2. Article

Līdzekļi atbalsta finansēšanai 2.1. AS "Latvenergo" darbības izvērtējums un hipotētisku jaudas maksājumu regulējuma izmaiņu ietekme 2.1.1. AS "Latvenergo" darbības izvērtējums Saskaņā ar Komerclikuma 19. pantu un Informācijas atklātības likuma 5. pantu informācija par AS "Latvenergo" koncerna darbības finanšu rādītājiem ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Vienlaikus, šī konceptuālā ziņojuma vajadzībām var atzīmēt, ka 2015. gadā AS "Latvenergo" koncerns veiksmīgi ir saglabājis elektroenerģijas pārdošanas līdera pozīcijas Baltijas tirgū un tā peļņa par 27 % ir pārsniegusi plānoto. Tādējādi, šobrīd nav pamata bažām par AS "Latvenergo" dividenžu pārvirzīšanu OIK saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvarā 2016.-2018. gadam nolemto. 2.1.2. Minimālā darba stundu skaita ierobežojuma atcelšana dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām, kuras saņem jaudas maksājumu 2015. gada 31. augustā Ministru kabinetā izskatītajā konceptuālajā ziņojumā "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" tika paredzēts izvērtēt esošā jaudas maksājumu regulējuma izmaiņas koģenerācijas stacijām, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi, un kuru uzstādītā elektriskā jauda pārsniedz 4 MW, atsakoties no prasības obligātas uzstādītās jaudas izmantošanas 1200 stundu gadā, bet vienlaikus daloties ar iespējamiem papildu ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas tirgū, sākot ar pirmo kWh, tādā veidā samazinot maksājamo jaudas komponenti. Esošā jaudas maksājumu regulējums paredz, ka koģenerācijas stacijām ir obligāti jānodrošina uzstādītās jaudas izmantošana 1200 stundas gadā, kuru laikā ražotājs pilnībā uzņemas mainīgo izmaksu (galvenokārt kurināmā) riskus, proti, pat ja kurināmā izmaksas pārsniedz elektroenerģijas tirgus cenu un elektroenerģijas ražošana no elektroenerģijas tirgus viedokļa nav nepieciešama, 1200 stundu nosacījums uzliek ražotājam par pienākumu obligāti ražot elektroenerģiju. Savukārt, situācijā, kad elektroenerģijas cenas tirgū ir augstākas par ražošanas mainīgajām izmaksām, ražotājs gūst papildus ienākumus. Regulējums arī nosaka, ka pēc koģenerācijā saražotām un sistēmā nodotā elektroenerģijas apjoma, kas atbilst 1200 stundām gadā, ražotājam ir jāuzsāk dalīšanās ar potenciālo papildus peļņu 75 % apmērā, efektīvi mazinot jaudas komponentes maksājumus. Līdzšinējā regulējuma piemērošanas prakse uzrāda tendenci, ka ražotāji izvēlas apturēt ražošanas jaudas pēc 1200 obligāto stundu sasniegšanas un atsāk ražošanu, atsākoties atskaites periodam. Ja ražotājiem atceltu prasību obligātas uzstādītās jaudas izmantošanai 1200 stundu gadā, kas izriet arī no saskaņošanā esošā valsts atbalsta mehānisma - elektroenerģijas OI (izteikts jaudas maksājuma veidā), tad Ekonomikas ministrijas vērtējumā, ražotāji pārtrauktu ražot elektroenerģiju, kā rezultātā sagaidāmais ieguvums jaudas maksājumu mazināšanai būtu nulle, proti, ražotājiem tiktu maksāts jaudas maksājums pilnā apjomā, bet tie neveiktu elektroenerģijas ražošanu. Papildus minētās regulējuma izmaiņas būtu jāsaskaņo ar EK valsts atbalsta lietas SA.37970 (2013/PN) - Atbalsts enerģijas ražotājiem ietvaros. Līdz ar to minimālā darba stundu skaita ierobežojuma atcelšana nav pamatota un šādas jaudas maksājumu regulējuma izmaiņas nav atbalstāmas. 2.1.3. Dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas tirgu Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija protokola Nr. 33. 