4. Article

Akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā alternatīvas Akustiskās koncertzāles īstenošanai Rīgā iespējams identificēt vairākas alternatīvas: 1) projekta attīstību nodrošina valsts (Alternatīva "A"); 2) projekta attīstību nodrošina valsts sadarbībā ar Rīgas domi (Alternatīva "B"); 3) projekta attīstību nodrošina valsts sadarbībā ar privāto partneru publiskās - privātās partnerības ietvaros (Alternatīva "C"). Lai detalizētāk izvērtētu iespējamos akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļus Rīgā, konceptuālajā ziņojumā veikts katras alternatīvas priekšrocību un trūkumu izvērtējums. 4.1. Alternatīva "A" - valsts projekts "Akustiskā koncertzāle uz AB dambja" 4.1.1. Alternatīvas "A" apraksts Projekta alternatīva paredz, ka koncertzāles attīstību nodrošina valsts, veicot projektēšanas, būvniecības un infrastruktūras apsaimniekošanas funkciju. Alternatīvas ietvaros valstij ir pilnībā jānodrošina projekta finansējums no budžeta vai aizņemtiem līdzekļiem. Šīs alternatīvas ietvaros izskatīta arhitektu biroja "Sīlis, Zābers un Kļava" izstrādātā projekta - akustiskā koncertzāle uz AB dambja īstenošanas iespēja. Arhitektu biroja "Sīlis, Zābers un Kļava" projekts, kas 2006. gadā uzvarēja plašā starptautiskā konkursā pašlaik atrodas attīstīta meta stadijā, ir izanalizēts un publiski apspriests. 4.1.2. Alternatīvas "A" tehniskie parametri Ēkas novietojums: Koncertzāle novietota uz AB dambja, iepretī Rīgas vēsturiskajam centram - UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietai un blakus Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai. Visas koncertzāles programmā paredzētās telpas uz AB dambja izkārtotas kā kristālu puduris. Ēkai ir potenciāls kļūtu par vienu no pilsētas simboliem. Telpu programma: Koncertzāles kopējā apbūves platība - 22 000 m2. Koncertzāli veido Lielā zāle - 2 835 m2 platībā ar 1 500 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 120 mūziķi, Lielajā zālē paredzēta vieta ērģelēm. Mazā zāle - 1 205 m2 platībā ar 400 skatītāju vietām un skatuvi, uz kuras varētu atrasties 40-50 mūziķi. Publiskā zona, kā arī telpas mūziķu ikdienas darbam - mēģinājumu zāle 375 m2 platībā, garderobes, administratīvās telpas, tehniskās telpas, bibliotēka, arhīvu telpas, noliktavu telpas un citas. Ēkā bija plānots izmitināt Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Valsts Akadēmisko kori "Latvija" un kamerorķestri "Sinfonietta Rīga". Koncertzāle plānota galvenokārt akadēmiskās mūzikas atskaņošanai, taču ar nosacījumu, ka tajā būtu iespējams atskaņot arī elektronisko mūziku un rīkot dažādus pasākumus. Koncertzāle būtu ikdienā sabiedrībai atvērta - cilvēku plūsmu ārpus koncertu laika nodrošinātu ierakstu veikali, kafejnīcas un restorāni. 4.1.3. Alternatīvas "A" izmaksas un ietekme uz budžetu un valsts parādu Izmaksas Pēc likvidētās valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" aprēķiniem koncertzāles celtniecībai būtu nepieciešami vismaz 89,9 miljoni euro, no kuriem: ● koncertzāles ēkas izmaksas paredzētas 54,2 miljoni euro, ● AB dambja rekonstrukcija (ieskaitot autostāvvietu 400 automašīnām) - 20,06 miljoni euro, ● infrastruktūras pārveide AB dambja tuvumā: - ielu un celiņu izbūve - 5,4 miljoni euro; - inženierkomunikāciju izbūve - 1,99 miljoni euro; - četru joslu tilta izbūve uz Trijādības ielu - 6,6 miljoni euro; - gājēju tilta uz Ķīpsalu celtniecība - 1,56 miljoni euro. Iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu Šīs projekta īstenošanas alternatīvas ietvaros Eiropas Savienības fondu finansējumu piesaistīt nav iespējams. Kapitālo izdevumu finansēšana Alternatīvas ietvaros iepriekš norādītās izmaksas būtu pilnībā jāsedz valstij, paredzot šīs izmaksas iekļaut valsts budžeta izdevumos. Uzturēšanas izdevumu finansēšana Pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā katru gadu budžetā būtu nepieciešams paredzēt ēkas uzturēšanas izdevumus (ēkas uzturēšanas izdevumu aplēse nav veikta), kas tiktu finansēti no koncertzāles ieņēmumiem. Ietekme uz valsts parādu Alternatīvas ieviešanas gadījumā valsts budžeta izdevumu palielinājums, visticamāk, ietekmētu valsts parāda rādītāju, tam pieaugot. 4.1.4. Alternatīvas "A" īstenošanas statuss Alternatīvas "A" īstenošana šobrīd ir atlikta. Izvērtējot apstākļus, kas ekonomiskās situācijas dēļ krīzes gados lika ievērot valstī stingru budžeta disciplīnu, tika pieņemts lēmums būvprojektēšanas līgumu izbeigt. 2009.gada 6.februārī SIA "AB.SZK" tika iesniegts paziņojums par atkāpšanos no līguma par akustiskās koncertzāles būvprojekta izstrādāšanu, norādot, ka atbilstoši līguma noteikumiem līgums tika izbeigts 2009.gada 3.aprīlī. Izbeidzot līgumu, valstij netika radīti finanšu izdevumi. Akustiskās koncertzāles būvprojekta izstrāde un citi ar akustiskās koncertzāles projekta turpmāko attīstību saistītie darbi tika atlikti, nosakot, ka par to atsākšanu - nākamo projekta attīstības posmu, proti - būvprojekta (tai skaitā skiču projekta izstrādes uzsākšanu), jālemj Ministru kabinetam. 4.2. Alternatīva "B" - koncertzāles izveide sadarbībā ar Rīgas domi, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu 4.2.1. Alternatīvas "B" apraksts Rīgas dome 2010.gadā uzsāka darbu pie Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas projekta, kura mērķis ir nodrošināt Rīgā daudzfunkcionālu dabīgas akustikas koncertzāli klasiskās un populārās mūzikas atskaņošanai un dažādu citu sarīkojumu rīkošanai ar vietu skaitu no 1 350 līdz 1 680, papildus nodrošinot augstvērtīgu apmeklētāju servisa līmeni. Projekta attīstītājs: SIA "Rīgas nami", Rekonstrukcijas koncepcijas autori: SIA "Arhitekta J.Pogas birojs", arhitekts Juris Gertmanis, SIA "Arhitektu birojs NAMS". Būvprojekta izstrāde uzsākta 2011.gada oktobrī. Būvprojekts akceptēts Rīgas pilsētas būvvaldē 2014.gada 14.aprīlī. Būvprojekta autors: SIA "Arhitektu birojs NAMS", būvprojekta vadītājs Sergejs Ņikiforovs 4.2.2. Alternatīvas "B" tehniskie parametri Telpu programma pēc ēkas rekonstrukcijas: Kopējo ēkas platību plānots palielināt līdz 14 111 m2 ( šobrīd apbūves platība 13 039 m2) un būvtilpumu līdz 98 190 m3, pārbūvējot Kongresu nama Lielo zāli un pielāgojot pārējo ēku mūsdienīga konferenču centra prasībām. Līdz ar rekonstrukciju ēka būs piemērota dažāda veida kultūras, izglītības un saviesīgiem pasākumiem - klasiskās mūzikas koncertiem, koru koncertiem, operas uzvedumiem, estrādes koncertiem, teātrim, izglītojošām konferencēm, pieņemšanām. Pateicoties plašajam telpu piedāvājumam, fleksiblajām transformācijas iespējām un mūsdienīgajam tehniskajam nodrošinājumam, koncertzāle būs spējīga nodrošināt augstākā līmeņa koncertus un pasākumus, tai skaitā starptautiskas nozīmes. Lielā zāle: - pilna apjoma rekonstrukcija, partera līmeņa pārbūve, papildus balkonu izveide, jauna zāles pārseguma un skatuves ar šņorbērniņiem izbūve. - vietas kopā 1 481 līdz 1 681, atkarībā no zāles transformācijas modeļa - skatuves izmērs 355 m2 - 435m2; - akustisko prasību uzlabojums - speciāla apdare un akustiskie elementi akustiskas transformācijai, būvtilpuma palielinājums līdz ~13 750 m3, jeb 9 - 10 m3 uz vienu apmeklētāja vietu, nodrošinot optimālas akustiskās prasības - reverberācijas laiks 1,6 - 1,9 sekundes; - iespējamas