2. Article

Veselības aprūpes finansēšanas modelis Finansēšanas modelis paredz dalīto veselības aprūpes pakalpojuma grozu, kas paredz valsts apdrošinātāja un privātā apdrošinātāja pakalpojumu iepirkšanu, par finansēšanas avotu izmantojot valsts budžeta ieņēmumiem un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kas varētu būt 25-70 euro apmērā mēnesī. Finansēšanas modelis balstās uz obligātās privātās apdrošināšanas iemaksām, iemaksām no valsts budžeta un obligātajām iemaksām, kas nonāk Valsts veselības riska fondā, kur tiek nodrošināta palīdzība sarežģītu un ar lielām izmaksām nepieciešamajiem medicīniskajiem pakalpojumiem. 11.attēls. 2.Veselības aprūpes finansēšanas modeļa finanšu plūsma Avots: Latvijas Bankas Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcija Valsts nosaka finansējuma apmēru, kas gada laikā jāiemaksā pašam iedzīvotājam. Atsevišķām sociālā nodrošinājuma grupām tiek nodrošināta iemaksu veikšana noteiktā apmērā, kas samazina slogu uz cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Valsts, gadījumos, kad cilvēks ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, bet nav varējis samaksāt par tiem, vērš piedziņu līdzekļu atgūšanai. Šim finansēšanas modelim pastāv finansēšanas izmaksu pieauguma risks, papildus tam ir veselības aprūpes pakalpojumi, kurus nenodrošina pilnā apmērā vai nenodrošina vispār. Pieaug administrēšanas izmaksas, kas no tirgus varētu izslēgt privāto apdrošinātāju, kā papildus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinātāju. Pieaugot nemaksātāju skaitam, vadoties pēc citu valstu pieredzes, šāda modeļa attīstīšana varētu izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumu skaita pieaugumu. Lai sistēma spētu darboties ir nepieciešama jauna informācijas sistēma ar datubāzes reģistru, pieaug birokrātija un administrēšanas izmaksas. 2.modeļa priekšrocības un trūkumi Priekšrocības Trūkumi Salīdzinoši zems valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza nodrošināšanai nepieciešamais finansējums. Administrēšanas izmaksu pieaugums (Veselības riska fonda izveide). Apdrošinātāju izdevumi un peļņas daļas segšana uz iemaksu rēķina Privātais pakalpojumu iepircējs - valsts funkciju samazinājums Valsts subsidēšanas sliekšņa noteikšana neaizsargātām iedzīvotāju grupām (bērniem, pensionāriem, bezdarbniekiem u.c.), iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Pieaugot apdrošināšanas izmaksām pieaug valsts subsidētā daļa neizsargātajām kategorijām. Pieaug nevienlīdzība. Finansējuma pārdale no valsts un pašvaldību budžeta uz privātiem. Resursu pieejamība, ja piekrīt maksāt. Pakalpojumu groza fragmentācija - risks virzīties prom no visaptverošas iedzīvotāju veselības aprūpes. Iedzīvotāju ar zemiem mēneša ienākumiem nespēja patstāvīgi nosegt noteiktās veselības apdrošināšanas iemaksas, ilgtermiņā veicinot pieaug neatliekamās medicīniskās palīdzības gadījumu skaita pieaugumu Ja obligātajā apdrošināšanā tiek iesaistīti privātie apdrošinātāji, ievērojami pieaugs pakalpojumu administrēšanas izmaksas. Šobrīd NVD un Veselības inspekcijas, kuru kompetencē ietilpst veselības aprūpei paredzēto no valsts budžeta līdzekļu administrēšana un izlietojuma uzraudzība, savas darbības īstenošanai izlieto 1.5% no kopējā veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai paredzētā budžeta. Savukārt, saskaņā ar publiski pieejamajiem apdrošināšanas kompāniju finanšu pārskatiem 2015.gadā no kopējām veselības apdrošināšanas iemaksām administrēšanas vajadzībām tiek izlietots: • AAS "Baltikums Vienna Insurance Group" - 17.6%; • AAS "BALTA" - 19%; • "BTA Baltic Insurance Company"- 17.5% Līdz ar to jāizvērtē iespējamo ieguvumu samērīgums ar administrēšanas izmaksu pieaugumu, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī. Vienlaikus jāņem vērā arī citi apstākļi, kas radīsies, iesaistot privātos veselības apdrošinātājus obligātajā veselības apdrošināšanā. Šādas sistēmas būtiskākie trūkumi ir nevienlīdzība pakalpojumu pieejamībā, nedarbojas solidaritātes princips, apdrošinātāju darbība ir vērsta uz peļņas gūšanu, stimulējot pastāvīgu apdrošināšanas prēmiju pieaugumu, līdz ar to pieaugot apdrošināšanas izmaksām valsts subsidētajā daļā neizsargātajām kategorijām. Veselības aprūpes pakalpojumi no valsts budžeta līdzekļiem visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek segti pilnā apmērā šādiem pakalpojumiem: • tiek nodrošināta neatliekamās medicīniskās brigādes sniegtā palīdzība; • palīdzība slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās un neatliekamā palīdzība slimnīcās; • palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā; • bērniem līdz 18 gadiem un grūtniecēm nepieciešamā aprūpe; Obligātās privātās veselības apdrošināšanas iemaksas sedz: • kompensējamās zāles un medicīnas ierīces; • zāles un medicīniskās ierīces, kuras valsts iepērk centralizēti; • specializētos pakalpojumus noteiktu saslimšanu ārstēšanā; • primāro veselības aprūpi; • medicīnisko rehabilitāciju; • paliatīvo aprūpi; • sekundāro ambulatoro veselības aprūpi; • plānveida stacionāro veselības aprūpi; • terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus; • pacientu iemaksas; • norēķini par veselības aprūpes pakalpojumiem ES un EEZ dalībvalstīm. Pašvaldības ir atbildīgas par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu, kā arī iedzīvotāju veselīga dzīvesveida un sporta veicināšanu atbilstoši Likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 6.punktā noteiktajam. Brīvprātīgā privātā apdrošināšana nodrošina iespēju saņemt paaugstināta servisa veselības aprūpes pakalpojumus un iespēju saņemt papildus pakalpojumus, kas ir ārpus definētā pakalpojumu groza.