, ka pēc EK lēmuma saņemšanas būs nepieciešams veikt analīzi attiecībā uz pasākumiem, lai novērstu konstatēto pārsubsidāciju, un viens no potenciālajiem pasākumiem būtu SEN pagarināšana uz gadu vai ilgāku laika periodu atsevišķām nodokļa maksātāju grupām. Taču, ņemot vērā, ka EK grozījumus, kas paredz pārkompensācijas mehānisma ieviešanu, pārskatot elektroenerģijas ražošanas atbalsta formulas, normatīvajos aktos Latvijai uzdeva veikt pirms EK lēmuma pieņemšanas, kas ir izdarīts ar 2016. gada 5. jūlijā pieņemtajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 221 un MK noteikumos Nr. 262, tad Ministru kabineta 2015. gada 17. septembra rīkojuma Nr. 567 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" 3. punkts ir zaudējis aktualitāti. Vienlaikus, nolūkā nodrošināt elektroenerģijas OI cenas līmenī, kas nepieciešams atbalstīto elektrostaciju darbības nodrošināšanai, dabasgāzes tirdzniecības tarifa krituma rezultātā, grozījumu MK noteikumos Nr. 221 un MK noteikumos Nr. 262 ietvaros elektrostacijām, kuras izmanto AER, tika fiksēta elektroenerģijas OI cenas noteikšanas formulās iekļautā dabasgāzes tirdzniecības cenas komponente, fiksējot to 234,77 EUR/tūkst.n.m3 apmērā. Minētie grozījumi stāsies spēkā nākamā kalendāra mēneša pirmajā datumā pēc dienas, kad EK būs pieņēmusi lēmumu par valsts atbalsta nosacījumu atbilstību ES iekšējā tirgus nosacījumiem atbalsta lietas SA. 43140 (2015/NN) "Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem" ietvaros. Līdz ar to nav precīzi paredzams faktiskais grozījumu spēkā stāšanās termiņš un tas ietekmē OI prognozes 2016. gadā un OIK prognozes 2017. gadā. Šī ietekme atspoguļota 4. tabulā. Turpmākajos aprēķinos pieņemts, ka grozījumi stāsies spēkā 2016. gada 1. oktobrī. 4. tabula Grozījumu spēkā stāšanās datuma ietekme uz OIK Grozījumu spēkā stāšanās datums 01.10. 2016. 01.11. 2016. 01.12. 2016. 01.01. 2017. Kopējās OI un garantētas maksas par uzstādīto jaudu izmaksas 2016.g., tūkst. EUR 294 922 293 300 291 466 290 010 Atbalsts virs tirgus cenas 2016.g., tūkst. EUR 238 446 236 823 234 990 233 533 2017.g. OIK prognoze, EUR/MWh 36,61 36,37 36,10 35,88 Līdztekus tam, jāatzīmē, ka 2016. gada 22. jūnijā stājās spēkā grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas cita starpā paredz elektroenerģijas ražotājiem nepiešķirt jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros, kā arī saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Tā vietā līdz 2018. gadam plānots izstrādāt un no 2020. gada piemērot jaunu, izmaksu efektīvu atbalsta mehānismu, kas atbilstu sabiedrības interesēm un veicinātu konkurētspējīgas enerģijas ražošanu no AER3. OIK izmaiņas pa gadiem bez dotācijas no valsts budžeta saskaņā ar publiskā tirgotāja prognozēm atspoguļotas 1. attēlā. 1. attēls. Faktiskā OIK un tās prognoze (EUR/MWh) Saskaņā ar prognozēm OIK savu dabīgo maksimumu sasniegs 2020. gadā, pēc kā pakāpeniski sāks samazināties. Lai arī ekspluatācijā nav nodotas un spēkā esošas elektroenerģijas OI tiesības ir 24 biomasas koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 62 MW, 16 biogāzes koģenerācijas stacijām ar plānoto uzstādīto jaudu 36 MW, kurām ekspluatācijas uzsākšanas termiņi ir 2016., 2017. un 2018. gadā, kā arī 2 vēja elektrostacijām ar plānoto jaudu 72,9 MW un ekspluatācijas uzsākšanas termiņu 2018. gadā, tiek plānots, ka līdz 2018. gadam elektroenerģijas ražošanu sāks 11 biomasas koģenerācijas stacijas ar uzstādīto jaudu 16 MW un 2 vēja elektrostacijas ar uzstādīto jaudu 56,9 MW, ar ko arī saistīts atbalsta izmaksu pieaugums. 1.2. Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem OIK mazināšanai Ņemot vērā vēsturiski piešķirtās tiesības ražotājiem pārdot saražoto elektroenerģiju OI ietvaros, laika posmā no 2008. gada līdz 2016. gadam OIK pieauga no 9,30 EUR/MWh līdz 38,63 EUR/MWh. Saistībā ar ievērojamo OIK pieaugumu, un ņemot vērā OIK prognozes laika posmā līdz 2025. gadam, sākot ar 2014. gadu4 OIK elektroenerģijas galalietotājiem tiek saglabāta 26,79 EUR/MWh apmērā. Saskaņā ar 2015. gada 31. augusta Ministru kabineta sēdē nolemto (prot. nr. 43., 2. §.), līdz 2019. gada 31. martam OIK tiks saglabāta 26,79 EUR/MWh apmērā, paredzot tam līdzekļus valsts vidēja termiņa budžeta ietvarā līdz 2018. gadam5. Deklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredz OIK nepaaugstināšanu virs 26,79 EUR/MWh un OIK kompensācijas pasākumu, tai skaitā pasākumu energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam, īstenošanu. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 28.1, 29.1 un 30. pantu elektroenerģijas OI izmaksas un izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta dotāciju OIK apmēra mazināšanai. Īstenojot pasākumus elektroenerģijas maksājumu pieauguma risku mazināšanai, kas ir būtiski tautsaimniecības konkurētspējas saglabāšanai un iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai, 2015. gada 17. septembra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 567 "Par konceptuālo ziņojumu "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai"" tika paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvarā 2016., 2017. un 2018. gadam novirzīt valsts budžeta līdzekļus turpmāka OIK pieauguma segšanai līdz 2018. gada 31. martam. Ņemot vērā precizētās OIK ietekmējošo faktoru prognozes, nepieciešams precizēt arī valsts budžeta līdzfinansējuma apjomu OIK pieauguma segšanai (skat. 5. tab.). 5. tabula Valsts budžeta līdzfinansējuma apjoms, lai saglabātu OIK 26,79 EUR/MWh līmenī 2016 2017 2018 2019 2020 2015.g. prognoze, milj. EUR 79,591 81,536 92,678 NA NA 2016.g prognoze, milj. EUR 59,189* 71,587 81,735 90,737 94,146 * faktiskā vērtība Tā kā atbalstu kā OIK maksājuma samazinājumu proporcionāli patērētajai elektroenerģijas daļai saņem visi elektroenerģijas lietotāji, attiecīgais finansējums nesniedz selektīvu priekšrocību, un tādējādi AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" saņemtie publiskie līdzekļi nav uzskatāmi par valsts atbalstu. 1.3. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem OIK saglabāšanai 26,79 EUR/MWh līmenī samazina lietotāju kopējos maksājumus, taču daudziem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ir liela energoietilpība un ar šo atbalstu nepietiek to konkurētspējas nodrošināšanai. Lai mazinātu OIK pieauguma negatīvo efektu uz komersantiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energoietilpīgajās nozarēs, tostarp, metālrūpniecībā un būvmateriālu ražošanā, tika pieņemti MK noteikumi Nr. 395, kuri apstrādes rūpniecības komersantiem paredz tiesības kvalificēties samazinātajam OIK līdzdalības maksājumam. Tā kā šis atbalsts sniedz komersantiem selektīvu priekšrocību, tas tiek uzskatīts par valsts atbalstu un tā sniegšanai nepieciešams saņemt EK saskaņojumu. MK noteikumi Nr. 395 stāsies spēkā tikai pēc EK lēmuma saņemšanas par saderību ar ES iekšējo tirgu. 2015. gada 7. augustā Ekonomikas ministrija uzsāka atbalsta saskaņošanu, iesniedzot EK paziņojumu6 tās uzturētajā valsts atbalsta notifikācijas sistēmā. OIK līdzdalības maksājuma samazinājums paredzēts 85 % apmērā no OIK daļas par AER izmantojošām elektrostacijām. No 2016. gada 1. aprīļa apstiprinātā OIK ir 26,79 EUR/MWh, kuras AER daļa ir 10,54 EUR/MWh. Līdz ar to energoietilpīgu uzņēmumu, kuri kvalificēsies atbalstam, OIK līdzdalības maksājuma samazinājums šajā periodā būs 8,959 EUR/MWh. Atbalsta mehānisma īstenošanai valsts budžetā paredzētais finansējuma apmērs atspoguļots 6. tabulā. Saskaņā ar plānoto mehānismu komersanti uz samazināto OIK līdzdalības maksājumu par 2015. gada 2. pusgadu varēs pieteikties 2016. gadā. MK noteikumi Nr. 395 paredz, ka AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" visas izmaksas, kas saistītas ar samazināto OIK līdzdalības maksājumu, iekļauj OIK aprēķinā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, apstiprinot OIK apmēru katram nākošajam gadam, ņem vērā iepriekš minētās izmaksas. Līdz ar to AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" izmaksas par samazināto OIK līdzdalību par 2015. gada 2. pusgadu radīsies 2016. gadā un tiks iekļautas OIK, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. aprīlī, aprēķinā. Ņemot vērā minēto, valsts pamatbudžeta līdzekļi atbalsta shēmas darbībai būs nepieciešami 2017. gadā un valsts budžetā 2016. gadam netika paredzēti papildu līdzekļi energoietilpīgas apstrādes rūpniecības atbalstam. 