zāles grīdas, krēslu un orķestra bedres transformācijas dažādās kombinācijās, nodrošinot vietu skaitu līdz 1681 (rok. vai pop. u.c. mūzikas koncerti, deju pasākumi) Lielās zāles transformācijas iespējas pieļauj ēkas ekspluatācijas laikā pilnvērtīgi nodrošināt plaša spektra pasākumu norisi (opera, mūzikli, teātris, konferences u.c.); - aizskatuves zonas izbūve četros līmeņos, komfortablas un ērti pieejamas mākslinieku ģērbtuves un atpūtas telpas aizskatuvē ar kopējo platību 657m2; - uzlabota piekļuve skatuves uzbūvei. Jaunas dienesta ieejas, skatuves pacēlājs, piegādes rampas, virsskatuves tehniskās telpas, kas ļaus zālē rīkot augstāku prasību koncertus un izrādes. Daudzfunkcionalitātes iespējas un uzlabojumi: Sākotnējais rekonstrukcijas projekts tika veidots ar uzsvaru uz koncertzāles funkcijas nodrošināšanu. Šobrīd, atbilstoši vēlmei apvienot koncertzāles funkciju ar plaša konferenču centra izveidi, ir iespējams veikt rekonstrukcijas projekta papildinājumus, paredzot arī telpas konferenču centram. Līdz ar ieplānotajiem papildinājumiem, pasākumu centrs būtu piemērots visdažādāko kultūras un biznesa pasākumu uzņemšanai. Mazā zāle: - esošās mazās zāles rekonstrukcija ar teleskopiski sabīdāmu krēslu rindām, 250 - 300 apmeklētājiem; - daudzfunkcionālās zāles izbūve 1M līmenī, 240 sēdvietām; - vidēja lieluma zāļu izbūve ēkas jaunajā daļā - trīs stāvos izvietojot zāles ar 500 sēdvietu ietilpību; - visas zāles tiks nodrošinātas ar tehnisko aprīkojumu un optimālu akustiku populārās mūzikas koncertu, teātra izrāžu, publisko pasākumu un konferenču rīkošanai. Konferenču centrs: - daudzfunkcionāla konferenču centra izbūve ēkas vecajā daļā un jaunajā piebūvē, nodrošinot plašu transformējamu telpu grupu konferenču dalībnieku izvietošanai; - konferenču telpu platība, bez vestibiliem 2945 m2, - līdz pat 18 atsevišķām semināra telpām, ar ietilpību līdz 100 - 130 vietām; - iespēja nodrošināt līdz pat 44 break-out telpām darba grupu darbam (bez papildus aprīkojuma); - nepieciešamības gadījumā iespēja palielināt break-out telpu skaitu vēl par 20 nodalītām telpām (ar papildus nodalījumiem); - iespēja uzņemt 1 680 dalībnieku lielu konferenci Lielajā zālē un sadalīt tās darbu pa mazākām semināru telpām; - rīkojot konferenci paralēlās sesijās, iespēja uzņemt līdz 2 800 dalībnieku; - maksimālā iespējamā konferenču centra ietilpība, bez vestibiliem, 5 025 m2 (5 710 apmeklētājiem) - 2 945 m2 rekonstruējamajā vēsturiskās ēkas un piebūves daļā, 1 310 m2 nerekonstruētajā piebūves daļā, 770 m2 papildus piebūvējamā daļa. - konferencē izmantojamie vestibili, foajē 5 015 m2; - maksimālā ietilpība ēdināšanas nodrošināšanai - līdz 3 385 personām pie stāvgaldiem; - precīzs konferenču telpu plānojums tiks izstrādāts, sadarbojoties ar nozares ekspertiem. Ērtību izbūve: - galvenās ieejas pārbūve, nodrošinot savienojumu ar pazemes autostāvvietām; - aizmugurējās āra terases pārbūve, nodrošinot savienojumu ar parku un kanālu; - nodrošināta piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem visā ēkas teritorijā; - paplašināta kafejnīca (līdz 150 vietām) un banketu zāle (līdz 120 vietām); - papildus tehnisko telpu platības ārējo pakalpojumu sniedzējiem, ēdinātāji, pagaidu virtuves izbūve liela mēroga pasākumu ēdināšanai; - trīs atsevišķu ēkas ieeju nodrošinājums, ieejas vārti drošības vajadzībām, iespēja sadalīt apmeklētājus paralēlās plūsmās; Projekta attīstītāji uzsver vietas priekšrocību - ēkas lielisko sasniedzamību un tuvumu citām vēsturiskajā centrā esošajām nacionālas nozīmes kultūras iestādēm, viesnīcām un transporta mezgliem, kā arī vēsturiskās funkcijas pārmantojamību - attīstot koncertzāli esoša pasākumu centra vietā. Tiek norādīta arī projekta nozīmība Kronvalda parka attīstībā, veicot apkārtnes sakārtošanu, kanāla un parka iespēju izmantošanu pasākumu rīkošanai, rekreācijai un tūrismam. Neignorējot ēkas padomju laiku mantojuma vērtības, rekonstrukcijas projekts tiek skatīts kā iespēja mainīt šīs vietas ideoloģiskos uzsvarus, radot šeit jaunu kultūras centru, ar jaunu vārdu un jaunu nozīmi. Projekts ir realizējams 3 (trīs) gadu laikā pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas. 4.2.3. Alternatīvas "B" izmaksas un ietekme uz budžetu un valsts parādu Izmaksas Atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības SIA "Rīgas nami" aprēķiniem (6.tabulu), koncertzāles pārbūvei būtu nepieciešami vismaz 48 miljoni euro. 6.tabula Rīgas Kongresu nama pārbūvei nepieciešamais finansējums Nr. p.k. Rīgas Kongresu nama pārbūves ietvaros veicamie darbi Izmaksas (mlj. euro) 1. Vispārīgie būvdarbi, t.sk. nesošās būvkonstrukcijas un apdare 14,80 2. Iekšējie inženiertīkli 8,10 3. Tehnoloģiskais aprīkojums - apskaņošanas, apgaismošanas, video, skatuves un konferenču aprīkojums 10,30 4. Teritorijas labiekārtošana 0,74 5. Būvlaukuma organizācija, projekta vadība, autoruzraudzība, būvuzraudzība, citi izdevumi 5,75 6. Ārējie inženiertīkli (esošā infrastruktūra) 0,00 7. Autostāvvietas (esošā infrastruktūra) 0,00 8. Sabiedriskā transporta tīkls (esošā infrastruktūra) 0,00 9. Papildpakalpojumi - viesnīcas, restorāni (esošā infrastruktūra) 0,00 10. Rekreācijas zonas izveide pilsētvidē, Kronvalda parks (esošā infrastruktūra) 0,00 Kopā, bez PVN 39,69 Kopējās izmaksas, ieskaitot PVN 48,4 Iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu Šīs projekta īstenošanas alternatīvas ietvaros Eiropas Savienības fondu finansējumu piesaistīt nav iespējams. Kapitālo izdevumu finansēšana Projekta īstenošanai nepieciešamos līdzekļus iespējams nodrošināt: 1) pašvaldībai vai pašvaldības SIA "Rīgas nami" veicot aizņēmumu Valsts kasē vai kredītiestādē; 2) pašvaldībai vai pašvaldības SIA "Rīgas nami" veicot aizņēmumu Valsts kasē vai kredītiestādē, bet valsts uzņemas saistības daļēji apmaksāt aizņēmumu, ar vai bez valsts galvojuma izsniegšanu. Uzturēšanas izdevumu finansēšana Alternatīvas īstenošanas gadījumā uzturēšanas izdevumi būtu pilnībā jāsedz no pašvaldības SIA "Rīgas nami" līdzekļiem (ēkas uzturēšanas izdevumu aplēse nav veikta). SIA "Rīgas nami" ir iespēja kompensēt telpu uzturēšanas izdevumus no nomas maksas ieņēmumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumiem Nr.515 "Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem" atbilstoši apjomam, kādu valsts koncertorganizācijas nomās koncertzāles telpas. Ar šādiem nosacījumiem koncertzāles telpas nomā VSIA "Liepājas simfoniskais orķestris" no Liepājas pašvaldības SIA "Lielais dzintars". Ietekme uz valsts parādu Alternatīvas ieviešanas gadījumā uzņemtās saistības, visticamāk, būtu jāataino valsts parādā. 4.3. Alternatīva "C" - koncertzāles izveide sadarbībā ar privāto partneri Rīgas degradēto teritoriju revitalizācijas ietvaros 4.3.1. Alternatīvas "C" apraksts Alternatīvas ietvaros koncertzāle tiktu izveidota sadarbībā ar privāto partneri publiskās - privātās partnerības ietvaros, kur publiskais partneris definē koncertzāles būtiskos parametrus, bet privātais partneris nodrošina ēkas projektēšanu, būvniecību un apsaimniekošanu. Koncepcijas īstenošanas ietvaros ar jēdzienu "privātais partneris" saprotot atbilstoši 29.03.2016. Ministru kabineta noteikumi Nr.188, Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi 19.punktā minētais projekta iesniedzējs - "komersants". 