5. Article

Akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā alternatīvu salīdzinājums Lai pieņemtu lēmumu par optimālāko risinājumu akustiskās koncertzāles izbūvei, konceptuālajā ziņojumā veikta visu attīstībā esošo projektu realizācijas iespējas, plānotie telpu funkcionalitātes aspekti, koncertzāles nākotnes īpašuma tiesību aspekti, kā arī paredzamais valsts budžeta finansējuma ieguldījuma apjoms un laiks. Akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā alternatīvu īstenošanai nepieciešamā valsts un pašvaldību budžeta finansējuma kopsavilkums sniegts konceptuālā ziņojuma 4.pielikumā. 8.tabula Alternatīva Kopējās izbūves izmaksas Īpašuma tiesības Valsts budžeta izmaksas izbūvei (euro) SAM 5.6.1. finansējums izbūvei (euro) Rīgas domes izmaksas izbūvei (euro) Privātā partnera izmaksas izbūvei Valsts budžeta izpirkuma izmaksa (euro) Pozitīvie faktori Negatīvie faktori A. AB dambis 89,9 milj. Valsts īpašums 80% 71,9 milj. 0 20% 17,99 milj. 0 0 Tiek iegūta prasībām atbilstoša akustiskā koncertzāle, potenciāli ikoniska celtne, kura popularizē Rīgas starptautisko atpazīstamību. Patreizējā ekonomiskajā situācijā projekta īstenošanai nav pieejams publiskais finansējums nepieciešamajā apjomā. B. Kongresu nams 48,4 milj. Rīgas domes īpašums n/a 0 48,4 milj. 0 0 Tiek iegūta prasībām atbilstoša, multifunkcionāla koncertzāle Rīgas centrā. Daļēji tiek risinātas Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra telpu vajadzības koncertiem. Lieliskas sasniedzamības un transporta piekļuves iespējas. Tuvums citām nacionāla mēroga kultūras celtnēm Rīgas vēsturiskajā centrā. Funkcijas izveide uz esoša pasākuma centra infrastruktūras un komandas. Iespēja nodrošināt ēdināšanu lielajiem pasākumiem turpat uz vietas. Iespēja apvienot pasākumu rīkošanu koncertzālē ar tai piekļaujošo laukumu un parku. Pietiekama infrastruktūra konferenču centra izbūvei. Kronvalda parka, Rīgā teritorijas attīstība tai skaitā impulss mazāk attīstītās centra daļas attīstībai, mazā biznesa veicināšanai apkārtnē. Projekts ar tuvāko realizācijas termiņu - 3 (trīs) gadu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, paspējot uzsākt būvniecību līdz Latvijas simtgadei. Ēka nav piemērota liela izmēra konferencēm. Daļēji risinātas akustiskās prasības akadēmiskajai mūzikai. Nepieciešamas nozīmīgas publiskās investīcijas īsā laika periodā - līdz 2021.gadam ~50 milj euro. Jāmeklē risinājums valsts un pašvaldības sadarbības modelim koncertdarbības nodrošināšanai C1 Sadarbība ar privāto partneri, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu Viss komplekss pieder privātajam partnerim 0 20 milj. 0 0 Tiek iegūta prasībām atbilstoša koncertzāle. Koncertzāles būvi īstenojot publiskās - privātās partnerības modelī nav pieci milj. ierobežojuma, mazāks risks koncertzāles būves realizācijas kvalitātei. Tiek iegūta starptautiskām prasībām atbilstoša konferenču infrastruktūra. Valsts bez papildu izmaksām iegūst iespēju rīkot līdz 100 pasākumiem gadā. Minimāli valsts budžeta izdevumi. Nav iespējams nodrošināt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra darba telpas. Jāmeklē risinājums valsts un privātā partnera sadarbības modelim koncertdarbības nodrošināšanai publiskās - privātās partnerības ietvaros. C2 Sadarbība ar privāto partneri, piesaistot ES Fondu finansējumu + akustiskās koncertzāles izpirkums pēc kapitālo ieguldījumu veikšanas Pēc 12 gadu izpirkuma perioda koncertzāles un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra telpas nonāk valsts īpašumā 0 15 milj. 0 55 milj. 12 milj. no 2021g. ik gadu 1 milj. Tiek iegūta prasībām atbilstoša koncertzāle. Tiek iegūta starptautiskām prasībām atbilstoša konferenču infrastruktūra. Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestris iegūst darbam nepieciešamās telpas. Koncertzāles būvi īstenojot publiskās - privātās partnerības modelī nav pieci milj. ierobežojuma, mazāks risks koncertzāles būves realizācijas kvalitātei. Valsts 12 gadu laikā pēc objekta atklāšanas un izpirkuma veikšanas iegūst īpašumā prasībām atbilstošu koncertzāli, publiskās - privātās partnerības modelis rada labvēlīgākus priekšnoteikumus investora piesaistei. Valsts finansējuma nepieciešamība īpašuma izpirkšanai, sākot no 2021.gada ik gadu 1milj. Lielu starptautisku valstiskas nozīmes pasākumu (piem. ES pasākumi, NATO samits, u.c.) nodrošināšanai telpas jānomā no privātā investora. Atbilstoši konceptuālā ziņojuma 8.tabulā ietvertajam akustiskās koncertzāles ieviešanas modeļa Rīgā izvērtējumam secināms, ka visi 3 (trīs) modeļi piedāvā akustiskās koncertzāles projekta īstenošanas iespējas Rīgā. Akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļus savā starpā atšķir šādas pazīmes: 1) nepieciešamais publiskā finansējuma (valsts, pašvaldības, Eiropas Savienības fondu) investīciju apmērs laika periodā līdz 2021.gadam; 2) riska pakāpe koncertzāles projekta ieviešanai ar Eiropas Savienības fondu finansējumu; 3) starptautiskām prasībām atbilstoša konferenču centra nodrošinājuma iespēja. Atbilstoši valsts politikas plānošanas dokumentos un Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2014.-2030.gadam noteiktajam, veicot Rīgas degradēto teritoriju revitalizāciju līdz 2021.gadam, izmantojot konceptuālajā ziņojumā ietverto akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā C alternatīvas 2.variantu, kas paredz kombinēt Eiropas Savienības fondu finansējumu un privāto finansējumu publiskās - privātās partnerības iepirkuma procedūras ietvaros līdz 2021.gadam iespējams Rīgā uzbūvēt ne tikai mūsdienu prasībām atbilstošu akustisko koncertzāli, bet arī tūrisma un darījumu centru. C alternatīvas 2.variants paredz Eiropas Savienības fondu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" finansējumu vismaz 15 milj. apmērā ieguldīt tūrisma un darījumu centra klasterī un akustiskās koncertzāles izpirkumu pēc kapitālo ieguldījumu veikšanas. Saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likuma 14.pantu lēmuma pieņemšanai par publiskās - privātās partnerības variantu izvēli nepieciešams veikt finanšu un ekonomiskos aprēķinus atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumiem Nr.1152 "Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās - privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai", lai pamatotu publiskās - privātās partnerības piemērojamību konkrētajam projektam un slēdzamo publiskās - privātās partnerības līguma veidu Kopējais plānotais publisko resursu ieguldījumu apmērs izvirzītajā akustiskās koncertzāles īstenošanas Rīgā C alternatīvas 2.variantā publiskās - privātās partnerības ietvaros ir 15 milj. euro Eiropas Savienības fondu finansējums un valsts budžeta līdzekļi 12 milj. euro apmērā 12 gadu laikā. Precīzāka informācija par izmaksu aplēsi un ietekmi uz budžetu būs zināma pēc finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas. 1 Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra rīkojums Nr.615 "Par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanu Rīgā". 2 Ministru kabineta 2005.gada 13.aprīļa rīkojums Nr.227 "Par Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas koncepciju". 3 Rīgas domes 2007.gada 29.maija lēmums Nr.2464 "Par akustiskās koncertzāles Rīgā, AB dambī (zemes gabala kadastra Nr.01000490002), būvniecības ieceres akceptēšanu". 4 Rīgas domes 2008.gada 21.jūlija lēmums Nr.4105 "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Akustiskās koncertzāles teritorijas un tām piegulošo teritoriju detālplānojuma apstiprināšanu". 5 Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokollēmums (prot. Nr.41, 32.§) "Informatīvais ziņojums "Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošanas gaita kopš 2007.gada"". 6 Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija rīkojuma Nr.440 "Par Rīgas akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanu" 2.punkts. 7 Ministru kabineta 2006.gada 15.jūnija rīkojums Nr.435 "Par programmu "Nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīkla izveide 2007. - 2013.gadam"". 8 Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņš un līdzdalība kultūras aktivitātēs. 2007. - 2014. Pētījumu dati un statistika. Valsts kultūrkapitāla fonds, 33.lpp. 9 Ministru kabineta 2006.gada15.jūnija rīkojums Nr.435 "Par programmu "Nacionālās un reģionālās nozīmes koncertzāļu tīkla izveide 2007. - 2013.gadam"" 10 Mūzikas nozares stratēģija. (apstiprināta Kultūras ministrijā 2015.gada 20.novembrī, saskaņā ar Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija"). 11 Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file15934.doc [12] Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/api/file/file69545799510879684.doc 13 Pieejams: http://www.rpr.gov.lv/pub/index.php?id=51 14 Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta ar Rīgas domes 2014.gada 27.maija lēmumu Nr.1173). 15 Kultūras pieejamība novados: Aptauja un ekspertu aptaujas. (Baltijas Sociālo Zinātņu institūts, 2007.gada augusts); 16 Pieejams: http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_399_en.pdf 17 Pieejams: http://www.csb.gov.lv/notikumi/arvien-vairak-iedzivotaju-apmekle-kulturas-un-sporta-pasakumus-45088.html 18 Mūzikas nozares stratēģija. (apstiprināta Kultūras ministrijā 2015.gada 20.novembrī, saskaņā ar Kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam "Radošā Latvija"). 19 Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" 20 Publiskās un privātās partnerības likuma 1.panta 30.punkts - publiskā partnera resursi - publiskā partnera īpašumā esoša ķermeniska lieta vai lietu kopība, kas bez atsevišķas samaksas tiek nodota privātajam partnerim lietojumā vai tiek ieguldīta kopsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu. 21 Ir atbalstāmi tikai maza apjoma kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūra, kā arī - saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda regulas 3.panta (1) daļas (e) apakšsadaļā minēto, veicot Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumus saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda regulas 5.panta (6) daļas (c) apakšsadaļu. Par ieguldījumiem maza mēroga infrastruktūrā uzskatāmi ieguldījumi, kuru kopējās izmaksas nepārsniedz 5 miljonus euro. 22 Ministru kabineta 2009.gada 20.oktobra noteikumu Nr.1216 "Noteikumi par uzraudzības institūcijas darbību un publiskā partnera vai tā pārstāvja līguma izpildes pārskata sniegšanu" 2.punkts. Kultūras ministra vietā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 1. pielikums konceptuālajam ziņojumam "Par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā" Publiskās - privātās partnerības īstenošanas veidu un īstenošanas posmu detalizēts novērtējums Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmēju izvērtējums Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.188) 19.punktā noteikts, ka projekta iesnieguma iesniedzējs darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk - darbības programma) prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ietvaros ir Rīgas pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, valsts iestāde, valsts kapitālsabiedrība (tai skaitā valsts kapitālsabiedrība, kura pārvalda valsts nekustamos īpašumus, ja tā projekta infrastruktūrā īsteno valsts iestāžu funkciju), vai komersanti. Atbilstoši MK noteikumu Nr.188 21.punktam projekta iesniedzējs sadarbības partnera statusā var piesaistīt Rīgas pilsētas pašvaldību vai tās izveidotu vienu vai vairākas iestādes, vienu vai vairākas valsts iestādes (tai skaitā valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas). Potenciālie sadarbības partneri varētu būt valsts izveidotās kapitālsabiedrības - orķestri un muzikālie kolektīvi, kuri veic deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus mūzikas jomā. Darbības programmas ietvaros kā sadarbības partneri ir norādīti arī investori un attīstītāji. 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa ietvaros par investoru tiek uzskatīts komersants, kas iegulda savu kapitālu investīciju objektā, līdz ar to iegūstot īpašuma tiesības; savukārt par attīstītāju - komersants, kas darbojas nekustamo īpašumu jomā un veic investīcijas nekustamo īpašumu attīstības projektos; sīkais (mikro), mazais un vidējais komersants - komersants, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (ES Oficiālais Vēstnesis, 2015.gada 26.jūnijs Nr.L 187/1) (turpmāk - Komisijas regula Nr. 651/2014) 1.pielikumā noteiktajām definīcijām. Publiskās - privātās partnerības veidi Programmas īstenošanai nepietiekoša publiskā finansējuma apstākļos nepieciešams piesaistīt privātā sektora investīcijas. Tādejādi izvērtējama sadarbības modeļa īstenošana publiskās un privātās partnerības ietvaros. Zemāk minētie publiskā un privātā sektora sadarbības modeļi norādīti 3 (trīs) pamata variantiem, ņemot vērā, ka konkrēta modeļa izvēli publiskās un privātās partnerības ietvaros pamatā noteiks izvēlētā publiskā resursa1 veids un piederība. ● A - projekts tiek īstenots uz valstij piederoša nekustamā īpašuma, kas tiek piesaistīts publiskās un privātās partnerības projektam kā publiskais resurss Publiskās un privātās partnerības likuma izpratnē; ● B - projekts tiek īstenots uz pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma, kas tiek piesaistīts publiskās un privātās partnerības projektam kā publiskais resurss (līdzīgi kā A modelis, tomēr atsevišķi izdalīts, ņemot vērā dažus specifiskus jautājumus saistībā ar valsts un pašvaldības kopīgi īstenotu publiskās un privātās partnerības projektu); ● C - projekts tiek īstenots uz privātpersonai (juridiskai vai fiziskai personai vai šādu personu apvienībai) piederoša nekustamā īpašuma, valstij piedaloties ar Eiropas Savienības fondu finansējumu kā publisko resursu (t.s. hibrīdprojekts). A modelis Ja nekustamais īpašums ir valsts īpašumā (attiecīgi atbilst Publiskās un privātās partnerības likuma 1.panta 30.punkta nosacījumiem), to ir iespējams: A 1 - nodot bez atsevišķas samaksas privātajam partnerim lietojumā ar noteiktu mērķi - publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanai līgumiskās publiskās un privātās partnerības ietvaros (partnerības līgums vai koncesijas līgums). Finanšu investīciju plūsmu attiecīgā projekta īstenošanai attiecīgi nodrošina publiskais partneris (tai skaitā, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu atbalstu) un privātais partneris (tā piesaistītie līdzekļi). Nekustamā īpašuma nodošanas nosacījumus (tai skaitā, tā sastāvu, nodošanas laiku un nodošanas mērķi) nosaka publiskās un privātās partnerības līgumā, kas slēdzams uz laiku, kas ir ilgāks par 5 (pieciem) gadiem, bet nepārsniedz 30 gadus (atsevišķos gadījumos - ja tas pamatots ar finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un nepieciešams publiskās un privātās partnerības projekta mērķu un rezultātu sasniegšanai, termiņš var arī pārsniegt 30 gadus). Finansējumu privātā partnera finanšu investīciju atmaksai (tai skaitā, par privātā partnera piesaistīto finansējumu, projektēšanu, būvniecību, nojaukšanu, uzturēšanu, komunālajiem pakalpojumiem u.c. pēc vienošanās) var nodrošināt, izmantojot: 1) pieejamības maksājumu (publiskais partneris maksā privātajam partnerim) vai 2) koncesiju (privātais partneris pamatā saņem maksājumus no būves galalietotājiem). Partnerības līguma gadījumā: 1) privātais partneris iegūst bez atlīdzības nekustamā īpašuma lietošanas tiesības uz noteiktu periodu, veic projektēšanu un būvdarbus, daļēji finansē arī publisko būvdarbu veikšanas izmaksas, kā arī pats vai cita sabiedrība veic uzceltās būves apsaimniekošanu; 2) publiskais partneris veic pieejamības maksājumus privātajam partnerim, balstoties uz pakalpojuma sniegšanas kvantitāti vai būves pieejamību. Koncesijas līguma gadījumā: 3) privātais partneris iegūst bez atlīdzības nekustamā īpašuma lietošanas tiesības uz publiskās un privātās partnerības līgumā noteikto periodu, veic būves projektēšanu un būvdarbus, daļēji finansē arī publisko būvdarbu veikšanas izmaksas, veic uzceltās būves apsaimniekošanu; 4) privātais partneris kā atlīdzību vai atlīdzības būtiskāko daļu iegūst tiesības noteiktu laika periodu (5 - 30 gadi vai ilgāk) ekspluatēt būvi un tiesības saņemt samaksu no galalietotājiem. Partnerības vai koncesijas līguma izvēle ir jāpamato finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem, tomēr pamatā vērā ņemams paredzētās būves primārais galalietotājs. Ja valsts interese ilgtermiņā ir būvi ekspluatēt pašai vai caur sev piederošām institūcijām (piemēram, muzejs kā publiska institūcija vai valsts koncertorganizācijas koncertzāles gadījumā), tad attiecīgi kā piemērotāks vērtējams pieejamības maksājums. Savukārt, konferenču zāles gadījumā (galalietotājs pamatā nav valsts vai tās institūcija, bet privātpersonas), kā piemērotāks vērtējams koncesijas līgums. A2 - veidot institucionālo partnerību - publiskais resurss tiek ieguldīts kopsabiedrības ar privāto partneri pamatkapitālā, noslēdzot publiskās un privātās partnerības līgumu. Šajā gadījumā publiskais partneris kopīgi ar privāto partneri nodibina kopsabiedrību, kuras pamatkapitālā tiek ieguldīts attiecīgais nekustamais īpašums un publiskās un privātās partnerības līgums tiek slēgts ar attiecīgo kopsabiedrību. Kopsabiedrības pārvaldē piedalās gan publiskais, gan privātais partneris atbilstoši sev piederošajām kapitāla daļām kopsabiedrībā. Publiskās un privātās partnerības līgumā papildus norāda risku, ienākumu un zaudējumu sadali (faktiski - proporcionāli piederošajām kapitāla daļām kopsabiedrībā). Šādas kopsabiedrības izveide ir iespējama, ja tiek ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) kopsabiedrības komercdarbību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam var veikt arī publiskais partneris; 2) kopsabiedrība veic publiskajam partnerim normatīvajos aktos noteiktu vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģētu pārvaldes uzdevumu (Publiskās un privātās partnerības likuma 7.pants). Privātā partnera ieguldīto finanšu investīciju atmaksu var nodrošināt gan pieejamības maksājuma, gan koncesijas ietvaros. B modelis Pamatā uz pašvaldību kā publisku personu attiecas tie paši nosacījumi, kas minēti A modelī. Papildus jāņem vērā, ka valsts un pašvaldība var noslēgt kopīgu publiskās un privātās partnerības līgumu ar vienu privāto partneri (Publiskās un privātās partnerības likuma 6.pants). Tas var būt risinājums gadījumā, ja konkrētā projekta īstenošanai nepieciešams izmantot gan valsts, gan pašvaldības īpašumā esošu nekustamo īpašumu. Valsts un pašvaldības kopīga projekta ietvaros ir iespējama gan partnerības, gan koncesijas līguma noslēgšana, gan institucionālā partnerība. Institucionālās partnerības gadījumā par kopsabiedrības dalībnieku var kļūt gan visi attiecīgie publiskie partneri, gan arī tikai viens no tiem. Savukārt partnerības iepirkuma vai koncesijas procedūras ietvaros publiskajiem partneriem savstarpēji jāvienojas par to publiskā partnera pārstāvi, kas veic Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktās procedūras konkrēta privātā partnera izvēlei. C modelis Ja nekustamais īpašums nav valsts vai pašvaldības īpašumā un publiskais partneris nepiedalās ar nekustamo īpašumu kā publisko resursu, šādā gadījumā publiskās un privātās partnerības ietvaros nepieciešams izvērtēt iespēju īstenot t.s. hibrīdprojektu, kurā par publisko resursu Publiskās un privātās partnerības likuma ietvaros var tikt atzīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Lai arī Latvijā šobrīd neviens šāds projekts nav īstenots, tomēr ir attīstīti teorētiski modeļi šāda veida partnerībai, tai skaitā, arī konkrēti attiecībā uz Kohēzijas fonda finansējumu kā publiskās un privātās partnerības resursu Latvijas apstākļiem2. Ja Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzfinansējums tiek atzīts par publisko resursu Publiskās un privātās partnerības likuma izpratnē, publiskais partneris saskaņā ar pašreizējiem darbības programmas nosacījumiem to var izmantot kapitālieguldījumu līdzfinansēšanai projektu būvniecības stadijā. Šādā gadījumā privātā partnera resursam (zemei) ir jāatbilst darbības programmas nosacījumiem - proti, tai jāatrodas attiecīgi degradētās teritorijas zonā. Arī šādā modelī iespējama gan partnerības, gan koncesijas līguma noslēgšana. Īpašumtiesību aspekti Jau finanšu un ekonomisko aprēķinu izstrādes stadijā nepieciešams risināt jautājumu par zemes piederību pēc publiskās un privātās partnerības līguma darbības termiņa beigām, ja zeme nav izpirkta, atsavināta vai citādi iegūta publiskā partnera īpašumā (tādā gadījumā piemērojams A vai B modelis kā iepriekš minēts). Publiskās un privātās partnerības modelis pieļauj tā ietvaros radīto aktīvu (šai gadījumā - būve un tai funkcionāli piesaistītā zeme) nodošanu publiskā partnera īpašumā pēc publiskās un privātās partnerības līguma termiņa beigām. Šādā gadījumā, veicot finanšu un ekonomiskos aprēķinus un izstrādājot publiskās un privātās partnerības iepirkuma nosacījumus, nepieciešams pieejamības maksājuma apmēru balstīt uz principu, kas paredz gan nekustamā īpašuma (sastāv gan no zemes, gan būves) iegūšanu publiskā partnera īpašumā pēc publiskās un privātās partnerības līgumā noteiktā darbības termiņa beigām, gan pieejamības maksājumu par būves pieejamību. Valsts atbalsts Alternatīvas "C" gadījumā koncertzāles projekts tiks realizēts kā valsts atbalsta pasākums saskaņā ar MK noteikumiem Nr.188. Atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 10.pantam Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai tiks iesniegts plānotais atbalsta pasākums, un, ja plānotais atbalsta pasākums neatbildīs MK noteikumu Nr.188 44.punktā minētajiem Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, saskaņā ar MK noteikumu Nr.188 45.punktu tiks gatavota atsevišķa notifikācija par individuālu atbalsta projektu. Koncertzāles un konferenču darījuma centra īstenošanai nepietiekoša publiskā finansējuma apstākļos nepieciešams piesaistīt privātā sektora investīcijas. Tādējādi optimālākie projektu īstenošanas risinājumi ir sadarbībā ar privāto investoru publiskās un privātās partnerības ietvaros, un konkrēti, izmantojot 2 (divus) iespējamos finansēšanas modeļus: 1) Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma nodrošināšana privātajam partnerim koncertzāles un darījuma centra īstenošanai. Pēc nodošanas ekspluatācijā (2021.gads) valsts tiesības objekta lietošanai bez nomas maksas (ņemot vērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu), piemēram, līdz 100 dienām gadā (C modelis); 2) privātais partneris veic investīcijas koncertzāles un darījuma centra īstenošanai (piesaistot privāto un Junkera plāna ietvaros pieejamo finansējumu koncertzāles funkcijai3, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas finansējumu konferenču centram). Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā (2021.gads) valsts veic pakāpenisku koncertzāles nodrošināšanai nepieciešamo telpu izpirkumu. 1 Publiskās un privātās partnerības likuma 1.panta 30.punkts - publiskā partnera resursi - publiskā partnera īpašumā esoša ķermeniska lieta vai lietu kopība, kas bez atsevišķas samaksas tiek nodota privātajam partnerim lietojumā vai tiek ieguldīta kopsabiedrības pamatkapitālā saskaņā ar publiskās un privātās partnerības līgumu. 2 SIA "Pricewaterhouse Coopers" "Pētījums par Kohēzijas fonda finansējuma piesaisti publiskās un privātās partnerības projektiem" pēc Finanšu ministrijas pasūtījuma, Rīga, 2010. Pieejams: http://www.esfondi.lv/upload/02-kohezijas_fonds/P__t__jumi/Nosleguma_zinojums_KF_un_PPP_preciz_Jan_2011.pdf 3 Ir atbalstāmi tikai maza apjoma kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūra, kā arī - saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda regulas 3.panta (1) daļas (e) apakšsadaļā minēto, veicot Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumus saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda regulas 5.panta (6) daļas (c) apakšsadaļu. Par ieguldījumiem maza mēroga infrastruktūrā uzskatāmi ieguldījumi, kuru kopējās izmaksas nepārsniedz 5 miljonus euro. Kultūras ministra vietā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 2. pielikums konceptuālajam ziņojumam "Par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā" Publiskās - privātās partnerības izdevīguma izvērtējums Ikvienā no publiskās - privātās partnerības projekta īstenošanas scenārijiem (tai skaitā rekomendētajām publiskās - privātās partnerības variantam) nepieciešams veikt sekojošas Publiskā un privātā partnerības likumā noteiktās darbības: 1. veikt finanšu un ekonomiskos aprēķinus, lai pamatotu publiskās - privātās partnerības piemērojamību konkrētajam projektam un slēdzamo publiskās - privātās partnerības līguma veidu (Publiskā un privātā partnerības likuma 14.pantu, detalizēta finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanas kārtība noteikta Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumos Nr.1152 "Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai"). Vienlaikus ar finanšu un ekonomisko aprēķinu ir nosakāma arī paredzamā publiskās - privātās partnerības līguma līgumcena; 2. finanšu un ekonomiskā aprēķina saskaņojums ar Finanšu ministriju (sniedz atzinumu par publiskās - privātās partnerības projekta paredzamo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistībām un valsts parādu), kā arī uzraudzības institūciju (šobrīd - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, sniedz atzinumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu iekļautajiem pieņēmumiem un risku sadali starp partneriem publiskās - privātās partnerības līgumā); 3. pēc finanšu un ekonomiskā aprēķina saskaņojuma un pārliecinoties par to, ka iespējamais publiskās - privātās partnerības līgums nerada nevēlamu ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņu saistību apjomu, attiecīgā kompetentā institūcija (valsts gadījumā - Ministru kabinets, pašvaldības - attiecīgā pašvaldības dome) pieņem lēmumu par publiskās - privātās partnerības procedūras uzsākšanu; 4. pēc lēmuma par publiskās - privātās partnerības procedūras uzsākšanu ir uzsākama attiecīgās publiskās - privātās partnerības iepirkuma procedūra (dokumentācijas sagatavošana, izsludināšana, norise, lēmuma pieņemšana utt.); 5. alternatīvas "C" gadījumā akustiskās koncertzāles projekts Rīgā tiks realizēts kā valsts atbalsta pasākums saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumiem Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi". Atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 10.pantam Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai tiks iesniegts plānotais atbalsta pasākums, un, ja plānotais atbalsta pasākums neatbildīs Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" 44.punktā minētajiem Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" 45.punktu tiks gatavota atsevišķa notifikācija par individuālu atbalsta projektu. Kultūras ministra vietā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 3. pielikums konceptuālajam ziņojumam "Par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā" Eiropas Savienības fondu pieejamības novērtējums Akustiskās koncertzāles izveidei Rīgas degradēto teritoriju revitalizācijas ietvaros akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā alternatīvai "C" plānots izmantot Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk - darbības programma) 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk - SAM 5.6.1.) līdzekļus. Atbalstāmās darbības SAM 5.6.1 ietvaros ir noteiktas Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumu Nr.188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.188) 35.punktā, kas sekmē SAM 5.6.1 mērķi: veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu, veicot ieguldījumus tādu degradēto objektu un teritoriju revitalizācijā, kas, izveidojot un pārbūvējot maza mēroga sabiedrisku, kultūras, sporta un infrastruktūras objektus, kvantitatīvā izteiksmē paredzēs lielāko revitalizācijas efektu un lielākos privātos līdzieguldījumus, kā arī nodrošinās pievienoto vērtību nacionālajā līmenī atbilstoši mērķiem un uzdevumiem, kas noteikti nacionālajos plānošanas dokumentos kultūras, sporta, tūrisma vai citās nozarēs Atbilstoši Eiropas Savienības fondu darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", MK noteikumos Nr.188 un projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos noteiktajam jāņem vērā sekojoši nosacījumi: ● objekti ir paredzēti nacionāla un Rīgas pilsētas pašvaldības līmeņa plānošanas dokumentos; ● ir atbalstāmi tikai maza apjoma kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūra, kā arī - saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda regulas 3.panta (1) daļas (e) apakšsadaļā minēto, veicot Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumus saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda regulas 5.panta (6) daļas (c) apakšsadaļu. Par