3. Article

Mūsdienīgas akustiskās koncertzāles nepieciešamība Rīgā 3.1. Politikas plānošanas dokumenti nacionālā līmenī Akustiskās koncertzāles nepieciešamība Rīgā ir iezīmēta šādos nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumentos: 3.1.1. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā) par 1.prioritāti "Kultūras telpas attīstība" atzīst Kultūras telpas saglabāšanu, mijiedarbību un bagātināšanu ar mērķi - saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veicināt kvalitatīvu kultūrvidi. Izveidojot akustisko koncertzāli, tiks sniegts ieguldījums gan vispārējo valsts mērķu sasniegšanā, gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam 1.prioritātē "Kultūras telpas attīstība" un 6.prioritātē "Telpiskās attīstības perspektīva" paredzētajos risinājumos. Akustiskās koncertzāles izveide sekmēs Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam izvirzīto attīstības virzienu - Rīgai kļūt par nozīmīgu reģiona kultūras, darījumu un tūrisma centru. 3.1.2. Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī) prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" mērķi ir [353] "Stiprināt Latvijas reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu nacionālās nozīmes attīstības centru starptautisko lomu" un [430] "Kultūras kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana". Akustiskās koncertzāles izveide sniegtu ieguldījumu šādu Nacionālās attīstības plāna 2014.-2020.gadam rīcības virzienu un to uzdevumu sasniegšanā: - rīcības virziena "Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos - teritoriju potenciāla izmantošana" ([369] "Rīgā kā Latvijas galvaspilsētā un Baltijas valstu lielākajā pilsētā koncentrējas liela daļa valsts zinātniskā un uzņēmējdarbības potenciāla. Šo potenciālu apvienojot un izveidojot klasterus zinātnei un pētniecībai, kā arī inovatīvu un tehnoloģiski ietilpīgu uzņēmumu izaugsmei, iespējams panākt Rīgas kā Ziemeļeiropas darījumu, zinātnes, kultūras un tūrisma centra izaugsmi.") uzdevums [389] "Attīstīt Rīgas kā reģiona metropoles funkciju veikšanai nepieciešamo infrastruktūru (tai skaitā tūrisma, kultūras, zinātnes un investīciju piesaistes jomā)"; - rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" ([420] "Unikālie kultūras un radošie cilvēkkapitāla resursi dod iespēju pašvaldībām attīstīt konkurētspējīgu uzņēmējdarbību ne tikai lauksaimniecības nozarēs, bet arī attīstīt radošās industrijas un tūrisma aktivitātes, tostarp veidojot labvēlīgu un iekļaujošu dzīves vidi. Radošā sabiedrībā kultūras kapitālam ir nozīmīga loma personības izaugsmē."), uzdevums [436] "Uz eksportu orientētu integrētu tūrisma, kultūras, veselības un dabas kapitāla infrastruktūras, pakalpojumu un produktu piedāvājuma attīstība.". 3.2. Politikas plānošanas dokumenti nozaru politikas līmenī 3.2.1. Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401) virsmērķis ir veidot Latviju par zemi ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam. Pamatnostādnēs ir definētas 4 (četras) prioritātes (stratēģiskie mērķi) politikas mērķa sasniegšanai. Koncertzāles projekta īstenošana atbilst pamatnostādņu prioritātēm - "Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos" un "Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība". Pamatnostādnēs secināts, ka "radošā darbaspēka un tūristu piesaistei netiek pilnvērtīgi izmantots Rīgas kultūras kapitāla potenciāls, kas varētu veicināt arī pārējās Latvijas teritorijas attīstību. Rīgas kultūras potenciāls valsts izaugsmei ir milzīgs, tas ir arī starptautiski novērtēts un tādējādi spētu piesaistīt ārvalstu tūristu un investoru interesi. Rīgai ir lielas priekšrocības un ambīcijas Eiropas mērogā, bet, lai tās īstenotu, ir jāizveido atbilstoša infrastruktūra, kas nākotnē ļaus Rīgai kļūt par Ziemeļeiropas kultūras metropoli. Lai spētu pilnvērtīgi īstenot kultūras metropoles funkcijas, Rīgai nepieciešama akustiskā koncertzāle [..]". Viens no pamatnostādņu rīcības virzieniem paredz "attīstīt Rīgu kā kultūras metropoli un sekmēt tās pozitīvo ietekmi", tā sasniegšanai izvirzīts uzdevums - "Kultūras infrastruktūras attīstība Rīgas metropoles areālā" un pasākums - "Izveidot Rīgā Laikmetīgās mākslas muzeju un akustisko koncertzāli (rekonstrukcija un attīstība)". Pamatnostādnēm pakārtotas kultūras ministres apstiprinātās kultūras apakšnozaru attīstības stratēģijas līdz 2020.gadam. Mūzikas nozares stratēģijā (apstiprināta Kultūras ministrijā 2015.gada 20.novembrī) kā viena no nozares attīstības prioritātēm iezīmēta nepieciešamība laikā līdz 2020.gadam Rīgā uzbūvēt nacionālas nozīmes mūsdienīgu akustisko koncertzāli, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu atbilstoši jaunā plānošanas perioda prasībām vai valsts budžeta līdzekļus. Lai nodrošinātu arvien augošo interesi par mūzikas nozari, ir nepieciešama attīstīta mūzikas infrastruktūra, kas ietvertu jaunu multifunkcionālu koncertzāli Rīgā10. 3.2.2. Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam11 (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 3.jūlija rīkojumu Nr.326) nosaka šādus valsts stratēģiskā tūrisma veidus - MICE (darījumu un pasākumu) tūrisms (Ieteikumi: attīstīt kompleksus piedāvājumus, sadarbojoties dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, lai pasākumu apmeklētāji būtu ieinteresēti uzturēties ilgāk; piemēri: darījumu, konferenču centra izveide ļautu Rīgai iekļauties pasaules konkurences ķēdēs konferenču organizēšanas pasūtījumu piesaistē); veselības tūrisms; dabas tūrisms; kultūras tūrisms un radošās industrijas. Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam 1.rīcības virziens "Infrastruktūras attīstība tūrisma izaugsmei" paredz veicināt pilsētas revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, kā arī integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, tai skaitā nacionālas nozīmes kultūras, darījumu tūrisma un sporta infrastruktūras attīstībā (investīcijām nepieciešams balstīties uz vietējo pašvaldību attīstības stratēģijām). Savukārt Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam 5.rīcības virziens "Atpazīstamības veicināšana" paredz izstrādāt un īstenot valsts atbalsta programmu MICE (darījumu un pasākumu) tūrisma pasākumu piesaistei. Koncertzāles izveide sekmēs pamatnostādnēs noteikto rādītāju, piemēram, apmeklētāju skaita pieaugums multifunkcionālos infrastruktūras objektos, sasniegšanu Rīgā. 3.2.3. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam12 (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.496) politikas rezultāts paredz [7.1.3.] "Veicināt Rīgas starptautisko konkurētspēju, veicot nacionālās nozīmes multifunkcionālu objektu attīstību". Akustiskās koncertzāles projekta īstenošana sniegs ieguldījumu pamatnostādnēs izvirzīto rezultatīvo rādītāju - "apmeklējumu skaits atbalstītajos multifunkcionālajos infrastruktūras objektos" un "atbalstīto nacionālas nozīmes multifunkcionālo objektu skaits" sasniegšanā. 3.3. Politikas plānošanas dokumenti plānošanas reģiona un pilsētas līmenī 3.3.1. Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2014.-2030.gadam un Rīgas plānošanas reģiona attīstības programma 2014-202013 (apstiprināta ar Rīgas plānošanas reģiona 2015.gada 18.septembra lēmumu Nr.13) ietver prioritāti "4.Globāli konkurētspējīgas nozares", kuras sasniegšanai izvirzīti šādi rīcības virzieni: [R 4.1.5.] Uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana, reģiona kā tūrisma galamērķa atpazīstamības un kvalitātes sekmēšana: veselības/medicīnas tūrisms, konferenču tūrisms, dabas un eko tūrisms, kultūrvēsturiskā mantojuma, kultūras, gastronomiskais tūrisms. [R 4.3.1.] Valsts kultūrpolitikas īstenošanas atbalsts reģionā. [R 4.3.3.] Kultūras un radošo industriju attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība (koncertzāles, tautas nami u.c.). [R 4.4.1.] Tūrisma koordinēšana reģionā. Koncertzāles projekta īstenošana sniegtu ieguldījumu minēto rīcības virzienu mērķu sasniegšanā. 3.3.2. Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programma 2014.-2020.gadam14 ir Rīgas pilsētas pašvaldības vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi un veicamie pasākumi, kas vērsti uz pilsētas stratēģisko mērķu sasniegšanu. Rīgas pilsētas pašvaldības princips paredz, ka tagadējām un nākamajām paaudzēm tiek nodrošināta kvalitatīva vide un līdzsvarota ekonomiskā attīstība, tiek racionāli izmantoti dabas, cilvēku un materiālie resursi, tiek saglabāts un attīstīts dabas un kultūras mantojums. Stratēģijas ilgtermiņa attīstības mērķis ir [IM4] Rīga - starptautiski atpazīstama, nozīmīga un konkurētspējīga Ziemeļeiropas metropole. [56] Radot priekšnoteikumus darījumu un pasākumu infrastruktūras attīstībai pilsētā, pašvaldība sagaida, ka palielināsies pilsētas kā biznesa darījumu vietas nozīme un pilsēta ik gadu uzņems virkni starptautiski nozīmīgu, lielu pasākumu. [58] Lai Rīga varētu veiksmīgi tuvināties citām Eiropas metropolēm, pilsētai, sadarbojoties ar valsti un privātajām iniciatīvām, līdz 2030.gadam ir nepieciešams uzbūvēt tādus sabiedriski nozīmīgus objektus kā Zinātniski tehnoloģiskais parks, koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs, Starptautiskas kongresu centrs un multifunkcionāls pilsētas stadions. Akustiskās koncertzāles un konferenču centra izveides atbilstība Rīgas pilsētas attīstības mērķiem un atbilstošajiem rīcības virzieniem ir apkopota 1.attēlā. 1.attēls Rīgas pilsētas attīstības mērķi un atbilstīgie rīcības virzieni Attīstības mērķis Atbilstīgie rīcības virzieni Mērķis: Rīga - starptautiski atpazīstama, nozīmīga un konkurētspējīga Ziemeļeiropas metropole Rīcības virzieni: RV3 - atpazīstama un iesaistoša kultūrvide: Uzdevumi: [U.3.1.] Paplašināt un modernizēt kultūras infrastruktūru pilsētā, t.sk.: [3.1.2.] Uz eksportu orientētu integrētu tūrisma, kultūras, veselības un dabas kapitāla infrastruktūras, pakalpojumu un produktu piedāvājuma attīstīšana; [3.1.7.] Akustiskās koncertzāles izveide. Lai Rīga varētu veiksmīgi tuvināties citām Eiropas metropolēm pilsētai sadarbojoties ar valsti līdz 2030.gadam ir nepieciešams uzbūvēt koncertzāli un Starptautisku kongresu centru. RV18 - mērķtiecīgs tūrisma piedāvājums, kā prioritāti izvirzot Rīgas pilsētas kā kongresu, konferenču un korporatīvo pasākumu organizēšanas vietas atpazīstamības veicināšanu un atbilstošas infrastruktūras veidošanu: Uzdevumi: [U 18.1.] Veicināt tūrisma attīstību, tai skaitā: [18.1.3.] Darījumu tūrisma