4.3.2. Alternatīvas "C" atrašanas vieta Ņemot vērā to, ka akustiskās koncertzāles izveidei Rīgas degradēto teritoriju revitalizācijas ietvaros tiktu plānots izmantot Eiropas Savienības fondu 2014. - 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu"19 līdzekļus, tad akustiskā koncertzāle atrastos kādā no Rīgas pilsētas prioritāti atbalstāmajā degradētajām teritorijām. Šobrīd akustiskās koncertzāles atrašanās vieta šajās teritorijās nav iezīmēta, bet tiktu noskaidrota publiskās - privātās partnerības iepirkuma procedūras ietvaros. 4.3.3. Alternatīvas "C" izvirzītie tehniskie parametri Alternatīvas ietvaros tiktu izveidota koncertzāle un konferenču centrs, kas papildinātu projektu un spētu pozitīvi ietekmēt projekta naudas plūsmu, tādējādi samazinot iespējamos publiskā partnera maksājumus publiskās - privātās partnerības projekta ietvaros privātajam partnerim. Telpu programma akustisko koncertu norises vietai: Akustisko koncertu norises vietas izveides mērķis ir palielināt kultūras pakalpojumu pieejamību, attīstīt pilsētvidi un radīt pozitīvu ietekmi uz ekonomisko aktivitāti tās apkaimē. Tās pamatfunkcija ir nodrošināt augstu akustisko kvalitāti simfoniskā orķestra koncertiem ar skatītāju kapacitāti līdz 1 300 vietām un noslodzi vismaz 80 - 100 vakari gadā. 7.tabula Telpu programma Telpu platības Min / Max Kopējā akustiskās koncertzāles platība ar palīgtelpām 2 500 /4 000m² zāle (bez skatuves, bez balkona) vismaz 600/800 m²; skatuve 200 m² (paredzama vieta vismaz 90 mūziķiem) 250 m² (paredzama vieta vismaz 120 mūziķiem) balkons vismaz 250 /400m² operatora telpa 25 m² ģērbtuves kopā 60 m² instrumentu glabāšanas telpas ar klimata kontroli 100 m² darbinieku telpa 50 m² tehniskās telpas skatuves vajadzībām (1 līmenis), tai skaitā glabāšanas telpa klavierinstrumentiem ar tiešu izeju uz skatuvi; 250m² tehniskās telpas (-1., 1., 2. līmenis) inženiertehniskajām iekārtām 150 m² orķestra pulcēšanās/mēģinājumu zāle 200 m² kāpnes, lifti, koridori, WC 600 m² Telpu programmu iespējams papildināt ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vajadzībām nepieciešamajām darba telpām 1 100 m2, tai skaitā orķestra mēģinājumu zāli 350 m2. Tādā gadījumā akustiskās koncertzāles kopējā telpu programma sasniedz kopējo apbūves platību 4 000 m2. Ņemot vērā līdzīgu Latvijā pēdējos gados realizēto objektu vidējās izmaksas (ar maksimālo apgaismes, video projekcijas, ierakstu un apskaņošanas aprīkojumu, kā arī nepieciešamo stacionāro instrumentu iegādi) - 3000 euro/m² (ieskaitot PVN un virsuzdevumus) - šāds koncertzāles realizācijas variants ļautu precīzāk izpildīt prasības, kuras izvirza mūsdienīga koncertu un konferenču infrastruktūra. Minimālā telpu programma akustisko koncertu norisei var funkcionēt tikai pie nosacījuma, ja Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ietvaros tiek izbūvēts ēku puduris, kurš bez koncertzāles ietver arī citas ēkas ar šādām funkcijām - konferenču centrs, izstāžu zāle u.c. Vairāku objektu (funkciju) koncentrēšana vienā teritorijā, turklāt veidojot kā atsevišķas infrastruktūras vienības ar kopīgām tehniskām un funkcionālām telpām un apkārtnes iekārtojumu ļauj samazināt kopējās izmaksas, vienlaikus nodrošinot koncertzāles publikas apkalpošanai nepieciešamās telpas - foajē, publikas garderobi, ēdināšanas vietas u.c. Minimālā telpu programma konferenču un darījumu centram Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ietvaros atbalstāma: Konferenču auditorija Konferenču auditorija līdz 3 000 apmeklētājiem starptautiska un vietēja mēroga konferencēm un izglītības