3. Article

OIK maksājumu diferencēšana pēc sistēmas tarifu parauga Līdzšinējā politika OIK noturēšanai esošajā līmenī ir mazinājusi riskus par nekontrolētu izmaksu pieaugumu elektroenerģijas lietotājiem, kas jo īpaši bija svarīgi saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām 2015. gadā. Tomēr esošā obligāto papildu izmaksu sadalīšana proporcionāli elektroenerģijas galapatēriņam, nav pierādījusi sevi kā efektīvākais risinājums izmaksu sadalīšanā. Visas kompensējamās jaudas maksas par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un OI izmaksas nosacīti var iedalīt divās daļās: 1) mainīgās izmaksas, kas rodas OI rezultātā, lai nodrošinātu noteiktu daļu AER enerģijas galapatēriņā. Tās ir atkarīgas no OI ietvaros iepirktā elektroenerģijas apjoma; 2) fiksētās izmaksas par jaudu, kuras ik gadu ir konstantas un sedz lielu jaudu koģenerācijas staciju investīciju izmaksas. Ņemot vērā divējādo izmaksu dabu, efektīvākais risinājums to segšanai būtu piemērot analoģiskus principus - izmaksas, kas rodas no jaudas maksājumiem koģenerācijas elektrostacijām, būtu lietderīgi attiecināt uz galalietotājiem proporcionāli to pieprasītajai jaudai sistēmā, savukārt izmaksas par OI ietvaros iepirkto elektroenerģiju - sadalīt proporcionāli elektroenerģijas galapatēriņam. Tā kā kopš 2016. gada 1. augusta jau ir ieviesta sistēmas pakalpojumu diferencēšana valsts lielākajam sadales sistēmas operatoram un 99,5 % no mājsaimniecības lietotāju ir ieviesta fiksēta maksa par sadales sistēmas pakalpojumiem, tad jaudas maksājumu radīto izmaksu diferencēšana starp patērētājiem un sprieguma pakāpēm varētu tikt veikta pēc analoģiskiem principiem, nodrošinot vienādu un nediskriminējošu pieeju visiem vienādos apstākļos esošiem elektroenerģijas galapatērētājiem. Savukārt OI papildu izmaksu mainīgā daļa varētu arī turpmāk tikt segta, attiecinot to proporcionāli lietotāju elektroenerģijas patēriņam (EUR/MWh). Lai izpildītu valdības deklarācijas apņemšanos saglabāt OIK 26,79 EUR/MWh apmērā, būtu jānodrošina tāds valsts dotācijas apmērs, kas ļautu noturēt vidējo OIK līmeni noteiktajā apmērā. Dotācija tiktu attiecināta OIK mainīgajai daļai, nodrošinot valsts budžeta dotācijas nediskriminējošu sadali visiem lietotājiem, proporcionāli patēriņam, tieši tādā pašā veidā, kā tas notiek pašlaik, neradot valsts atbalsta interpretācijas riskus. Šāda OIK diferencēšana radītu situāciju, kad efektīvi noslogotiem pieslēgumiem OIK maksājumu slogs samazinātos, savukārt mazāk efektīviem pieslēgumiem - palielinātos. Turpmāk jaudas maksājumu radītās izmaksas daļēji segtu arī klienti, kuriem ir pieslēgumi ar nulles patēriņu, kuri to līdz šim nav darījuši, ņemot vērā, ka šiem klientiem tomēr tiek nodrošināta pastāvīga kopējās sistēmas izmantošanas iespējas. Tas ļautu arī nākotnē efektivizēt pašu sistēmu, klientiem izvērtējot to pieslēgtās jaudas nepieciešamību, kā arī atvieglot jaunu pieslēgumu izveidošanu, jo patērētājiem būtu brīvi pieejamas jau šobrīd uzstādītās, bet neizmantotās jaudas. OIK diferencēšanas provizoriskais efekts 2017. gadā atspoguļots 6. attēlā, taču jāņem vērā, ka tiek atspoguļots vidējais statistiskais rādītājs katrā lietotāju grupā. Praktiski OIK maksājumi būs atkarīgi no elektroenerģijas patēriņa un pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitātes. 6. attēls. OIK sistēmiskā risinājuma provizoriskais efekts Izmaiņu vidējā ietekme uz mājsaimniecības lietotājiem būs pozitīva. OIK maksājumu atkarība no mājsaimniecību pieslēguma un elektroenerģijas patēriņa atspoguļota 7. attēlā. Tipiskāko mājsaimniecības patērētāju rēķina izmaiņas ir parādītas 10. tabulā. 10. tabula Provizoriskās OIK izmaksu izmaiņas mājsaimniecībām, atkarībā no nepieciešamā pieslēguma un patēriņa apjoma Izmaksas par OIK pašlaik (ar PVN) Izmaksas par OIK turpmāk (ar PVN) Ietaupījums (-), pieaugums (+) 1 fāzes pieslēgums 110 kWh/mēnesī (pārsvarā dzīvokļi) 3,57 EUR/mēn 2,84 EUR/mēn -0,73 EUR/mēn 3 fāžu 20 A pieslēgums 200 kWh/mēnesī (pārsvarā privātmājas) 6,48 EUR/mēn 8,14 EUR/mēn +1,66 EUR/mēn 7. attēls. OIK sistēmiskā risinājuma provizoriskā ietekme uz mājsaimniecību OIK maksājumiem Kopumā tiek prognozēts, ka rēķins par elektroenerģiju neizmainīsies vai samazināsies aptuveni 2/3 no mājsaimniecību pieslēgumiem, savukārt aptuveni 1/3 no visiem klientu pieslēgumiem kopējais rēķins par elektroenerģiju palielināsies. Lai nodrošinātu, ka rēķins nepieaugs aizsargātajiem lietotājiem (trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes, daudzbērnu ģimenes, ģimenes, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti un 1.grupas invalīdi), tiks izstrādāti grozījumi aizsargāto lietotāju elektroenerģijas izmaksu kompensācijas mehānismā, lai kompensētu prognozējamo izmaksu pieaugumu. Provizoriskie aprēķini liecina, ka papildu izmaksas būs iespējams segt esošā budžeta ietvaros (skat. 12. tab.). Juridisko patērētāju, kas pieslēgti pie 0,4 kV sprieguma, grupā OIK maksājumu samazināšanos izjutīs tie patērētāji, kuru pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte ir virs 13 %. Savukārt tiem patērētājiem, kuru efektivitāte ir zemāka, OIK maksājums pieaugs. Patērētāju, kas pieslēgti pie 6-20 kV vai 110 kV sprieguma, grupā OIK maksājumu samazināšanos izjutīs tie patērētāji, kuru pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāte ir virs 16 % (pārsvarā tie ir apstrādes rūpniecības uzņēmumi). OIK maksājumu atkarība no pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitātes atspoguļota 8. attēlā. 8. attēls. OIK sistēmiskā risinājuma provizoriskā ietekme uz juridiskajiem patērētājiem Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi dažādu uzņēmumu provizoriskās OIK maksājumu izmaiņas, ieviešot diferencētu OIK (skat. 11. tab.). 11. tabula OIK sistēmiskā risinājuma provizoriskā ietekme uz juridiskajiem patērētājiem - piemēri Nozares uzņēmums Pieslēguma efektivitāte Jaunais OIK, EUR/MWh Gada OIK rēķina izmaiņas (%) Piensaimniecība A 35% 16,00 - 40% Piensaimniecība B 15% 24,17 - 10% Pārtikas pārstrāde A 59% 14,32 - 47% Pārtikas pārstrāde B 25% 20,62 - 23% Kokapstrāde A 8% 38,81 +45% Kokapstrāde B 40% 16,39 - 39% Būvmateriāli A* 81% 4,77 - 51% Būvmateriāli B 22% 21,73 -19% Tekstilrūpniecība A 8% 36,35 +36% Tekstilrūpniecība B 26% 19,95 - 26% * Energointesīvs uzņēmums ar 85% atlaidi no AER komponentes Sagaidāms, ka šāda mehānisma ieviešana veicinās ekonomisko izaugsmi un nodrošinās apstrādes rūpniecības konkurētspēju ilgtermiņā, veicinot OIK ietekmes mazināšanu uz apstrādes rūpniecības mainīgajām ražošanas izmaksām. Tā rezultātā sagaidāma arī elektroenerģijas patēriņa palielināšanās apstrādes rūpniecībā. Tiek prognozēts, ka šāda risinājuma īstenošanas gadījumā uzņēmumu mainīgās izmaksas par katru nākamo saražoto produkcijas vienību būtu ievērojami zemākas kā šobrīd (mainīgās OIK izmaksas šobrīd ir 26,79 EUR/MWh, bet ieviešot OIK sistēmisko risinājumu 2017. gadā mainīgās OIK izmaksas provizoriski būtu 9,7 EUR/MWh), tādējādi stimulējot uzņēmumus kāpināt ražošanas apjomu un attiecīgi arī elektroenerģijas patēriņu, kā rezultātā no 2017. gada nodrošinot ikgadēju elektroenerģijas patēriņa pieaugumu aptuveni 1,7 % gadā. Līdz ar elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, OIK apjoms uz vienu patērēto MWh kļūtu mazāks, tādējādi mazinot nepieciešamo valsts budžeta dotāciju OIK saglabāšanai (skat. 12. tab.) vidēji 26,79EUR/MWh. Līdzšinējais risinājums OIK mazināšanai apstrādes rūpniecībai paredzēja līdzdalības maksājumu samazināšanu energoietilpīgajām nozarēm, pēc fakta atmaksājot samaksātos OIK maksājumus. Tomēr tas ir piemērojams tikai īpaši energoietilpīgām nozarēm un visticamāk nav piemērojams apstrādes rūpniecības nozarēm ar mazāku elektroietilpību, piemēram, nozarēm ar augstāku produkcijas pievienoto vērtību. OIK diferencēšana veicinātu apstrādes rūpniecības attīstību arī nozarēs ar mazāku energoietilpību. Papildus, samazinoties apstrādes rūpniecības uzņēmumu elektroenerģijas izmaksām, samazināsies arī nepieciešamais kopējais atbalsta apjoms energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem (skat. 9. att. un 12. tab.), vienlaikus nepasliktinot to konkurētspēju. 9. attēls. OIK sistēmiskā risinājuma ietekme uz uzņēmumu konkurētspēju (Avots: Eurostat, Ekonomikas ministrijas aprēķini) 12. tabula Elektroenerģijas patēriņa un nepieciešamo budžeta dotāciju prognozes, diferencējot OIK maksājumus 2016 2017 2018 2019 2020 Elektroenerģijas patēriņš, GWh 6707 6821 6937 7055 7175 Atbalsts elektroenerģijas lietotājiem OIK mazināšanai, milj. EUR 59,189* 68,080 72,853 78,323 79,113 OIK dotācija energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam, milj. EUR 0 3,5 7 3,5 3,5 Atbalsts aizsargātajiem lietotājiem 6,017 7,226 7,419 7,419 7,419 Budžeta izdevumu samazinājums, salīdzinot ar OIK nediferencēšanas scenāriju, milj.. EUR NA -0,571 (pieaugums) 1,110 8,142 10,761 * faktiskā vērtība