atbalstīšana; [18.1.4.] Uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana, izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un kurortoloģijas pakalpojumu potenciālu. Ņemot vērā iepriekš minētos plānošanas dokumentus, akustiskās koncertzāles projekta Rīgā tālāka attīstība ir noteikta visu līmeņu politikas plānošanas dokumentos, tai skaitā paredzēta arī Rīgas pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos. 3.4. Koncertdzīves raksturojums Latvija ir neliela valsts, tomēr tās mūzikas kultūra un akadēmiskās mūzikas izpildītāju talants to izceļ citu Eiropas valstu starpā. Latvijas mūziķu augsto profesionalitātes līmeni un radošumu augstu ir novērtējuši mūzikas speciālisti un klausītāji visā pasaulē. Latvija guvusi starptautisko atzinību ar tādiem izciliem mūziķiem kā diriģenti Mariss Jansons un Andris Nelsons, mecosoprāns Elīna Garanča, soprāni Kristīne Opolais, Maija Kovaļevska, Marina Rebeka, bass Egils Siliņš, tenors Aleksandrs Antoņenko, vijolnieces Baiba Skride un Vineta Sareika, ērģelniece Iveta Apkalna, pianists Vestards Šimkus, kolektīvi - Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", orķestris "Kremerata Baltica". Jāizceļ ir arī simfonisko orķestru jauno diriģentu Andra Pogas, Atvara Lakstīgalas un Aināra Rubiķa aktivitātes starptautiskajā laukā. Latvijā ir dziļas kordziedāšanas un kordiriģēšanas mākslas saknes, kuru vainagojums redzams Latvijas Vispārējo Dziesmu svētku tradīcijā. Latvijas amatieru un profesionālie kori ir plaši pazīstami un atzīti starptautiskajā arēnā, regulāri gūstot starptautiski nozīmīgas uzvaras, tostarp jauniešu koris "Kamēr…" 2004. un 2013.gadā ieguva Eiropas Grand Prix konkursā (2004.gadā Gorīcijā un 2013.gadā Areco, Itālijā), zelta medaļas Pasaules koru olimpiādē (2006.gadā Ksjamena, Ķīnā); Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sõla" zelta medaļu Pasaules koru olimpiādē (2012.gadā Sinsinati, ASV); Jauniešu koris "Balsis" Grand Prix BBC koru ierakstu konkursā "Let the People sing", 1.vietu Starptautiskajā koru konkursā Spittal an der Drau (Austrija) un zelta medaļu Pasaules koru olimpiādē (Šaoksingā, Ķīna). Profesionālie kori - Latvijas Radio koris un Valsts Akadēmiskais koris "Latvija": Latvijas Radio koris ir viens no labākajiem Eiropas kamerkoriem - 2014.gadā apbalvots ar prestižo Grammy balvu un regulāri uzstājas nozīmīgākajās pasaules koncertzālēs ar tādiem izciliem maestro kā Rikardo Muti, Heincs Holigers, Larss Ulriks Mortensens, Stīvens Leitons, Tenu Kaljuste, Džeimss Vuds, Esa Peka Salonens, savukārt Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" ir viens no labākajiem vokālinstrumentālo darbu kora partiju meistariem Eiropā. Rodions Ščedrins Valsts Akadēmisko kori "Latvija" nosaucis par labāko kori pasaulē. Nozīmīgāko un prestižāko pasaules mūzikas festivālu (Lucerna (Šveice), White Light Festival (Ņujorka) dalībnieks sadarbībā ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri, Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Marisa Jansona vadībā, u.c. Latvijas mūzikas nozares augstais profesionalitātes līmenis ir novērtēts ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā. Kopējais akadēmiskās mūzikas apmeklētāju skaits kopš 2008.gada ir audzis no 245 200 līdz 429 659 klausītājiem 2014.gadā (2.attēls). 2.attēls Akadēmiskās mūzikas apmeklētāju skaits 2008.-2014. (skaits) Datu avots: Kultūras ministrija, koncertorganizāciju rezultatīvie rādītāji Latvijā katru gadu notiek nozīmīgi nacionālās un starptautiskās nozīmes festivāli, kuri savu nozīmi kopējā koncertu norises apjomā arvien pastiprina: Positivus Festival, Starptautiskais džeza mūzikas festivāls "Rīgas Ritmi", eksperimentālās mūzikas festivāls "Skaņu mežs", Eiropas Ziemassvētki, Artissimo, Senās mūzikas festivāls, Rīgas Operas festivāls, Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls, Kremerata Baltica festivāls, saksofona mūzikas festivāls "Saxophonia", ērģeļmūzikas festivāls "Rīgas Doms", Starptautiskais Baleta festivāls, Jaunās latviešu mūzikas dienas, u.c. 2016.gadā pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" veica pētījumu "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas ietekme kultūras nozarē". Pētījuma ietvaros ir apkopoti biļešu pārdošanas dati no Latvijā esošajām elektronisko biļešu izplatīšanas sistēmām. Visi elektronisko biļešu izplatītāji varēja sagatavot datus pa gadiem par pasākumu rīkotāju skaitu, notikušo pasākumu skaitu, pārdoto biļešu skaitu un no biļešu pārdošanas iegūto apgrozījumu laika periodā no 2013. līdz 2015.gadam. Laika periodā no 2013. līdz 2015.gadam vidēji 70% no pasākumiem notika Rīgā, kur koncerti sastādīja 27% no kopējā pasākuma skaita. Uz koncertiem tika pārdotas 37% no kopā pārdoto biļešu skaita, t.i. 646 359 biļetes 2015.gadā. Gandrīz 60% no visiem pasākumu rīkotājiem ir privātie komersanti, kas organizē lielāko daļu pasākumu (44%) un pārdod visvairāk biļešu (43%). Privātie komersanti pārsvarā organizē popmūzikas, rokmūzikas u.c. komerciāli ienesīgu žanru koncertus un citus pasākumus. Valsts iestādes un kapitālsabiedrības sastāda 5% no visiem pasākumu rīkotājiem, taču tās organizē 38% no pasākumiem (teātra izrādes un akadēmiskās mūzikas koncertus) un pārdod 40% no kopējā biļešu skaita. Nevalstisko organizāciju un pašvaldības iestāžu grupas nozarei ir salīdzinoši mazāk nozīmīgas, jo tās organizē 18% pasākumu un pārdod 17% biļešu. 4.attēls Kultūras pasākumus raksturojošo rādītāju sadalījums pa pasākumu rīkotāju veidiem (vidējie rādītāji laika periodā 2013.-2105.; katra rindiņa = 100%) Datu avots: SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" Kultūras ministrijas pārziņā esošās valsts koncertorganizācijas rīko lielāko akadēmiskās mūzikas koncertu skaitu Rīgā. Analizējot valsts koncertorganizāciju 2015.gada darbības rādītājus, secināms, ka gadā vidēji organizēti 228 koncerti (4,3 koncerti nedēļā), katra koncerta vidējais apmeklētāju skaits - 646 klausītāji, kas ir ekvivalents 96% piepildījumam Lielajā Ģildē (669 sēdvietas). 5.attēls Kultūras ministrijas pārziņā esošo koncertorganizāciju 2015.gada darbības rādītāji Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Latvijas Koncerti Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" Kremerata Baltica Kopā: izpilde 2015 izpilde 2015 izpilde 2015 izpilde 2015 izpilde 2015 Apmeklējumu skaits gadā 37 537 141 436 26 660 34 800 240 433 Koncertu skaits gadā 72 308 50 70 500 Koncertu skaits gadā RĪGĀ 50 157 19 2 228 Koncertu skaits gadā LATVIJAS REĢIONOS 20 106 11 7 144 Koncertu skaits ārvalstīs 2 45 20 61 128 Apmeklētība % 83 85 70 95 85 Datu avots: Kultūras ministrija Pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas 2007.gadā veikts pētījums par kultūras pieejamību Latvijas reģionos15. Pētījuma mērķis bija noskaidrot kultūras pakalpojumu attīstības tendences. Pēc iedzīvotāju aptaujas datu analīzes un ekspertu aptauju veikšanas, pētījums ļāvis izdarīt būtiskus secinājumus: - ir stabili palielinājies kultūras