3. Article

Veselības aprūpes finansēšanas modelis Finansēšanas modelis paredz valstij nodrošināt dalītu veselības pakalpojumu grozu, kuru nodrošina balstoties uz iedzīvotāju veikto papildus veselības aprūpes obligāto maksājumu proporcionāli ienākumiem, lai novērstu iespējamo regresivitāti un paredz iespēju maksātājiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus sasaistot pakalpojuma saņemšanu ar nodokļa (maksājumu) veikšanas faktu. Jāatzīmē, ka definēt pakalpojuma groza minimumu ir grūti, jo nav īsti nospraužama robeža starp neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un pārējo medicīnisko palīdzību. Definējot minimālo pakalpojuma grozu pieaugs neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits, kas palielinās izdevumus. Finansēšanas modelis balstās uz valsts budžeta finansējumu, kas nodrošina pamata pakalpojumu groza segumu (neatliekamo medicīnisko palīdzību). Iezīmēts veselības maksājums, kur atbilstoši veiktajām iemaksām tiek saņemti pakalpojumi un iespēja brīvprātīgi privāti apdrošināties, lai saņemtu papildus pakalpojumus. Pakalpojumu grozs tiek sadalīts atbilstoši finansējumam vienlaicīgi izvērtējot iespēju saglabāt vienoto iepirkumu veicēju - valsts iestādi. 12.attēls 3.Veselības aprūpes finansēšanas modelis 3.modeļa priekšrocības un trūkumi Priekšrocības Trūkumi Salīdzinoši zems no valsts budžeta garantētais apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groza nodrošināšanai nepieciešamais finansējums. Sarežģīta administrēšana, būtisks izmaksu palielinājums. Papildus pakalpojuma groza finansējuma ieguve atbilstoši veiktajām iemaksām. Papildus pakalpojuma groza segums atkarīgs no darbspējīgo iedzīvotāju iemaksām. Nevienlīdzīga attieksme pret iedzīvotājiem valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanā. Darbspējīgo iedzīvotāju motivēšana iemaksu veikšanā, garantēta pakalpojuma saņemšana, iekļaujoties noteikta gaidīšanas laika ierobežojumā. Saistāms ar visas valsts nodokļu politikas attīstību kopumā. Nevienlīdzība finansiālajā aizsardzībā un piekļuvē veselības aprūpes pakalpojumiem. Strādājošie un noteiktas iedzīvotāju grupas tiek apdrošinātas atbilstoši veiktajām iemaksām. Par iedzīvotājiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar veikt iemaksas vai tās neveic, iemaksas tiks veiktas no valsts budžeta. Šajā modelī netiek garantēts vienādais nodrošinājums starp valsts iedzīvotājiem un parādās sasaiste starp maksātāju un saņemto pakalpojumu, parādās iedzīvotāju sadalījums, t.i., parādās fragmentācija un vēlme veselības aprūpes pakalpojumus no vienas paketes virzīt uz citu, kas kopumā palielina finanšu slogu uz valsts budžetu tādejādi pieaugot cilvēku skaitam, kam nebūs iespēja doties pie ārsta laicīgi, kā arī palielinās neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaitu un pieaugs stacionēšanās skaits slimnīcās, palielinot slogu uz valsts budžeta finansēto veselības aprūpes segmentu. Papildus piedāvātā aizvietojošā brīvprātīgā veselības apdrošināšana darbojas kā nodrošinājums gadījumos, kad pacients nav līdzdarbojies un iesaistījies valsts apdrošināšanas sistēmā. Veselības aprūpes pakalpojumi no valsts budžeta līdzekļiem visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek segti pilnā apmērā šādiem pakalpojumiem: • neatliekamās medicīniskās brigādes sniegtā palīdzība; • palīdzība slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās un neatliekamā palīdzība slimnīcās; • palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā; • bērniem līdz 18 gadiem un grūtniecēm nepieciešamā aprūpe. Veselības nodoklis (iezīmēts finansējums) sedz: • kompensējamās zāles un medicīnas ierīces; • zāles un medicīniskās ierīces, kuras valsts iepērk centralizēti; • specializētos pakalpojumus noteiktu saslimšanu ārstēšanā; • primāro veselības aprūpi; • medicīnisko rehabilitāciju; • paliatīvo aprūpi; • sekundāro ambulatoro veselības aprūpi; • plānveida stacionāro veselības aprūpi; • terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus; • pacientu iemaksas; • norēķinus par veselības aprūpes pakalpojumiem ES un EEZ dalībvalstīm. Pašvaldības ir atbildīgas par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu, kā arī iedzīvotāju veselīga dzīvesveida un sporta veicināšanu atbilstoši Likuma "Par pašvaldībām" 15.panta 6.punktā noteiktajam. Brīvprātīgā privātā apdrošināšana nodrošina iespēju saņemt paaugstināta servisa veselības aprūpes pakalpojumus un iespēju saņemt papildus pakalpojumus, kas ir ārpus definētā pakalpojumu groza.