2. Article

Esošās situācijas apraksts Jaunas akustiskās koncertzāles celtniecība ir svarīgs un ļoti nozīmīgs kultūrvēsturisks uz nākotni vērsts lēmums, jo Rīga šobrīd ir viena no nedaudzajām galvaspilsētām Eiropā, kurai nav modernas koncertzāles ar profesionālajai mūzikai speciāli veidotu izcilas kvalitātes akustiku. Rīgā profesionālās mūzikas koncertiem izmanto dažādas telpas, kas ne vienmēr atbilst akustiskajām un mākslinieciskajām prasībām. Jautājums par to, ka akustiskā koncertzāle Rīgā ir akūta nepieciešamība, bijis dienas kārtībā jau pēdējos padomju varas gados, gan arī vēlāk atmodas laikā. Jau 20.gs. 80.gadu beigās Ministru padomē tika virzīts jautājums par jaunas koncertzāles būvniecību, 1988.gadā skiču konkursā izraudzītā koncertzāles projekta realizācija apstājās finansējuma trūkuma dēļ. Jauna iniciatīva par mūsdienīgas koncertzāles būvniecību Rīgas pilsētā tika uzsākta 2004.gadā, kad Ministru prezidenta Induļa Emša vadītais Ministru kabinets ar 2004.gada 21.jūnija rīkojumu Nr.446 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprinātajā Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai atzina jaunas koncertzāles būvniecību par vienu no valdības prioritātēm. 2.1. Rīgas akustiskās koncertzāles projekta attīstība 2004.gads - Ministru kabinets izskata informatīvo ziņojumu "Par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanu Rīgā" un pieņem lēmumu par projekta īstenošanas uzsākšanu1. - 15.jūnijā Kultūras ministrija un Rīgas dome noslēdz nodomu protokolu "Par Laikmetīgā mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas pilsētā". - 1.decembrī Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles projektu koordinācijas komisija (sastāvā - Rīgas domes un Kultūras ministrijas amatpersonas) pieņem lēmumu par koncertzāles būvniecības vietu Rīgā uz AB dambja, veidojot kultūras objektu grupu Daugavas kreisajā krastā jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas tuvumā. 2005.gads - Ministru kabinets apstiprina akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas koncepciju2. - 4.oktobrī valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"" izsludina starptautisko skiču projekta konkursu "Akustiskā koncertzāle". 2006.gads - arhitektu biroja "Sīlis, Zābers un Kļava" darbs ar devīzi "Lineamentum" uzvar starptautiskā skiču projekta konkursā "Akustiskā koncertzāle". - notiek akustiskās koncertzāles projekta publiskā apspriešana, kurā atbalstu būvniecības iecerei, tai skaitā arhitektoniskajam risinājumam un ēkas novietojumam pilsētvidē, izsaka 77% no 1 267 publiskās apspriešanas dalībniekiem. - noslēdz līgumu ar Dānijas uzņēmumu COWI A/S par akustiskās koncertzāles projektēšanas uzdevuma un biznesa plāna izstrādi. - UNESCO Pasaules mantojuma centra direktors Frančesko Bandarīns akustiskās koncertzāles projektu atzīst par jaunas un kvalitatīvas arhitektūras paraugu. 2007.gads - Biedrība "Latvijas Būvinženieru savienība" secina, ka nav tehnisku šķēršļu īstenot akustiskās koncertzāles projektu un atzīst to par vienu no tuvāko gadu prioritātēm. - Rīgas dome akceptē akustiskās koncertzāles būvniecības ieceri3; - starptautiska konsultantu grupa izstrādā ieteicamo akustiskās koncertzāles pārvaldes modeli un darbības koncepciju, aicinot akustisko koncertzāli būvēt pēc iespējas dažādu žanru mūzikas atskaņošanai, kā arī paredzēt tajā iespējas konferenču rīkošanai. 2008.gads - Rīgas dome apstiprina detālplānojumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles teritorijai4. - 30.decembrī valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"" noslēdz līgumu ar arhitektu biroju "AB.SZK" par koncertzāles projektēšanu sadarbībā ar Vācijas būvkonsturktoriem "Bolinger+Grohmann Ingeneure", Japānas akustiķiem "Nagata Acoustics", bet skatuves un zāles aprīkojuma projektēšanu ar "dUCKS sceno" no Francijas. Projektēšana plānota 2 (divos) posmos - pirmajā posmā paredzēts izstrādāt koncertzāles ēkas skiču projektu, AB dambja rekonstrukcijas tehnisko projektu un metus Āgenskalna līča šķērsojumiem, bet otrajā posmā sagatavot Rīgas koncertzāles ēkas tehnisko projektu. 2009.gads - 3.aprīlī tiek izbeigts valsts aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" noslēgtais līgums ar arhitektu biroju "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojektēšanu; - 14.jūnijā Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums "Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas gaita kopš 2007.gada"5, paredzot lēmumu par turpmāko projekta virzību pieņemt, izskatot likumprojektu "Par valsts budžetu 2011.gadam"; - Ministru kabinets pieņem lēmumu par koncertzāles projekta īstenošanas izbeigšanu6. Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (apstiprināta 2016.gada 11.februārī) 69.punktā ietverot apņemšanos: "Sagaidot valsts simtgadi, pilnveidosim nacionālo kultūras infrastruktūru. Vienosimies par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles projekta uzsākšanu Rīgā. Sadarbībā ar privātiem mecenātiem veidosim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Nodrošināsim Latvijas Okupācijas muzeja, Jaunā Rīgas teātra un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī) atjaunošanu un izveidosim Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli.", iecerēts no jauna aktualizēt jautājumu par akustiskās koncertzāles projektu Rīgā, pieņemot lēmumu par projekta īstenošanas uzsākšanu. 