29. § 6. punkts uzdod Ekonomikas ministrijai sekot grozījumu MK noteikumos Nr. 221 īstenošanas gaitai un kopīgi ar iesaistītajām institūcijām un nozares nevalstiskajām organizācijām turpināt darbu elektroenerģijas OI sistēmas uzlabošanas priekšlikumu izstrādē. Lielākais īpatsvars jaudas maksas par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un elektroenerģijas OI papildu izmaksās ir dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijām, kuras saņem atbalstu jaudas maksājumu veidā, (2015. gadā 42 %). Līdz ar to tieši šis atbalsta segments visvairāk ietekmē OIK izmaksas lietotājiem. Tāpēc primāri būtu jāizvērtē iespējamo uzlabojumu iespējas šo staciju atbalsta sistēmā. Atbalstītās dabasgāzes koģenerācijas elektrostacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW šobrīd nodrošina bāzes jaudu reģionā, kā arī šo staciju darbība nodrošina elektroenerģijas tirgus cenu stabilizēšanu elektroenerģijas biržas Nord Pool Spot Latvijas cenu zonā, tā novēršot elektroenerģijas cenu strauju pieauguma risku. Tāpēc, vērtējot iespējamās atbalsta izmaiņas, būtu jāizvērtē arī šo izmaiņu ietekme uz minētajiem aspektiem. Plānots, ka Pārvades sistēmas operators savā 2016. gada ikgadējā novērtējuma ziņojumā, kas tiks sagatavots 2016. gada rudenī, veiks bāzes jaudu izvērtējumu reģionā. Izmantojot šajā ziņojumā iekļauto izvērtējumu, Ekonomikas ministrija 2017. gadā plāno sagatavot informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas cenu un to ietekmējošajiem faktoriem, kurā cita starpā tiks izvērtēta dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenām. 2.2. Nodokļu ieņēmumi 2.2.1. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums nosaka, ka laika periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim gūtajiem ieņēmumiem no elektroenerģijas pārdošanas OI ietvaros un saņemtās garantētās maksas par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu piemēro SEN. Šim nodoklim ir noteiktas trīs dažādas likmes: • 15 % dabasgāzes koģenerācijas stacijām; • 10 % AER izmantojošām stacijām; • 5 % stacijām, kas atbilst noteiktiem nosacījumiem. Vairāki desmiti elektroenerģijas ražotāju vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot SEN atbilstību Satversmei un uzskatot to par pārmērīgu slogu maksātājiem, kā arī to, ka tas ieviests, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. 2015. gada 3. jūlijā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 "Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3. panta 1. un 2. punkta, 4. panta 1. punkta un 5. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam", neatzīstot SEN par nesamērīgu slogu tā maksātājiem. Satversmes tiesa norādīja, ka regulējums, kas paredz kāda nodokļa maksāšanu, ir jāvērtē kā ierobežojums, kas noteikts tādēļ, lai nodrošinātu valsts budžeta un pašvaldību budžetu veidošanu. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība. Attiecībā uz apstrīdēto normu atbilstību tiesiskās paļāvības principam Satversmes tiesas atzina, ka tas prasa līdzsvarot personu tiesisko paļāvību uz reiz jau iegūtām tiesībām ar sabiedrības interesēm, proti, arī šajā jautājumā izšķiroša nozīme ir tam, vai ievērots samērīguma princips. Līdz ar to, SEN piemērošana tiek turpināta, lai nodrošinātu sabiedrības labklājības aizsardzību, turpinot elektroenerģijas lietotāju atbalsts programmu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamās informācijas 2016. gada pirmajā pusgadā SEN faktiski iekasēts 15,588 milj. EUR apmērā (skat. 5. att.) jeb veikti 87,9 % no plānotās 6 mēnešu perioda izpildes (46 % no SEN 2016.gada plānotajiem ieņēmumiem)7. SEN ieņēmumu apjomu ietekmē dabasgāzes cena un OI ietvaros pārdotās elektroenerģijas apjoms, ko ietekmē Latvijas klimatiskie apstākļi, kā piemēram, siltos laikapstākļos samazinās pieprasījums pēc siltumenerģijas, kā rezultātā samazinās arī koģenerācijā