7. Article

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa universitātes lektore Zane Vorslava - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 1., 91., 105. un 109. pantam. Vienošanās mērķis esot novērst sociālās drošības tiesību pārklāšanos un nepieļaut tādu situāciju, ka persona vienlaikus saņem pensiju no abām valstīm. Tas attiecoties arī uz tiem gadījumiem, kad Latvijas Republikā dzīvojošie Krievijas Federācijas izdienas (militārās) pensijas saņēmēji sakarā ar to, ka Krievijas puse nepildīja savas saistības, saņēma divas pensijas par vienu un to pašu sociālās apdrošināšanas periodu vai tam pielīdzināmo periodu. Šāda dubultošanās bijusi iespējama tādos gadījumos, kad Krievijas Federācijas izdienas (militārās) pensijas saņēmēji, pieprasot Latvijas valsts vecuma pensiju, nebija snieguši pilnīgas ziņas par sevi. Rezultātā Krievijas Federācijas izdienas (militārās) pensijas saņēmējiem esot piešķirta Latvijas pensija par pilnu apdrošināšanas periodu, lai gan Krievijas Federācija turpinājusi viņiem izmaksāt izdienas (militāro) pensiju pilnā apmērā. Apstrīdētā norma esot pieņemta, lai minēto situāciju atrisinātu. Arī citas valsts piešķirtā pensija esot uzskatāma par sociālā nodrošinājuma minimumu. Tā kā Pieteikumu iesniedzēji saņēma Krievijas Federācijas izdienas (militāro) pensiju, kas tika izmaksāta saskaņā ar Vienošanos, viņiem tika sniegts sociālais nodrošinājums vismaz minimālā apmērā. Līdz ar to secināms, ka apstrīdētā norma neierobežo Satversmes 109. pantā ietvertās tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Vienošanās 9. pants paredzot, ka pēc Latvijas valsts pensijas pieprasīšanas Krievijas Federācijas izdienas (militārās) pensijas izmaksa tiks apturēta. Tas nozīmē, ka jau sākotnēji nevienā normatīvajā aktā netika ietverts tāds regulējums, kas radītu tiesības saņemt divu valstu pensijas par vienu un to pašu apdrošināšanas stāžu. Līdz ar to Pieteikumu iesniedzējiem nevarējusi rasties tiesiskā paļāvība uz divu pensiju saņemšanu par vienu un to pašu apdrošināšanas stāžu. Satversmes tiesa secināja: