1. Article

Veselības aprūpes finansēšanas modelis Finansēšanas modelis balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem valsts iedzīvotājiem ar valsts obligāto universālo veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumus Latvijas valsts nodokļu maksātājiem (rezidentiem) likuma "Par nodokļiem un nodevām" un likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē. Finansēšanas modelis balstās uz esošā vienlīdzības principa saglabāšanu visiem valsts iedzīvotājiem. Neatkarīgi no to ienākuma līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma, tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav tieši sasaistīti ar katra indivīda veiktā maksājuma apmēru. Tiek nodrošināta iedzīvotāju finansiālā aizsardzība, saglabājot vienoto pakalpojumu apmaksas daļu un pasūtītāju - valsts iestādi, ar kuras starpniecību plānots nodrošināt valsts obligāto universālo apdrošināšanu iedzīvotājiem (rezidentiem) un turpināt organizēt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu iegādi, būtiski nepalielinot administratīvās izmaksas. 9.attēls 1.Veselības aprūpes finansēšanas modelis 1.modeļa priekšrocības un trūkumi Priekšrocības Trūkumi Finanšu aizsardzības un vienlīdzības principa nodrošinājums. Sākotnējā iedzīvotāju neizpratne par identificējamu pakalpojuma saņemšanu un reformu īstenošanas efektivitāti veselības nozarē Veselības aprūpes pakalpojumu, kompensējamo medikamentu pieejamība. Saglabāts pilns pakalpojumu grozs un nav pieļauta pakalpojumu fragmentācija. Nepieciešams garantēt valsts budžeta finansējumu un prioritāti, bez nepieciešamā finansējuma netiek nodrošināta efektīva darbība. Palielinās veselīgāku cilvēku īpatsvars. Pacientu identifikācija un iedzīvotāju reģistra vai VSAA administrēšanas platformas izmantošana. Ieviešot finansiālās aizsardzības un vienlīdzības principa nodrošinājumu, saglabājot pilnu pakalpojuma grozu, nosakot veselības nozari kā prioritāti ar atbilstošu finansējuma apmēru ieguvumi ir mirstības samazināšanās un palielināts iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaits, iedzīvotājiem samazinātos papildus privātie maksājumi, uzlabotos pakalpojumu pieejamība visām sabiedrības grupām, palielinātos iespēja saņemt kompensējamos medikamentus, paaugstinātos darba samaksa veselības aprūpes speciālistiem. Samazinot pacientiem privātos maksājumus, paaugstinātos iedzīvotāju finansiālā aizsardzība, kas ir pasliktinājusies vēl vairāk pēc krīzes seku pārvarēšanas. Tādējādi, samazinātos arī iedzīvotāju potenciāli zaudētie mūža gadi, kas dod būtisku pienesumu visas tautsaimniecības attīstībā. Pirmā finansēšanas modeļa ieviešana paredz to, ka netiek dalīts pakalpojumu grozs, taču minētajā finansēšanas modelī plānots definēt pakalpojumu saņemšanas ilgumu, nodrošinot iedzīvotājiem pieejamu valsts apmaksātu veselības aprūpi, tai skaitā laboratoriskos un cita veida izmeklējumus. Jāņem vērā, ka vienlīdzīga veselības aprūpes pakalpojuma sadalījums no valsts obligātās veselības apdrošināšanas seguma pie noteikta finansējuma apjoma paredz iespēju tirgū līdzdarboties privātajiem apdrošinātājiem, kas nodrošinātu ārpus definētā pakalpojuma groza pakalpojumus, kurus ikviens, kam būtu interese varētu iegādāties, kā arī radot iespēju saņemt pakalpojumus ātrāk kā valstī noteiktajā pakalpojumu gaidīšanas laikā. Valsts obligāto universālo veselības apdrošināšanu iespējams nodrošināt vairākos veidos. Proti, pakāpeniski izvirzot veselības nozari kā prioritāti koriģējot esošajā nodokļu bāzē noteikto sadalījumu atsevišķi norādot iezīmētu procentu valsts universālam obligātās veselības apdrošināšanas pārklājumam. Šāds risinājums prasīs ievērojamus normatīvo aktu grozījumus un kopumā paaugstinās valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes slogu, tuvākajā nākotnē nesasniedzot noteiktajam mērķim vēlamo pienesumu. Kā alternatīvs risinājums izskatāma valsts universālās obligātās veselības apdrošināšanas normatīva izstrāde sadarbībā ar nozares ministrijām, paredzot finansiālo segumu no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi neizslēdzot iespēju piesaistīt vairākus finansēšanas avotus. Līdztekus šajā gadījumā atstājot iespēju privātajiem apdrošinātājiem līdzdarboties tirgū. Šobrīd Latvijā veselības apdrošināšanas polise ir aptuveni 300 000 strādājošajiem iedzīvotājiem. 30% no iepriekšminētajiem strādājošajiem veselības apdrošināšanas polises iegādājas valsts iestādes un pašvaldības13, kas pamatā sedz pacienta iemaksas, līdzmaksājumus, ambulatoro un plānveida stacionāro palīdzību. 10.attēls. Apdrošināto personu skaits pret nodarbināto skaitu Avots: Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezentācijas dati Veselības aprūpes pakalpojumi no valsts budžeta līdzekļiem (vispārējie ieņēmumi) un iemaksas visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek segti pilnā apmērā šādiem pakalpojumiem: • neatliekamās medicīniskās brigādes sniegtā palīdzība; • palīdzība slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās un neatliekamā palīdzība slimnīcās; • palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā; • kompensējamās zāles un medicīnas ierīces; • zāles un medicīniskās ierīces, kuras valsts iepērk centralizēti; • specializētie pakalpojumi noteiktu saslimšanu ārstēšanā; • primārā veselības aprūpe; • bērniem līdz 18 gadiem un grūtniecēm nepieciešamā aprūpe; • medicīniskā rehabilitācija; • paliatīvā aprūpe; • sekundārā ambulatorā veselības aprūpe; • stacionārā veselības aprūpe; • terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi; • pacientu iemaksu kompensācijas mehānisms sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām; • norēķini par veselības aprūpes pakalpojumiem ES un EEZ dalībvalstīm. Pašvaldības ir atbildīgas par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu, kā arī iedzīvotāju veselīga dzīvesveida un sporta veicināšanu atbilstoši Likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 6.punktā noteiktajam. Brīvprātīgā privātā apdrošināšana nodrošina iespēju saņemt paaugstināta servisa veselības aprūpes pakalpojumus, iespēju saņemt papildus pakalpojumus, kas ir ārpus definētā pakalpojumu groza, kā arī radot iespēju saņemt pakalpojumus ātrāk kā valstī noteiktajā pakalpojumu gaidīšanas laikā.