saražotās elektroenerģijas daudzums, ko iepērk OI ietvaros. Iekasētā SEN ieņēmumu apjoms ir mazāks par prognozēto dabasgāzes cenas krituma dēļ. 5. attēls. Faktiskie un plānotie SEN ieņēmumi 2014.gadā-2016.gada 6 mēnešos, milj. EUR. (Avots: Valsts ieņēmumu dienests) Veicot OI izmaksu analīzi, ir koriģēta arī SEN ieņēmumu prognoze turpmākajiem gadiem. Prognozēs pieņemts, ka savu darbību turpina gan jau ekspluatācijā nodotās elektrostacijas, kā arī pieņemts, ka elektroenerģijas ražošanu OI ietvaros vai saņemot garantētu maksu savu darbību uzsāks daļa no tām elektrostacijām, kurām ir spēkā lēmums par tiesību piešķiršanu elektroenerģijas pārdošanai OI ietvaros. Ņemot vērā minētos pieņēmumus, izveidota SEN ieņēmumu prognoze ar sadalījumu pa mēnešiem 2016.-2018. gadam (8. tabula). 8. tabula SEN ieņēmumu prognoze8, milj. EUR 2016. 2017. 2018. Janvāris 2,501* 2,842 3,023** Februāris 2,721* 2,613 2,780** Marts 2,636* 2,822 Aprīlis 2,617* 2,809 Maijs 2,665* 2,659 Jūnijs 2,449* 2,476 Jūlijs 2,279 2,427 Augusts 2,294 2,444 Septembris 2,421 2,578 Oktobris 2,678 2,852 Novembris 2,785 2,966 Decembris 2,948 3,139 Pārrēķins par iepriekšējo periodu*** 0 NA NA Kopā 30,994 32,627 5,803 * Faktiskie SEN ieņēmumi. ** Prognozētie ieņēmumi par 2017. gada novembrī un decembrī saražoto elektroenerģiju. *** izvērtējot komersantu papildus sniegto informāciju par darbību iepriekšējā periodā, Ekonomikas ministrija 2016.gada 13.jūlija ir nosūtījusi Valsts ieņēmumu dienestam vēstuli, kurā informē, ka SEN likme iepriekšējā periodā komersantiem ir piemērota pamatoti un papildus SEN apjoms nav iekasējams. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt ieņēmumus OIK pieauguma segšanai arī turpmākajos gados, 2015. gada 31. augusta Ministru kabinetā izskatītajā konceptuālajā ziņojumā "Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai" (prot. Nr. 43., 2. §) kā viens no risinājuma variantiem tika izskatīta SEN darbības termiņa pagarināšana. Atbilstoši Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumam SEN ir paredzēts piemērot ienākumiem, kas gūti līdz 2017. gada 31. decembrim. Pēc 2017. gada 31. decembra SEN piemērošanu var pārskatīt. Tāpat Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums paredz SEN pārskatīšanu vai izbeigšanu gadījumā, ja tiek panākts OI ietvaros izmaksājamo subsīdiju apjoma samazinājums. Ņemot vērā minēto, SEN maksātāji bija informēti par to, kad tiem radīsies pienākums maksāt SEN un kad šis pienākums tiks atcelts, un varēja plānot nākotnē veicamās investīcijas. Satversmes tiesas tiesneši Sanita Osipova un Kaspars Balodis savās atsevišķajās domās par Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2014-12-01 ir norādījuši, ka Satversmes tiesa spriedumā nav sniegusi pietiekamu pamatojumu apgalvojumam, ka SEN piemērošana nerada nesamērīgu slogu tā maksātājiem un ar minētajām tiesību normām netiek aizskarta tiesiskā paļāvība. Pagarinot SEN piemērošanu pēc 2017. gada 31. decembra, var tikt aizskarta komersantu tiesiskā paļāvība uz to, ka SEN tiks piemērots līdz 2017. gada 31. decembrim. Tāpat arī pārkompensācijas novēršanas mehānisma ietvaros tiek ņemts vērā faktiski samaksātais SEN, kā rezultātā tiek samazināts OI ietvaros izmaksātās valsts atbalsta apmērs. Ņemot vērā minēto, ir mainījušies faktiskie apstākļi, kas bija par pamatu Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma pieņemšanai. Līdz ar to SEN piemērošanas gadījumā pēc 2017. gada 31. decembra pastāv iespējams tiesvedības risks. Ņemot vērā minētos apstākļus un iespējamo tiesvedības risku, kā arī ieviesto pārkompensācijas novēršanas mehānismu nav atbalstāma SEN piemērošana pēc 2017. gada 31. decembra.