ieguldījumiem maza mēroga infrastruktūrā uzskatāmi ieguldījumi, kur kopējās izmaksas nepārsniedz 5 (piecus) milj. euro; ● ieguldījumi vienā infrastruktūras objektā (piemēram, muzejā vai teātrī) nedrīkst tikt veidoti, sadalot tos vairākos mazākos ieguldījumos, lai apietu minēto kopējo izmaksas apjoma ierobežojumu; ● ieguldījumi, kas satur vairākus nelielus objektus infrastruktūrā var tikt atbalstīti kā daļa no plašākas teritorijas attīstības stratēģijas, ieskaitot papildu atbalsta pasākumus, lai maksimāli palielinātu to izaugsmi un radītu darbavietu potenciālu; ● 5 (piecu) milj. euro ierobežojums ir attiecināms arī uz inženierkomunikāciju un inženierbūvju izbūvi (ja tādi paredzēti); ● objektiem jābūt funkcionāli neatkarīgiem. Tādējādi izvērtējams, vai MK noteikumos Nr.188 noteikto nosacījumu ietvaros ir iespējama šāda objekta īstenošana kādā no Rīgas pilsētas revitalizējamām apkaimēm. Nacionāla, plānošanas reģiona un Rīgas pilsētas pašvaldības līmeņa plānošanas dokumenti (sk. konceptuālā ziņojuma 2.nodaļu) paredz vairākus kultūras un darījumu tūrisma objektus, starp kuriem kā prioritāri īstenojami atzīta akustiskās koncertzāles un konferenču centra (ietverot atsevišķas tā sadaļas, piemēram, izglītības centrs, izstāžu zāle u.c.) būvniecība Rīgas pilsētā. Abus objektus iespējams celt gan dažādās teritorijās, gan kā atsevišķas infrastruktūras vienības vienā teritorijā atbilstoši darbības programmas nosacījumos paredzētajam par vairāku objektu koncentrēšanu vienā teritorijā. Vairāku objektu (programmas) koncentrēšana vienā teritorijā vai vienas apkaimes ietvaros: ● ļauj samazināt izmaksu līmeni (pie nosacījuma, ka vairāki objekti (tai skaitā, koncertzāle un konferenču centrs) ir veidoti kā atsevišķas infrastruktūras vienības vienā teritorijā, bet ar kopīgām tehniskām un funkcionālām telpām un apkārtnes iekārtojumu); ● rada labvēlīgus priekšnosacījumus ilgtspējai - konferenču centra, akustisko koncertu norises vietas un citu sabiedrisko objektu koncentrēšana vienā klasterī, veido potenciālu radīt virkni sinerģijas efektu, piemēram, paplašinot un dažādojot mērķauditoriju; ● rada lielāku multiplikatora un degradētās teritorijas revitalizācijas efektu. Papildus programmas ietvaros apkaimes identitātes attīstīšanai iespējams paredzēt arī citu sabiedrisko un kopienas dzīvi stimulējošu pasākumu norises objektu īstenošanu. Konkrētu objektu izvēli noteiks konkrētas teritorijas specifiskā situācija. Atbilstoši darbības programmā noteiktajam SAM 5.6.1. kopējais pieejamais publiskais finansējums ir ne mazāks kā 94 567 990 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 80 382 791 euro un nacionālais publiskais finansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldības finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībai, privātais finansējums) - ne mazāks kā 14 185 199 euro. Maksimālais koncertzāles un konferenču un darījumu centra klasterī nepieciešamais investīciju apjoms var sasniegt līdz 70 milj. euro. Pašreizējā plānošanas stadijā programmai "Koncertzāles, konferenču un darījumu tūrisma klasterim" pieejamais publiskais finansējums ir vismaz 20 milj. euro. Kultūras ministra vietā - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 4.pielikums konceptuālajam ziņojumam "Par akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli Rīgā" Akustiskās koncertzāles īstenošanas modeļa Rīgā alternatīvu īstenošanai nepieciešamā valsts un pašvaldību budžeta finansējuma kopsavilkums euro Risinājums Risinājums (risinājuma varianti) Budžeta programmas (apakš- programmas) kods un nosaukums Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma īstenošanas gads (ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir terminēta) 2016.gads 2017.gads 2018.gads 2017.gads 2018.gads 2019.gads turpmākajā laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta) pabeigšanai (ja īstenošana ir terminēta) turpmāk ik gadu (ja risinājuma (risinājuma varianta) izpilde nav terminēta) Finansējums konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā 0 0 0 0 0 0 0 0 0 tajā skaitā A alternatīva 0 0 0 0 11300000 20000000 58600000 0 0