6. tabula Atbalsta mehānisma ietekme uz valsts budžetu Gads Prognozētā nepieciešamā atbalsta summa no valsts budžeta, EUR 2016. 0 2017. 3 500 000 2018. 7 000 000 2019. 7 000 000 2020. 7 000 000 No 2. un 3. attēlā atspoguļotās informācijas par maksājumiem par elektroenerģiju redzams, ka 2015. gada otrajā pusē Latvijā vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem ar elektroenerģijas patēriņu no 2 - 20 GWh un no 20 - 70 GWh gadā ir trešais augstākais maksājums par elektroenerģiju starp Baltijas jūras reģiona valstīm, kā arī salīdzinot ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, turklāt ievērojama loma tajā ir OIK. 2. attēls. Maksājumi par elektroenerģiju vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem (2 - 20 GWh) 2015. gada otrajā pusgadā, EUR/MWh Avots: Eurostat 3. attēls. Maksājumi par elektroenerģiju vidēji lieliem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem (20 - 70 GWh) 2015. gada otrajā pusgadā, EUR/MWh Avots: Eurostat Ņemot vērā aktuālo situāciju, pēdējā gada laikā pašmāju ķīmijas, kokapstrādes un būvmateriālus ražojošie energoietilpīgie uzņēmumi ir aktualizējuši jautājumu par savu turpmāko darbību valstī gan attiecībā uz esošo jaudu izmantošanu, gan jauniem investīciju lēmumiem. Situācijai neuzlabojoties attiecībā uz elektroenerģijas izmaksām energoietilpīgiem uzņēmumiem, ir lielas bažas par to, ka pārskatāmā nākotnē tie varētu samazināt savu saimniecisko darbību Latvijā, tādējādi ietekmējot gan konkrēto nozaru, gan tautsaimniecības attīstību kopumā. Šajā sakarā aktuāls ir jautājums par papildu iespēju meklēšanu lielākai OIK izmaksu samazināšanai šiem uzņēmumiem. 1.4. Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem 2009. gada 13. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu norādīts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina neaizsargāto lietotāju energoapgāde. Pateicoties aizsargātā lietotāja instrumentam, Latvijā sociāli mazaizsargātajai iedzīvotāju daļai tiek nodrošināta subsidēta elektroenerģijas gala cena, tādējādi samazinot enerģētiskās nabadzības riskus. Savukārt, atceļot OIK atbalstu un īpaši aizsargātā lietotāja budžeta dotāciju, Latvijas aizsargāto lietotāju elektroenerģijas nabadzības indekss tuvotos ES nabadzīgajām valstīm. Gadījumā, ja neeksistē atbilstoša sociālā atbalsta sistēma, kas vērsta uz enerģētiskās nabadzības novēršanu, šāda izdevumu palielināšanās var radīt nopietnus sociālos riskus. Bez OIK atbalsta un aizsargātā lietotāja budžeta Latvija ievērojami pasliktinātu pašreizējo stāvokli, paaugstinot enerģētiskās nabadzības risku. Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu aizsargātais lietotājs ir trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona), daudzbērnu ģimene vai ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām (galapatēriņam). No 2015. gada Latvijā pilnībā ir liberalizēts elektroenerģijas tirgus un pārtraukta vispārēja elektroenerģijas subsidēšana mājsaimniecībām. Lai mazinātu elektroenerģijas izmaksu pieauguma negatīvo ietekmi sociāli neaizsargātākajai sabiedrības daļai (aizsargātajiem lietotājiem) tika noteikts, ka šai grupai noteikts elektroenerģijas daudzums maksās iepriekšējā regulētā "starta tarifa" līmenī. Tādējādi 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā (spēkā līdz 2016. gada 1. augustam) tiesiskais regulējums aizsargātajiem lietotājiem - Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumi Nr. 681 "Kārtība, kādā sniedz aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu un atbildīgās institūcijas sniedz informāciju par aizsargātā lietotāja statusu", kuri noteica aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu. Savukārt ar 2015. gada 17. septembra grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un 2015. gada 26. novembra grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā aizsargāto lietotāju loks tika paplašināts ar personām ar invaliditāti, daudzbērnu ģimenēm, iekļaujot personas līdz 24 gadiem, kuras turpina izglītības iegūšanu izglītības iestādē. Vērtējot nepieciešamos finansiālos līdzekļus aizsargātā lietotāja pakalpojuma sniegšanai, par pamatu tiek ņemta aktuālā informācija no AS "Latvenergo", kura 2015. gadā nodrošināja aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu sava budžeta ietvaros, bet 2016. gadā līdz brīdim, kad tiks noslēgts līgums ar Ekonomikas ministrijas izraudzīto aizsargātā lietotāja pakalpojuma sniedzēju, turpina nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem. 2016. gada pirmajā pusē AS "Latvenergo" ir novirzījusi atbalstu maksimāli 51 658 trūcīgajām vai maznodrošinātajām ģimenēm un 19 814 daudzbērnu ģimenēm vienā mēnesī, kopā 2016. gada pirmajā pusē izlietojot 1 982 673 EUR (bez PVN). Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam" Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.02.00 "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" 2016. un 2017. gadam ik gadu ir apstiprināts valsts budžeta finansējums aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanai 5 122 339 EUR bez PVN apmērā. Ministru kabinets 2015. gada 17. martā (prot. nr. 15 30§) ir apstiprinājis ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2016., 2017. un 2018. gadam, paredzot arī 2018. gadā minētajam mērķim valsts budžeta līdzekļus 5 122 339 EUR apmērā. Vienlaikus jāatzīmē, ka elektroenerģijas gala cena aizsargātajam lietotājam kā mājsaimniecībai tiek kompensēta ieskaitot PVN, jo arī kompensējamā daļa tiek aplikta ar PVN. Līdz ar to arī budžeta ienākumu daļa papildinās ar papildus PVN maksājumiem. Ar 2016. gada 5. maijā pieņemto Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmumu Nr. 73 tika apstiprināti AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi. Apstiprinātie tarifi paredz, ka sākot no 2016. gada 1. augusta visiem elektroenerģijas lietotājiem tiks piemērots divdaļīgs sadales sistēmas tarifs - viena daļa būs fiksēta, atkarībā no pieslēguma parametriem, un otra daļa būs mainīgā - atkarībā no patērētās elektroenerģijas apjoma. Ņemot vērā to, ka ievērojamai daļai aizsargāto lietotāju ir mazs elektroenerģijas patēriņš, sadales tarifa izmaiņas šai grupai radīs elektroenerģijas gala cenas pieaugumu. Lai nepieļautu elektroenerģijas maksājumu pieaugumu aizsargātajiem lietotājiem pēc AS "Sadales tīkls" sadales sistēmas pakalpojumu tarifu stāšanās spēkā, 2016. gada 19. maijā Saeimā tika atbalstīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (stājas spēkā 2016. gada 22. jūnijā), paredzot noteikt kārtību sadales sistēmas pakalpojuma maksas kompensēšanai aizsargātajiem lietotājiem, un arī kārtību kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajiem lietotājiem. Šajā sakarā, Ministru kabinets 2016. gada 12. jūlijā pieņēma Ministru kabineta 2016. gada 12. jūlija noteikumus Nr. 459 "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas un sadales sistēmas pakalpojuma kompensēšanas kārtība" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 459), paredzot ne tikai pašas elektroenerģijas komponentes, bet arī sadales sistēmas pakalpojumu maksas pieauguma un pieslēguma maksas kompensācijas mehānismu, lai no 2016. gada 1. augusta mazinātu sadales sistēmas pakalpojumu tarifu iespējamo negatīvo ietekmi uz aizsargātajiem lietotājiem to neliela elektroenerģijas patēriņa dēļ. MK noteikumi Nr. 459 stājās spēkā 2016. gada 1. augustā. Plānotais valsts budžeta finansējums aizsargātajiem lietotājiem atbalsta pasākumiem turpmākajiem gadiem atspoguļots 7. tabulā. 7. tabula Finanšu līdzekļu nepieciešamība aizsargātajiem lietotājiem, EUR 2017/2018/2019 Aizsargātie lietotāji (iesk. PVN, trūcīgie/maznodrošinātie, daudzbērnu ģimenes) 4 863 985 Aizsargātie lietotāji (iesk. PVN, pieslēgumi, sistēmas tarifa atbalsts) 1 259 723 Aizsargātie lietotāji (bērni līdz 24, iesk. PVN) 0 Aizsargātie lietotāji (bērni ar invaliditāti, iesk. PVN) 523 635 Kopā, t.sk. PVN 6 647 343