127. Article

Šie dati liecina, ka transportlīdzekļa īpašnieki izmanto iespēju norādīt patiesos transportlīdzekļu vadītājus. Līdzīgi kā iepriekšējā fotoradaru darbības ciklā 2012.gadā, tā arī tagad sodi tiek pārsūdzēti, minot dažādus apstākļus, nenorādot vadītājus. 2015.gadā Valsts policijā pārsūdzēti 396 protokoli-lēmumi jeb 1% no visiem piemērotajiem sodiem, bet 2016.gada 8 mēnešos -368 protokoli-lēmumi. Salīdzinājumam: 2012.gadā Valsts policijai tika pārsūdzēti 7434 lēmumi jeb 2% no 347 445 piemērotajiem sodiem. Lai gan pārsūdzēto lēmumu skaits svārstās no 1-2%, tomēr skaitliski sūdzību skaits 2012.gadā bija 18 reizes lielāks kā tas ir šobrīd, kas parāda, ka sabiedrības uzticēšanās fotoradaru procesam ir pieaugusi. Ievērojot to, ka viens no iemesliem negadījumiem ar smagām sekām joprojām ir nepareiza atļautā braukšanas ātruma izvēle, būtiska loma atļautā braukšanas ātruma kontrolē ir fotoradariem, kas šobrīd ir izvietoti Rīgā un Pierīgā. Jāatzīmē, ka līdz ar fotoradaru ieviešanu, būtisks bojā gājušo skaita samazinājums 2016.gada 8mēnešos vērojams Rīgas reģionā -35,7%, lai gan tas nav vienīgais faktors, kas ietekmē satiksmes drošības stāvokļa izmaiņas. 2.tabula Ceļu satiksmes negadījumu skaita dinamika Rīgas reģionā 2010.-2016.gadā (8 mēn.) Gads CsNg ar cietušajiem Bojāgājuši Ievainoti Smagi ievainoti skaits % (2010.-100%) skaits % (2010.-100%) skaits % (2010.-100%) skaits % (2010.-100%) 2010. 1857 100 78 100 2298 100 219 100 2011. 1982 106,73 69 88,46 2386 103,83 211 96,35 2012. 1952 105,12 60 76,92 2380 103,57 133 60,73 2013. 2092 112,65 67 85,90 2528 110,01 124 56,62 2014. 2227 119,92 78 100 2702 117,58 89 40,64 2015. 2245 120.89 69 88,46 2720 118,36 156 71,23 2016. 8 mēn. 1533 x 27 x 1853 x 84 x Avots: CSDD, Valsts policijas dati Analizējot 2.tabulā atspoguļoto informāciju, vērojama tendence, ka, salīdzinot ar bāzes gadu - 2010., samazinās negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto personu skaits, bet palielinās ievainoto personu skaits. Minētais netieši liecina, ka veikto pasākumu rezultātā ir samazinājies vidējais transportlīdzekļu braukšanas ātrums un līdz ar to arī ceļu satiksmes negadījumu seku smagums. Lai kopumā panāktu ceļu satiksmes negadījumu un tajos ievainoto personu skaita samazināšanos, nepieciešams aktīvi turpināt ceļu satiksmes uzraudzības pasākumu īstenošanu, tai skaitā, transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroli ar fotoradariem, palielinot to skaitu. 3.tabula Fotoradaru atrašanās vietas un to darbības rezultāti laikposmā no uzstādīšanas brīža līdz 2016.gada 20.septembrim Fotoradara atrašanās vieta (administratīvā teritorija, ceļa posms) Fotoradara uzstādīšanas datums Fotoradara darbības ilgums (mēneši) Fotoradara fiksēto pārkāpumu skaits (kopā) Fotoradara fiksēto pārkāpumu skaits (vidēji mēnesī) Negadījumu un cietošo skaits ceļa posmā (pirms fotoradara uzstādīšanas no 2012.g. līdz uzstādīšanai) Negadījumu un cietušo skaits ceļa posmā (pēc fotoradara uzstādīšanas) 1. Ozolnieku novads, autoceļš Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 36,4.km 12.02.2015. (nedarbojās no 02.09.-28.09.15) 18,2 15207 835 3 (bez cietušajiem) 2 (3 ievainotie, 1 bojā gājušais) 2. Ķeguma novads, autoceļš Tīnūži-Koknese(P80) 20,4.km 13.02.2015. 