pasākumiem. Plānotā noslodze gadā: 30 konferences līdz 1 000 apmeklētāju; 20 - 50 mazāki pasākumi līdz 100 apmeklētājiem; provizoriskais apmeklējums: 20 - 50 tūkst. apmeklētāji gadā. Platība: 2 000 līdz 2 500 m². Ņemot vērā līdzīgu Latvijā pēdējos gados realizētu objektu vidējās izmaksas - 2 000 euro/m² (ieskaitot PVN un virsuzdevumus) - minimālā telpu programma, lai objekts varētu funkcionēt kā konferenču auditorija norises vieta, provizoriskie ieguldījumi objektā plānojami līdz 5 (pieciem) miljoniem euro. Izstāžu zāle Izstāžu centrs - izmantojams gan konferenču, kongresu vajadzībām, gan kā atsevišķs objekts dažāda veida izstādēm, sabiedriskiem, profesionāliem un ar industriju saistītiem pasākumiem. Plānotā noslodze: 6 izstādes gadā, 30 korporatīvie un sociālie pasākumi, 12 banketi un pieņemšanas. Platība: 2 500 līdz 3 000 m². Apmeklējums 50 - 70 tūkst. apmeklējumu. Ņemot vērā līdzīgus Latvijā pēdējos gados realizētu objektu vidējās izmaksas - 1 800 euro/m² (ieskaitot PVN un virsuzdevumus) - telpu programmas platība līdz 3 000 m2 sastāda provizoriskos ieguldījumus objektā līdz 5 (pieciem) miljoniem euro. Publiskā ārtelpa, "Park & Ride" stāvparki Programmas ietvaros plānojama publiskās ārtelpas iekārtošana (mazās arhitektūras formas, apstādījumi, gājēju celiņi utt.). Tāpat plānojama "Park & Ride" stāvparku izbūve apmeklētājiem un apkaimes iedzīvotājiem, kas nodrošina arī sakarus uz un no pilsētas centru, paplašinot sabiedriskā transporta izmantošanu un samazinot transporta intensitāti un piesārņojumu Rīgā. Izmaksas: atkarībā no izvēlētās teritorijas pašreizējās publiskās ārtelpas kvalitātes līmeņa un autostāvvietu nodrošinājuma, līdz 2 (diviem) miljoniem euro. Teritorijas inženierkomunikācijas un inženierbūves Teritorijā nepieciešams izbūvēt jaunas, teritorijas vajadzībām atbilstošas inženierkomunikācijas (elektroapgāde, ūdens vads, gāzes vads, kanalizācija u.c. nepieciešamās inženierkomunikācijas (iekšējie un ārējie tīkli)). Komercplatību ēkas (privātās investīcijas) Teritorijā nepieciešams paredzēt platības ar nepieciešamajām inženierkomunikācijām ēku būvniecībai, kas paredzētas uzņēmējdarbības infrastruktūras (piemēram, biroji, viesnīca, kafejnīcas, galerijas/ mākslas saloni un tml.) funkciju nodrošināšanai. 4.3.4. Alternatīvas "C" īstenošanas veidi un īstenošanas posmi Alternatīva tiktu īstenota publiskās - privātās partnerības līguma ietvaros, kur publiskais partneris definē alternatīvas būtiskos parametrus un veic degradētās teritorijas revitalizācijas stratēģijas izstrādi, bet privātais partneris nodrošina Eiropas Savienības fondu projekta sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" nosacījumiem, ēkas projektēšanu, būvniecību un apsaimniekošanu. Atkarībā no izvēlētā publiskās - privātās partnerības veida, privātais partneris ir tiesīgs lietot būvi un saņemt par to samaksu vai arī samaksu sedz publiskais partneris, pirms darījuma vienojoties par maksājuma kārtības būtiskajiem nosacījumiem. Publiskās - privātās partnerības īstenošanas veidi (publiskās - privātās partnerības īstenošanas veidu un īstenošanas posmu detalizēts novērtējums sniegts konceptuālā ziņojuma 1.pielikumā): 1) projektu īsteno uz valstij piederoša nekustamā īpašuma, kas tiek piesaistīts publiskās - privātās partnerības projektam kā publiskais resurss Publiskās un privātās partnerības likuma izpratnē20, un to var nodot bez atsevišķas samaksas privātajam partnerim lietojumā ar noteiktu mērķi: publiskās - privātās partnerības projekta īstenošanai līgumiskās publiskās - privātās partnerības ietvaros (partnerības līgums vai koncesijas