2.2. Reģionālo koncertzāļu attīstība Latvijā Latvijas teritorijā situācija ar koncertu norises vietām būtiski uzlabojusies, pateicoties Kultūras ministrijas īstenotajai programmai "Nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīkla izveide 2007.-2013.gadam"7 (turpmāk - programma). Programma tika īstenota saskaņā ar ilgtermiņa politikas pamatnostādņu "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam Nacionāla valsts" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264) iezīmētajiem rīcības virziena 4.mērķa "Sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā, nodrošinot tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu visiem valsts iedzīvotājiem" 4.4.apakšmērķi - atjaunot un modernizēt pašvaldību kultūras infrastruktūru, un 7.mērķa "Veidot uz zināšanām balstītu un uz rezultātiem virzītu kultūrpārvaldību un veicināt kultūras decentralizāciju" 7.8.apakšmērķi - renovēt un modernizēt kultūras nozares infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi. Reģionālo koncertzāļu tīkla izveide reģionos nodrošināja, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu (Kultūras ministrijas pārziņā esošās darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.4.prioritātes "Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskajai aktivitātei nodrošināšana" 3.4.3.pasākuma "Kultūrvides sociālekonomiskā ietekme" 3.4.3.1.aktivitātes "Nacionālas un reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveide" ietvaros un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošās darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" prioritātes "Policentriska attīstība" 3.6.1.pasākuma "Atbalsts ilgtspējīgai pilsētvides un pilsētreģionu attīstībai" 3.6.1.1.aktivitātes "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai" ietvaros) un pašvaldību līdzfinansējumu, kā arī valsts budžeta dotāciju pašvaldībām. Programmas rezultātā ir izveidotas 3 (trīs) daudzfunkcionālās koncertzāles: Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā, kas piemērotas gan daudzveidīgu profesionālo kultūras pakalpojumu sniegšanai, gan amatiermākslas un interešu izglītības norisēm. Reģionālo koncertzāļu galvenie rādītāji: - Liepājas daudzfunkcionālais centrs "Lielais dzintars", Liepājā, Radio ielā 8: platība ~ 14 125.20 m2, zāle ar 1 138 sēdvietām un kamerzāle ar 200 sēdvietām, kopā izveidotas 1 338 skatītāju/klausītāju vietas, izveides izmaksas - 33 508 710 euro; - Latgales vēstniecība "GORS", Rēzeknē, Pils ielā 4: platība ~ 11 166 m2, Lielā zāle "Gors" ar 1 000 sēdvietām (3 000 stāvvietas) un Mazā zāle "Zīdaste" ar 220 sēdvietām (1 000 stāvvietas), kopā izveidotas 1 220 skatītāju/klausītāju vietas, izveides izmaksas - 25 763 882 euro; - Vidzemes koncertzāle "Cēsis", Cēsīs, Raunas ielā 12: platība ~ 7 233 m2, Lielā zāle ar 815 sēdvietām, Kamerzāle ar 100 sēdvietām un Ērģeļu zāle ar 100 sēdvietām, kopā izveidotas 1 015 skatītāju/klausītāju vietas, izveides izmaksas - 12 584 706 euro. Reģionālo koncertzāļu darbība nodrošinājusi daudzveidīgas kultūrvides pieejamību un pakalpojumu pieaugumu, kā arī veicinājusi reģionālo konkurētspēju, to ekonomisko attīstību un pievilcību, un nozīmīgi - arī tūristu skaita pieaugumu reģionos. Kā liecina Valsts kultūrkapitāla fonda 2014.gada veiktajā pētījumā "Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs 2007.-2014." apkopotie dati8, ir palielinājusies iedzīvotāju kopējā apmierinātība ar kultūras aktivitāšu iespējām, piemēram, 2007.gadā ļoti apmierināti bija 7% iedzīvotāju, bet 2014.gadā - 24%9. Salīdzinoši ar 2004.gadu, auguši arī patēriņa izdevumi atpūtai un kultūrai - no 6,2% līdz 7,9% 2014.gadā. 2014.gadā par 32,9%, salīdzinoši ar 2004.gadu, audzis arī profesionālās mākslas pasākumu apmeklētāju skaits. 2016.gadā Profesionālās izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola" un Ventspils pilsētas dome kā sadarbības partneris plāno uzsākt Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju projekta īstenošanu. Ēkā plānots nodrošināt šādas galvenās funkcijas: mūzikas vidusskola ar mācību un nodarbību telpām, bibliotēka un skolas administrācija, 2 (divas) koncertzāles ar 146 (Mazā zāle) un 600 - 800 (Lielā zāle) vietu ietilpību, koncertzāles administrācijas telpas, mākslinieku ģērbtuves. Koncertzālē kā neatņemama sastāvdaļa ietverta arī ērģeļu izbūve Lielajā zālē. Ēkas kopējā lietderīgā platība plānota 6 598,40 m² (vidusskola 5 055 m², koncertzāle 1 543,4 m²). Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju projektam tiks piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums, valsts budžeta finansējums, pašvaldības finansējums un Ventspils pašvaldības piesaistītais ārējais finansējums. Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju projekta mērķis ir radīt priekšnosacījumus izglītības un kultūras pakalpojumu pieejamības uzlabošanai Ventspils pilsētā un Kurzemes reģionā. Projektu plānots īstenot laikposmā no 2018.gada 1.novembra līdz 2022.gada 31.decembrim. 2016.gada 29.aprīlī Kultūras ministrija, Ventspils pilsētas dome un Profesionālās izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola" noslēdza sadarbības līgumu par projekta "Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju attīstība, II kārta" īstenošanu.