18,7 3044 163 1 (bez cietušajiem) 1 (1 ievainotais) 3. Ozolnieku novads, autoceļš Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 31,5.km 06.03.2015. (nedarbojās no 02.09.-28.09.15 no 01.08.-13.09.2016.) 15,8 3886 246 17 (3 ievainotie) 7 (7ievainotie) 4. Ozolnieku novads, autoceļš Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 15.1.km (virzienā uz Jaunolaini) 06.03.2015. nedarbojās no 11.07.-31.07.16 un no 01.08.-31.08.16 16 4008 250 9 (3 ievainotie) 3 (bez cietušajiem) 5. Ozolnieku novads, autoceļš Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) (A8) 15.2.km (virzienā uz Rīgu). 06.03.2015. 17,7 10331 584 6. Salaspils novads, autoceļš Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Paternieki) (A6) 24,6. km (virzienā uz Salaspili) 09.03.2015. 17,7 6808 385 9 (3 ievainotie) 2 (bez cietušajiem) 7. Salaspils novads, autoceļš Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Paternieki) (A6) 24,6. km (virzienā uz Ogri) 09.03.2015. 18,2 5823 320 8. autoceļš Rīga-Ventspils (A10) 22,3.km, pie Varkaļu kanāla 09.03.2015. Nedarbojās no 01.08.-31.08.16 16,7 1927 115 1 (bez cietušajiem) 3 (1 ievainotais) 9. Ķekavas novads, autoceļš Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) 20,5. km 24.03.2015. 17,5 8473 484 24 (9 ievainotie, 1 bojā gājušais) 10 (3 ievainotie) 10. Ropažu novads, Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) (A4) 7,4. km 26.03.2015. 17,5 7833 448 8 (7 ievainotie) 3 (4 ievainotie) 11. Carnikavas novads, apdzīvota vieta "Garciems", autoceļš Rīga - Carnikava - Ādaži (P1) 22,6. km 13.04.2015. 17 2545 150 2 (1 ievainotais) 0 12. Rīga, Lielirbes iela pie nobrauktuves uz Baseina ielu 15.06.2015 Nestrādāja 01.06.-14.06.16 14,7 8980 611 2 (1 ievainotais) 1 (1 ievainotais) 13. Rīga, Kalnciema iela pie ēkas Nr.52A 15.06.2015. 14,7 5141 350 17 (2 ievainotie) 6 (3 ievainotie) 14. Rīga, Dienvidu tilts posmā starp nobrauktuvēm uz Maskavas ielu un Krasta ielu, J.Čakstes gatves virzienā 07.07.2015. 14 6569 469 26 (5 ievainotie) 18 (8 ievainotie) 15. Rīga, Krasta iela pie ēkas Nr.47 19.08.2015. (nedarbojās no 14.10.-03.11.15) 12 6170 514 0 0 16. Mārupes novads, Rīgas apvedceļš Salaspils-Babīte (A5) 30,2.km 03.11.2015. 10,2 2888 283 6 (2 ievainotie) 0 17. Jelgava, Miera iela pie ēkas Nr.8 20.08.2016. 1 583 583 1 (1 ievainotais) 0 18. Ogres novads autoceļš Tīnūži-Koknese (P80) 13,5 km 20.08.2016. 1 126 126 0 0 19. Sējas novads, Murjāņi, autoceļš Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (Valka) (A3) 3,9km 20.08.2016 1 747 747 3 0 Avots: Valsts policijas dati Atsevišķos "melnajos punktos", kur uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar bojāgājušajiem, kas vēlreiz pierāda, ka fotoradaru efektivitāte ir augsta. Stacionāro fotoradaru uzstādīšana ir sevi attaisnojusi - ar tiem aprīkotajos ceļu posmos ārpus apdzīvotām vietām pēdējā pusgadā ir 1 bojāgājušais, savukārt, ceļu satiksmes negadījumu skaits vidēji samazinājies par 55% salīdzinot ar laiku, kad fotoradari vēl nebija uzstādīti. Par fotoradaru darbību (ieviešanas procesu un darbības kvalitāti) Valsts policija ir saņēmusi atsauksmes no pašvaldībām, kurās izstādīti fotoradari (Olaines novada pašvaldības policija, Rīgas Domes Satiksmes departaments, Ķekavas pašvaldības policija). Pašvaldību institūcijas ir atzinušas, ka fotoradaru ieviešana kopumā pozitīvi ietekmē ceļu satiksmes drošību, to uzstādīšanas vietās jūtami samazinājies satiksmes plūsmas ātrums, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, vienlaikus norādot, ka pozitīvu ieguldījumu dotu arī biežāka pārvietojamo fotoradaru izmantošana. Vērtējot pašvaldību iesaistīšanu ceļu satiksmes uzraudzībā un tehnisko līdzekļu uzstādīšanā, Valsts policija joprojām atbalsta Ministru kabinetā atbalstīto iespējamās rīcības variantu (pašvaldības neveic tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) iegādi, uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, bet gan aktīvāk līdzdarbojas Ceļu satiksmes drošības direkcijas iegādāto tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) uzstādīšanā (tai skaitā, vietu, kur attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā var tikt apdraudēta ceļu satiksmes drošība, apzināšanā un tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) uzstādīšanas vietu saraksta izveidē). Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, ņemot vērā attiecīgo pašvaldību priekšlikumus par tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) uzstādīšanas vietām, meklē papildu iespējas nodrošināt straujāku tehnisko līdzekļu (stacionāro fotoradaru) izmantošanas attīstību, nekā to paredz Ministru kabineta pieņemtie lēmumi par 100 fotoradaru darbības pakāpenisku nodrošināšanu piecu gadu periodā, kā arī izvērtē iespējas īstenot citus pasākumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības paaugstināšanu, piemēram, izvietojot atļauto braukšanas ātrumu fiksējošo ierīču mulāžas.) Jāatzīmē, ka jau šobrīd virkne pašvaldību realizē savās administratīvajās teritorijās citus pasākumus, kas vērsti uz ceļu satiksmes drošības paaugstināšanu. Proti, uz autoceļiem tiek izvietotas tehnoloģiskas ierīces, kas parāda vadītājiem to braukšanas ātrumu, citās pašvaldībās ātruma fiksēšanas ierīce pārslēdz luksofora aizliedzošo signālu, tādējādi liekot samazināt ātrumu. Pašvaldības aktīvi informē policiju par satiksmes organizācijas nepilnībām to administratīvajās teritorijās. Pārskats par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī identificēti riski Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no samaksātajiem naudas sodiem: - 2015.gadā sastādīja 822 182 euro (uzliktie naudas sodi - 1 298 511 euro), kas sastādīja 34,6% no likumā "Par valsts budžetu 2015.gadam" plānotā apjoma (2 376 000 euro; plānots, pieņemot, ka 20 fotoradari uzsāk darbību 2015.gada 1.janvārī, bet faktiski darbojās 16 fotoradari, kuri darbību uzsāka pakāpeniski no februāra līdz novembrim) un 122,4% no precizētās prognozes5 (671 902 euro); - 2016.gada 8 mēnešos - 1 463 481 euro, kas sastāda 45,8 % no likumā "Par valsts budžetu 2016.gadam" plānotā apjoma (3 195 598 euro; tika plānots, pieņemot, ka papildu 4 fotoradari uzsāk darbību 2016.gada 1.martā, bet vēl 20 - 1.jūlijā). Uz 2016.gada 1.septembri nav samaksāti 2015. un 2016.gadā uzliktie naudas sodi 851 484 euro apmērā. Informācija par 2015.gadā un 2016.gada 8 mēnešos uzstādīto fotoradaru skaitu un valsts pamatbudžeta ieņēmumiem atspoguļota 2.grafikā. 