4. Article

Pieaicinātā persona - Labklājības ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam. Labklājības ministrija norāda, ka apstrīdētā norma iekļauta Pensiju likumā, lai novērstu tādas situācijas, ka Latvijas pensija tiek piešķirta par to pašu apdrošināšanas (darba) periodu, par kuru pensiju piešķīrusi cita valsts, un lai noteiktu, kā rīkoties tādos gadījumos, kad apdrošināšanas stāžā ir ieskaitīti periodi, par kuriem pensiju piešķīrusi cita valsts. Divu pensiju saņemšana par vienu un to pašu sociālās apdrošināšanas periodu esot pretrunā gan ar Latvijas nacionālajiem, gan Eiropas Savienības tiesību aktiem un divpusējos līgumos ietvertajiem sociālās apdrošināšanas principiem. Vienošanās mērķis neesot dubulti maksāt par vienu un to pašu darba periodu vai tam pielīdzināmu periodu, jo gadījumos, kad ir piešķirta un tiek izmaksāta Latvijas Republikas vecuma pensija, Vienošanās 9. pants paredzot Krievijas Federācijas pienākumu apturēt Krievijas Federācijas militārās izdienas pensijas izmaksu. Tātad personas, kas piesakās uz Latvijas vecuma pensiju, izdara apzinātu izvēli par labu tai, apzinoties, ka Krievijas Federācijas militārās pensijas izmaksa tiks apturēta uz laiku, kamēr tiek izmaksāta Latvijas vecuma pensija. Labklājības ministrija norāda, ka personai - vienalga, vai tā ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai citas valsts pilsonis - pēc obligāto pensijas piešķiršanas priekšnosacījumu izpildīšanās var piešķirt vecuma pensiju. Vecuma pensijas piešķiršanas kārtība visiem esot vienāda. Turklāt esot jāņem vērā, ka izslēgtie periodi nav pat darba periodi, bet tikai tiem pielīdzināti periodi (mācības un obligātais dienests), kuros sociālās apdrošināšanas iemaksas neesot veiktas. Pieteikumu iesniedzēji vēl aizvien esot Krievijas Federācijas militārās pensijas saņēmēji, tādējādi tiesības uz minimālo sociālo nodrošinājumu ar apstrīdēto normu netiekot skartas. Arī Krievijas Federācijas militāro pensiju saņēmējiem esot tiesības pieprasīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kā arī nepieciešamības gadījumā vērsties pašvaldību sociālajos dienestos pēc sociālās palīdzības. Valstij esot rīcības brīvība to metožu un mehānismu izvēlē, ar kādiem īstenojamas tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Pieteikumu iesniedzējiem tiesiskā paļāvība nevarējusi rasties, jo saskaņā ar Vienošanās nosacījumiem pēc Latvijas vecuma pensijas pieprasīšanas Krievijas Federācijas militārās pensijas izmaksa esot jāaptur. Tātad Pieteikumu iesniedzēji neesot varējuši paļauties uz to, ka arī turpmāk pilnā apmērā saņems gan Latvijas vecuma pensiju, gan Krievijas Federācijas militāro pensiju. Konkrētajā gadījumā tiesiskās paļāvības princips neesot pārkāpts, jo tiesību normas neesot paredzējušas personas tiesības vienlaikus saņemt pensiju no abām valstīm. Krievijas Federācija esot informēta par Valsts kontroles un Krievijas Federācijas Revīzijas palātas secinājumiem, kā arī par Latvijas rīcību, kas vērsta uz attiecīgās problēmas novēršanu. Krievijas Federācija tai sniegto informāciju esot pieņēmusi zināšanai un nekādus iebildumus pret Latvijas plānoto rīcību neesot cēlusi, vienlaikus norādot, ka nepieciešamās izziņas informācijas pārbaudei pēc personu pieprasījuma izsniegs pēc iespējas operatīvāk.