pasākumu apmeklētības līmenis - intensīvāka ir kļuvusi profesionālā teātra, amatieru teātra apmeklētība, palielinājies klasiskās, folkloras, tautas mūzikas, kora mūzikas un popmūzikas koncertu apmeklētāju skaits, tos regulāri apmeklē vidēji 20% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Stabils ir mākslas izstāžu, galeriju un muzeju apmeklētības rādītājs, tos regulāri apmeklē vidēji 23% no visiem Latvijas iedzīvotājiem; - Latvijas iedzīvotāji vēlētos biežāk veltīt brīvo laiku dažādām kultūras aktivitātēm; - kā noteicošie kavējošie faktori kultūras pasākumu apmeklēšanai ir minēti naudas trūkums (65%), laika trūkums (47%) un ģeogrāfiskais attālums (21%). Ģeogrāfisko attālumu pirmajā vietā kavējošo iemeslu ziņā minējuši 52% Latgales iedzīvotāju; - kultūras infrastruktūras attīstība ļoti lielā mērā nosaka cilvēku intereses pieaugumu par kultūras piedāvājumu. Modernizējot kultūras infrastruktūru, palielinās koncertu, izrāžu un citu pasākumu apmeklētība, ja tie tiek rīkoti izremontētā un modernizētā ēkā. Ņemot vērā pētījuma rezultātā iegūtos datus, kas norāda, ka Latvijas iedzīvotāju vidū stabili pieaug interese par kultūras pasākumiem un to apmeklētību, un, ja tiktu nodrošināta mūsdienu prasībām atbilstošas kultūras infrastruktūras izveide, kultūras pasākumu apmeklētība pieaugtu vēl vairāk. Latvijas iedzīvotāji pēc kultūras līdzdalības un patēriņa rādītājiem ir starp līderiem Eiropā (2013.gada Eurobarometer pētījums apliecina, ka Latvija ir starp 5 (piecām) Eiropas Savienības valstīm ar augstāko kultūras līdzdalības %16). Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati apliecina, ka Latvijā pieaug kultūras pasākumu apmeklētāju skaits. Centrālās statistikas pārvalde konstatējusi, ka pēdējo 10 (desmit) gadu laikā visstraujāk ir palielinājies izrāžu un uzvedumu (izrāde, opera, balets, koncerts, deju priekšnesums u.c.), kā arī sporta pasākumu apmeklētāju īpatsvars17. Rīgā ir augsts pasākumu un koncertu rīkošanas īpatsvars, kā arī augsta skatītāju interese. Lai nodrošinātu arvien augošo interesi par mūzikas nozari, ir nepieciešama attīstīta mūzikas infrastruktūra, kas ietvertu jaunu multifunkcionālu koncertzāli Rīgā18. 3.5. Koncertu norises vietu raksturojums Situācija ar koncertzālēm Rīgā, jo īpaši akadēmiskās un džeza mūzikas vajadzībām, ir neapmierinoša. Rīgā koncertdzīvi organizē telpās, kas sākotnēji projektētas citām funkcijām - kongresu rīkošanai (Kongresu nams), saviesīgiem pasākumiem (Lielā Ģilde), teātra izrādīšanai (Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka, Dailes teātris, Latvijas Nacionālais teātris, u.c.), dievkalpojumiem (Doma baznīca, Jāņa baznīca, u.c.), mācību procesam (Latvijas Universitātes Lielā Aula), sporta spēlēm, izstādēm (Arēna Rīga, Ķīpsalas izstāžu komplekss). Rīgā ir vairākas neliela izmēra akustiskas zāles, kas ir piemērotas kamermūzikas atskaņošanai (Spīķeru koncertzāle, Mazā Ģilde, u.c.), bet nav atbilstošas zāles pilna sastāva simfoniskā orķestra muzicēšanai. Dailes teātra, Latvijas Nacionālās operas un baleta, Latvija Nacionālā teātra, Kongresu nama zāles u.c. ir akustiski nepiemērotas, jo šajās zālēs ir nepietiekams skaņas reverberācijas laiks. Rīgas pilsētā ir šādas koncertu norises vietas: Kongresu nams - Lielā zāle 1 142 vietas, Mazā zāle 280 vietas, Jaunā zāle 350 vietas, nepietiekams skatuves izmērs tikai ~120 m2, 73 934 m3, nav piemērota akustiskajiem koncertiem - skaņas reverberācijas laiks ~ 1 s, nepieciešama piespiedu