līgums), vai arī veidot institucionālo partnerību- publiskais resurss tiek ieguldīts kopsabiedrības ar privāto partneri pamatkapitālā, noslēdzot publiskās - privātās partnerības līgumu; 2) projektu īsteno uz pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma, kas tiek piesaistīts publiskās - privātās partnerības projektam kā publiskais resurss (līdzīgi kā iepriekšējais veids, tomēr atsevišķi izdalīts, ņemot vērā dažus specifiskus jautājumus saistībā ar valsts un pašvaldības kopīgi īstenotu publiskās - privātās partnerības projektu); 3) projektu īsteno uz privātpersonai (juridiskai vai fiziskai personai vai šādu personu apvienībai) piederoša nekustamā īpašuma, valstij piedaloties ar Eiropas Savienības fondu finansējumu kā publisko resursu (t.s. hibrīdprojekts). Ja Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzfinansējums tiek atzīts par publisko resursu Publiskās un privātās partnerības likuma izpratnē, publiskais partneris saskaņā ar pašreizējiem darbības programmas nosacījumiem to var izmantot kapitālieguldījumu līdzfinansēšanai projekta būvniecības stadijā. Rekomendācijas atbilstošākajam publiskās - privātās partnerības veidam Ņemot vērā potenciālo Eiropas Savienības fondu finansējuma pieejamību un to, ka valstij ir ierobežotas iespējas finansēt apjomīgas kapitālos izdevumus koncertzāles būvniecībai, izskatīšanai ieteicamais ir publiskās - privātās partnerības veids, kur projektu īsteno uz privātpersonai piederoša nekustamā īpašuma. Šim veidam ir identificējami 2 (divi) projekta īstenošanas varianti: 1) C 1 variants "Tiesības lietot telpas" Valsts nodrošina publisko finansējumu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums) iepirkuma procedūras ietvaros izvēlētajam pretendentam, un pēc koncertzāles nodošanas ekspluatācijā (2021.gads) valsts iegūst tiesības lietot koncertzāli bez nomas maksas, piemēram, līdz 100 dienām gadā ("C" modelis) noteiktu gadu skaitu; 2) C 2 variants "Telpu pakāpenisks izpirkums" Privātais partneris veic investīcijas koncertzāles un darījuma centra īstenošanai (piesaistot privāto un Junkera plāna ietvaros pieejamo finansējumu koncertzāles funkcijai21, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu konferenču centram). Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā (2021.gads) valsts veic noteiktus pieejamības maksājumus, līdz publiskais resurss atgriežas publiskā partnera īpašumā. Publiskās - privātās partnerības projekta izvērtēšanas kārtība Lai valsts varētu pārliecināties par publiskās - privātās partnerības projektu finanšu - ekonomisko izdevīgumu, visi potenciālie publiskās - privātās partnerības projekti ir jāsaskaņo ar Publiskās un privātās partnerības likumā noteikto uzraudzības institūciju (šobrīd - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra22). Detalizēts publiskās - privātās partnerības izdevīguma izvērtējums sniegts konceptuālā ziņojuma 2.pielikumā. 4.3.5. Alternatīvas "C" izmaksas un ietekme uz budžetu un valsts parādu Izmaksas Atbilstoši aplēsēm, alternatīvas īstenošanai (publiskā partnera definētajam koncertzāles, konferenču un darījumu centra ēku kompleksa kopējam apjomam) būtu nepieciešami aptuveni 70 milj. euro, kur koncertzāles daļa atkarībā no telpu programmas 7,5 milj. - 12 milj. euro. Iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu Šīs projekta īstenošanas alternatīvas ietvaros ir iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu: 1) C1 variants, tiesības saņemt Eiropas Savienības finansējumu 20 milj. euro kapitālo izdevumu laikā konferenču un darījumu centra klasterim (ievērojot 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa nosacījumus, 5 miljoni ierobežojums vienam funkcionāli neatkarīgam objektam. ERAF finansējums netiek ieguldīts koncertzāles funkcijai); 2) C2 variants, tiesības saņemt Eiropas Savienības finansējumu 15 milj. euro kapitālo izdevumu laikā konferenču un darījumu centra klasterim (ievērojot 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa nosacījumus, 5 miljoni ierobežojums vienam funkcionāli neatkarīgam objektam. ERAF finansējums netiek ieguldīts koncertzāles funkcijai), 12 milj. euro, koncertzāles uzturēšanas perioda laikā. Kapitālo izdevumu finansēšana 1) C1 variants, kapitālos izdevumus finansē privātais partneris. Privātajam partneriem ir tiesības saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu līdz 20 milj. euro, kapitālo izdevumu laikā; 2) C2 variants, kapitālos izdevumus finansē privātais partneris. Privātajam partnerim ir tiesības saņemt Eiropas Savienības fondu finansējumu līdz 15 milj. euro kapitālo izdevumu laikā. Alternatīvas ietvaros projekta īstenošanu veic privātais partneris, finansējot objektu īstenošanu un piesaistot valsts finansējuma daļu, izmantojot Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" finansējumu. Detalizēts Eiropas Savienības fondu pieejamības novērtējums sniegts konceptuālā ziņojuma 3.pielikumā. Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaiste būs iespējama tikai tad, ja par izvēlēto teritoriju, kurā tiks būvēta koncertzāle, tiks izstrādāta teritorijas revitalizācijas stratēģija, kā arī projekta iesniegums atbildīs 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumos Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" noteiktajam. C alternatīvas īstenošanas ietvaros ir plānots, ka Kultūras ministrija kā atbildīgā institūcija virzīs Ministru kabinetā apstiprināšanai koncertzāles teritorijas revitalizācijas stratēģiju, savukārt komersants izstrādās projekta pieteikumu Eiropas Savienības fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu". Uzturēšanas izdevumu finansēšana 1) C1 variants, uzturēšanas izdevumus finansē privātais partneris, publiskais partneris neveic uzturēšanas izdevumu finansēšanu; 1) C2 variants, uzturēšanas izdevumus finansē privātais partneris, bet publiskais partneris veic regulāru maksājumu privātajam partnerim par koncertzāles pieejamības nodrošināšanu (sākotnēja aplēse 12 milj. euro, jeb 1milj. euro ik gadu 12 gadu laikā) publiskās - privātās partnerības līguma darbības beigās koncertzāle pāriet publiskā partnera īpašumā. maksājums var būt atkarīgs no tādiem parametriem kā apmeklētāju skaits, ieņēmumu apjoms, telpu pieejamība u.c. apsvērumiem. Ietekme uz valsts parādu Alternatīvas ieviešanas gadījumā, pie atbilstoša projekta īstenošanas risku sadalījuma (būvniecības risks, pieejamības risks, pieprasījuma risks) starp publisko un privāto partneri, atbilstoši ESA95 metodoloģijai, no projekta izrietošās saistības valsts var neuzrādīt valsts parādā. Valsts atbalsta regulējums C alternatīvai Alternatīvas gadījumā akustiskās koncertzāles projekts Rīgā tiks realizēts kā valsts atbalsta pasākums saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumiem Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi". Atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 10.pantam Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai tiks iesniegts plānotais atbalsta pasākums, un, ja plānotais atbalsta pasākums neatbildīs Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" 44.punktā minētajiem Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" 45.punktu tiks gatavota atsevišķa notifikācija par individuālu atbalsta projektu.