55. Article

ZL (spēkā no 12.05.1995.) regulē Latvijas iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un pārraudzīšanu. Zivju resursus iekšējos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts ZM personā, pamatojoties uz resursu uzskaiti, novērtējumu un rekomendācijām, ko nodrošina institūts BIOR vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens. ZM ir atbildīga par zivsaimniecības nozares politikas ieviešanu saskaņā ar KZP un atbilstošu tiesību aktu izstrādi resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Zivsaimniecisko ūdeņu pārzinātājiem vai izmantotājiem jāīsteno zinātniski pamatoti pasākumi zivju resursu saglabāšanā un pavairošanā. Valsts politikas mērķus un uzdevumus zivju mazuļu atražošanai un ielaišanā dabiskajās ūdenstilpēs nosaka MK apstiprinātas zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnes (ZL 21.panta otrā daļa), bet, ja zivju resursus pavairo ūdenstilpju, zvejas tiesību nomnieki vai privāto ūdeņu īpašnieki, to dara atbilstoši ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un uz atsevišķu līgumu pamata. Zivju resursu pavairošanu Daugavā, tās baseina ūdenstilpēs (Daugavas HES kaskādes darbības zaudējumu kompensācijai) un pēc valsts pasūtījuma arī citos ūdeņos nodrošina institūts BIOR. Likums arī paredz, ka zivsaimnieciskā ekspertīze var noteikt mākslīgi pavairotu zivju mazuļu ielaišanu kā kompensāciju par saimnieciskās darbības radītajiem zaudējumiem zivju resursiem noteiktā ūdenstilpē (ZL 26.panta ceturtā daļa). Jaunu zivju sugu ieviešanai vai pārvietošanai nepieciešama DAP atļauja, kas saskaņota ar institūtu BIOR un PVD (ZL 22.panta pirmā daļa). ZF paredz finansējuma nodrošināšanu zivju resursu atražošanas un aizsardzības pasākumiem (ZL 27.pants), un tos piešķir ZF padome, pamatojoties uz attiecīgiem MK noteikumiem (ZL 29.pants).