apskaņošana, nepietiekamas un šauras mākslinieku ģērbtuves un koncertu tehniskās telpas, neapmierinošs tehniskais stāvoklis; ēkas publiskais tēls sabiedrībā visbiežāk asociējās ar padomju laika politikas (ideoloģijas) mantojumu; Latvijas Nacionālās operas un baleta Lielā zāle - 970 vietas, akustika - skaņas reverberācijas laiks tikai ~ 1,3 s, nav piemērota simfoniskās mūzikas koncertiem, koncertu rīkošanu nepieciešams saskaņot ar Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāžu grafiku, tādēļ praktiski nav pieejama koncertu rīkošanai; Zinātņu akadēmijas zāle - 800 skatītāju vietas, apmierinoša akustika, simfoniskajam orķestrim nepietiekami plaša skatuve, nepietiekamas un šauras mākslinieku ģērbtuves un koncertu tehniskās telpas, neapmierinošs tehniskais stāvoklis; Latvijas Universitātes Lielā Aula - 800 vietas, laba akustika, nav skatuves, nav mākslinieku ģērbtuves, koncertu rīkošanu nepieciešams saskaņot ar Latvijas Universitātes mācību procesu; Lielā Ģilde - 667 vietas, skatuves izmērs 224 m2 (platums 18 m, dziļums 12 m), liela sastāva orķestra muzicēšanai nepietiekams akustiskās telpas apjoms, tikai viena mākslinieku ģērbtuve un tualete, neapmierinošs tehniskais stāvoklis, nav lifta u.c. koncertiem nepieciešamā aprīkojuma; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielā zāle - 345 vietas, laba akustika, nepietiekamas un šauras mākslinieku ģērbtuves, koncertu rīkošanu nepieciešams saskaņot ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācību procesu; Melngalvju nams - 300 vietas, laba akustika, nav skatuves, nepietiekamas un šauras mākslinieku ģērbtuves un koncertu tehniskās telpas; Mazā Ģilde - 300 vietas, laba akustika, nav skatuves, nepietiekamas un šauras mākslinieku ģērbtuves un koncertu tehniskās telpas; Vāgnera zāle - 240 vietas, laba akustika, avārijas stāvoklī, koncertu rīkošanai vairs netiek ekspluatēta. Koncertu rīkošanai adaptētas vietas Rīgā: Rīgas Doms - 1 400 vietas, specifiska akustika, nav skatuves, koncertu rīkošanu nepieciešams saskaņot ar draudzi, specifisks repertuārs; Sv. Jāņa Baznīca - 700 vietas, laba akustika, koncertu rīkošanu nepieciešams saskaņot ar draudzi, specifisks repertuārs, nav tualetes; Ķīpsalas un Skonto izstāžu zāles piemērotas tikai koncertiem ar apskaņošanu, koncertu rīkošanas vajadzībām speciāli iekārtojamas vietas, piemērotas rokmūzikas koncertiem; Mežaparka Lielā estrāde - 27 000 vietas, darbojas tikai vasaras sezonā. Rīgā ir daudzas koncertu norises vietas nelielam klausītāju lokam. Ikvienai Rīgas koncertu norises vietai ir būtiski tehniski trūkumi vai apgrūtinājumi koncertu norisei, turklāt klausītāju sēdvietu skaits nav lielāks par 800 vietām. Saskaņā ar Kultūras ministrijas apzināto informāciju Rīgas koncertu apmeklētāju kapacitāte ir pietiekoša, lai vienlaicīgi piepildītu koncertzāli virs 1 000 klausītāju vietām. Mūsdienu prasībām atbilstošas koncertzāles trūkums Rīgā ir viens no iemesliem, kas mazina starptautiski atzītu mūzikas kolektīvu un atskaņotājmākslinieku interesi par Rīgu un Latviju kā vieskoncertu norises vietu. Ierobežotais sēdvietu skaits ir iemesls augstām biļešu cenām (40 euro un dārgāk). Atsevišķus koncertus, piemēram, lielu simfonisko orķestru vieskoncertus rīkot ir nerentabli, tādēļ šādu pasākumu norise bez papildu finansiālā atbalsta Rīgā nav iespējama. 3.6. Paredzamais rezultāts, īstenojot akustiskās koncertzāles projektu Rīgā Moderna konferenču centra trūkums Rīgā joprojām būtiski kavē sasniegt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Rīgas attīstības programmā 2014.-2020.gadam izvirzīto mērķi - veidot Rīgu par nozīmīgu kultūras, biznesa un tūrisma centru Ziemeļeiropā. Nacionāla līmeņa akustiskās koncertzāles projekta īstenošana, veidojot to arī par liela mēroga konferenču centru, ļautu īstenot visus 3 (trīs) nodomus vienlaikus - radīt īpašu kultūras, biznesa un tūrisma enkurobjektu Latvijas galvaspilsētā. Izveidota nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle būtu valsts nozīmīgāko mūzikas pasākumu norises vieta, Ziemeļeiropas mūzikas centrs, kas piesaistīs labākos Latvijas un ārvalstu mūziķus un vienlaikus arī moderna starptautiski nozīmīgu pasākumu norises vieta - ieguldījums Rīgas ekonomiskajā attīstībā un starptautiskajā atpazīstamībā. Akustiskajai koncertzālei jānodrošina pastāvīgā rezidenta - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra darbība. Akustiskās koncertzāles programmai ir jābūt ļoti plašai un jāiekļauj mūzikas priekšnesumi plašā žanru un stilu spektrā, piesaistot daudzveidīgu apmeklētāju loku, to vidū iekļaujami orķestra un kamermūzikas koncerti, vokālās mūzikas koncerti, senās un modernās mūzikas koncerti, pasaules, džeza un tradicionālās mūzikas koncerti u.c. Pēc iespējas jārīko abonentu koncertu cikli plašas, lojālas auditorijas, jo īpaši jaunas publikas, piesaistīšanai. Veidojot programmu, būtu jāparedz koncerti bērniem un ģimenēm, koncerti skolām, dienas, vakara un nakts koncerti, multimediju priekšnesumi, kino un mūzikas, dejas u.tml. kultūras piedāvājumi. Plānotā akustiskās koncertzāles pasākumu daudzveidība: - simfonisko orķestru un koru koncerti; - operu un oratoriju koncertuzvedumi; - džeza un popmūzikas koncerti; - vidēja mēroga (1 000 - 1 500 dalībnieki) kongresi un konferences; - dažādas svinības, pieņemšanas, ceremonijas; - konferences. Plānotie akustiskās koncertzāles tehniskie rādītāji: - viena apjoma telpa (bez atdalītas telpas skatuves augšējai mašinērijai); - zāles izmēri - platums 18m x augstums 18m x garums 36m; - klausītāju vietu skaits 1 000 - 1 400; - skatuves platība <180 m2. Akustiskās prasības: - 10 - 12 m3 telpas apjoms uz vienu cilvēku zālē; - reverberācijas laiks T30 125Hz 2,2 - 3,0 s; - reverberācijas laiks T30 250Hz 1,75 - 2,5 s; - reverberācijas laiks T30 500 Hz 1,75 - 2,5 s; - reverberācijas laiks T30 1000Hz 1,75 - 2,5 s; - reverberācijas laiks T30 2000Hz 1,75 - 2,5s; - reverberācijas laiks T30 4000Hz 1,3 - 2,5s; - samazinājuma potenciāls vidējā frekvenču joslā 0,4 s; - skaidrības parametrs C80 visās zāles sēdvietās 500/1000 Hz oktāvu joslās no -3dB līdz +3dB; - telpiskuma koeficients LFvisās zāles sēdvietās 500/1000 Hz oktāvu joslās 20 -35%; - skaņas stipruma indekss G 500/1000 Hz oktāvu joslās >7dB; - RASTI indekss STI >0.50. Multifunkcionalitāte un aprīkojums: - fiksēta skatuves daļa un mobila zāles klausītāju sēdvietu daļas grīda - iespējams panākt pilnīgi izlīdzinātu virsmu (piemēram, koncertzāle "Latgales vēstniecība "GORS""); - stacionāra gaismas un skaņas sistēma. Stacionāra digitālās koncertzāles sistēma ierakstu veikšanai; - iespēja papildus izveidot kulises un priekškaru. Palīgtelpas: - koncertzāles aizskatuves daļā izvietotas piecas solistu garderobes (5 x 18 m2), mākslinieku tualetes (30 m2), pulcēšanās un piegādes vestibils (150 m2); - orķestra ģērbtuvēm un ikdienas darba telpām jāatrodas koncertzāles tiešā tuvumā vai koncertzālē; - skatītāju serviss (garderobe, kafejnīca, tualetes telpas).