2.grafiks 2015.gadā un 2016.gada 8 mēnešos uzstādīto fotoradaru skaits un valsts pamatbudžeta ieņēmumi Avots: Valsts policijas, Valsts kases dati Valsts pamatbudžeta izdevumi (kases izpilde): - 2015.gadā sastādīja 469 597 euro (kas sastādīja 39,2% no likumā "Par valsts budžetu 2015.gadam" plānotā apjoma (1 195 606 euro) un 85,5% no precizētās prognozes6 (548 888 euro), no tā: √ CSDD izdevumi, kas saistīti ar deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, un ko apmaksājusi Valsts policija - 310 251 euro (kas sastādīja 34,8% no likumā "Par valsts budžetu 2015.gadam" plānotā apjoma (890 160 euro) un 86,4% no precizētās prognozes7 (358 852 euro), no tā: - aprēķinātā summa, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam nolietojumam, (summas, kas atbilst CSDD fotoradaru ikgadējam nolietojumam, uzkrājums fotoradaru atjaunošanai un uzstādīšanai) - 121 304 euro; - plānotā peļņa - 22 986 euro; √ Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izdevumi, kas saistīti ar naudas sodu uzlikšanu - 159 346 euro; - 2016.gada 8 mēnešos - 398 072 euro, no tā: √ CSDD izdevumi, kas saistīti ar deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, un ko apmaksājusi Valsts policija - 303 698 euro (kas sastādīja 27,7 % no likumā "Par valsts budžetu 2016.gadam" plānotā apjoma (1 098 134 euro) √ Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izdevumi, kas saistīti ar naudas sodu uzlikšanu - 94 374euro. 4.tabula Valsts pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi 2015.gadā un 2016.gada 8 mēnešos (kases izpilde) Rādītājs 2015.gads 2016.gada 8 mēn. Ieņēmumi 822 182 1 463 481 Izdevumi 469 597 398 072 Ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 352 585 1 065 409 Avots: Valsts kases dati, Ieņēmumos "Naudas sodi, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar komersanta tehniskajiem līdzekļiem" izslēgti naudas sodi, kas uzlikti par fiksētajiem pārkāpumiem līdz 31.12.2012 Izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās risku novērtēšanas metodes, fotoradaru projekta īstenošanā identificēti šādi riski: - Risks, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi no naudas sodiem būs mazāki nekā nepieciešamie izdevumi Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par fotoradaru ieviešanu8 ar nosacījumu, ka ar fotoradaru darbības nodrošināšanu un naudas sodu uzlikšanu par pārkāpumiem ceļu satiksmē saistītie izdevumi nav lielāki par prognozētajiem valsts pamatbudžeta papildu ieņēmumiem no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar CSDD fotoradariem. Tomēr pastāv risks, ka valsts pamatbudžeta ieņēmumi var nesegt izdevumus, kas nepieciešami fotoradaru darbības nodrošināšanai, un šie izdevumi būs jāpārskata un atbilstoši jāsamazina (tas var būt neiespējami) vai arī jāsedz no vispārējā kārtībā sadalāmās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, nesaistot ar valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no naudas sodiem, ko uzliek Valsts policija par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas fiksēti ar CSDD fotoradariem. Tas saistīts ar fotoradaru ieviešanas mērķa sasniegšanu, kura viens no rezultatīvajiem rādītājiem ir braukšanas ātruma samazināšanās un līdz ar to arī sodīto personu skaita un naudas soda apmēra samazināšanās. - Risks, ka CSDD dividendes būs nepietiekamas, lai veiktu visu 100 fotoradaru iegādi un uzstādīšanu. CSDD šādā situācijā piesaistīs citus tās rīcībā esošus finanšu resursus. Secinājumi un priekšlikumi fotoradaru turpmākai izmantošanai