2. Article

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 2.1. atmežošanu plānots veikt nekustamajā īpašumā Rīgas ielā 13, Saulkrastos, Saulkrastu novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80130030769, reģistrēts Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas Saulkrastu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000035437) (turpmāk - nekustamais īpašums); 2.2. nekustamais īpašums pieder privātpersonai; 2.3. nekustamajā īpašumā paredzēta jaunas palīgēkas - lapenes - būvniecība meža zemē (turpmāk - paredzētā darbība); 2.4. atbilstoši Saulkrastu novada 2012. gada 31. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 17 "Saulkrastu novada teritorijas plānojums 2012.-2024. gadam. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" zemesgabalam noteiktā atļautā izmantošana ir "mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija". Nekustamajam īpašumam saskaņā ar Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojumu ir izstrādāts detālplānojums (apstiprināts 2012. gada 30. maijā ar Saulkrastu novada domes lēmumu (prot. Nr. 5 92. §) kā saistošie noteikumi Nr. 10 "Detālplānojums zemes gabalam Rīgas ielā 13, Saulkrastos") (turpmāk - detālplānojums). Detālplānojums paredz jaunas apbūves - palīgēkas - izvietošanu blakus esošajai apbūvei, tas ir, ārpus esošā pagalma teritorijas; 2.5. meža zemes atmežošana ierosināta nekustamā īpašuma zemesgabala 1. kvartāla 1. nogabala daļā 0,0290 ha platībā. Atmežojamā platība ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk - krasta kāpu aizsargjosla). Atmežošana nepieciešama paredzētās darbības ietvaros plānotajai palīgēkas būvniecībai; 2.6. saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu attiecīgo platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij izdevumus, kas saistīti ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu; 2.7. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Ar Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmo daļu noteikti aprobežojumi visā Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt ar 36. panta otro daļu papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot 36. panta otrās daļas 1. punkta "b" apakšpunktā noteikto gadījumu, kad tiek būvētas palīgēkas pie esošajām dzīvojamām ēkām un būvēm, un 3. punktā noteikto gadījumu, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un notiek pilsētas teritorijā, un šīs darbības ir saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi; 2.8. saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertes Ineses Silamiķeles (sertifikāta Nr. 019, turpmāk - eksperts) atzinumu "Atzinums par piejūras mežu biotopiem nekustamajā īpašumā Rīgas ielā 13, Saulkrastos, kadastra Nr. 8013-003-0769" (turpmāk - atzinums) nekustamajā īpašumā konstatēts īpaši aizsargājams biotops "Mežainas jūrmalas kāpas" (turpmāk - īpaši aizsargājams biotops). Teritorija apsekota 2011. gada 1. oktobrī. Teritorija vērtējama kā antropogēni maz ietekmēta, lai gan veģetācijā vērojamas eitrofikācijas pazīmes, saglabājušās izcilas reljefa formas. Teritorijā nav konstatētas īpaši aizsargājamo augu sugu atradnes. Atzinumā norādīts, ka lapenes būvniecība pieļaujama, maksimāli ierobežojot ietekmi uz dabiskajiem biotopiem un novēršot potenciālo papildu slodzi uz blakus esošajām īpaši aizsargājamā biotopa platībām, saudzējama kāpu zemsedze. Nav pieļaujama teritorijas nožogošana (izņemot jau šobrīd esošo nožogojumu ap ēkām un pagalmu), pieļaujama gājēju celiņa un kāpņu labiekārtošana, nav pieļaujama ēkas (ar pastāvīgu funkciju) būvēšana teritorijā, kur atrodas īpaši aizsargājams biotops; 2.9. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk - birojs) atzinums, un izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 10. un 11. pantā minētajām prasībām. Birojs 2013. gada 16. janvārī pieņēma lēmumu Nr. 17 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu". Atzinumā minēts, ka birojs ir saņēmis Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes 2012. gada 21. novembra sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu Nr. RI12S10210. Izvērtējot Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu Nr. RI12S10210, birojs konstatē, ka paredzētā darbība neatbilst likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta pirmajā daļā un 1. pielikumā norādītajām darbībām, kurām veicams ietekmes uz vidi novērtējums. Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot atbilstošās vides aizsardzības prasības saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. panta otro daļu, vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un Aizsargjoslu likuma nosacījumus, kā arī saskaņā ar citiem paredzēto darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, nodrošinot apkārtējās vides aizsardzību no iespējamās negatīvās ietekmes un veicot atmežošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 2.10. Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 2013. gada 28. janvārī ir izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. RI13TN0038 (spēkā līdz 2018. gada 27. janvārim) (turpmāk - tehniskie noteikumi), nosakot vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai; 2.11. saskaņā ar šā rīkojuma 2.9. apakšpunktā minēto izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides aizsardzības principiem. Paredzētā darbība neatstās būtisku, neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota; 2.12. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 34 24. §) "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi""" 2. punktu atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona.