1. Article

Piekrastes dabas un kultūras mantojums (2) Piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums1 - piekrastei raksturīgo dabas un kultūras (materiālo un nemateriālo) vērtību kopums, ietverot Baltijas jūras un sauszemes saskares joslas unikālo dabas un krasta ainavas kompleksu, kuru veido pludmale, kāpas, meži, stāvkrasti, upju grīvas, lagūnu ezeri un randu pļavas, kā arī bākas, moli, ostas, ostu pilsētas, ciemi un viensētas. (3) Rekreācijai un dabas tūrisma attīstībai piekrastē nozīmīgākie dabas resursi ir jūra, tās krasta zona, ietverot rekreācijai vērtīgās smilšainās pludmales, piekrastes savdabīgās ainavas, piekrastes biotopi ir unikāla vērtība Latvijas un starptautiskā mērogā. Jūras un sauszemes saskares josla ir vienota, kompleksa, dinamiska un sarežģīta ģeoekoloģiska sistēma, kura kopā ar vielu apriti, laikapstākļiem, mūsdienu krasta ģeoloģiskajiem procesiem, cilvēka darbību u.c. faktoriem ietekmē piekrastes ekosistēmas un nepārtraukti attīstās telpā un laikā. (4) Nozīmīgākie ģeoloģiskos procesus ietekmējošie dabas faktori: jūras krasta ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā uzbūve; globālie tektoniskie procesi, klimata pārmaiņu ietekme; sanešu plūsmas izmaiņas zemūdens nogāzē; jūras ūdens līmeņa svārstības; viļņošanās intensitāte - vētru biežums un stiprums; ledus segas izveidošanās; jūras krasta apaugums. Būtiskākie krasta ģeoloģisko procesu (sanesu plūsmas izmaiņas, erozija, akumulācija, eolie procesi) attīstības radītie riski tautsaimniecībai un teritorijas attīstībai saistīti ar krastu eroziju un atsevišķu teritoriju applūšanas draudiem. Savukārt cilvēka darbība var šo ietekmi pastiprināt vai mīkstināt. (5) Pētījumos2 kā aktīvas krastu erozijas posmi Baltijas jūras krastā nākotnē ir definēti: Mietraga krasts, Bernāti, krasta posms uz ziemeļiem no Liepājas ostas, Labraga ielīcis un Melnraga apkārtne, krasta posms starp Ventspils ostas ziemeļu molu un Ovīšu ragu. Rīgas jūras līcī krasta izskalošana prognozēta krasta ielokā starp Kolkas ragu un Melnsilu, atsevišķos posmos starp Valgalciemu un Upesgrīvu, uz dienvidiem no Ābragciema, ielokā starp Engures un Ragaciema ragiem, Ragaciema raga spārnos pie Bigauņciema un Kauguru raga, kā arī atsevišķos posmos pie Saulkrastiem, Zvejniekciema, starp Ķurmjragu un Raņķuļragu, Rojas un Skultes ostu aizvēja pusē. Laika posmam līdz 2060.gadam prognozēta krasta atkāpšanās aptuveni 80% no krasta līnijas kopgaruma, tomēr tās ātrums lielākoties būs mazs, nepārsniedzot 0,1-0,5 m/gadā3. Prognozes katrā no pētījumiem ir atšķirīgas un pētījumi nepublisko izmantotos algoritmus prognožu aplēsēm, kas liedz prognozētos lielumus pārvērtēt un salīdzināt. Šobrīd nav jaunu datu vai instrumentu, kas ļautu definēt prognozējamo krasta attīstības scenāriju izteiktu skaitliskās vērtībās. Tādēļ tiek izmantotas salīdzinošas prognozes par turpmāku erozijas vai akumulācijas procesu attīstību vai nosacītu līdzsvaru, kur erozijas cikli mijas ar akumulācijas cikliem. (6) Bioloģiskā daudzveidība. Latvijas piekraste ir starptautiski nozīmīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas aspektā. Vairāk nekā piekto daļu (22%) no Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes sauszemes joslas 5 km platumā aizņem Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi4. Piekrasti šķērso Baltijas - Baltās jūras putnu migrācijas ceļš, piekrastes ūdeņi ir vairāku putnu sugu ziemošanas vietas. Jūras piekrastē ir izdalītas 13 putniem starptautiski nozīmīgas vietas un trīs teritorijas: "Papes mitrāju komplekss", "Engures ezers" un "Kaņiera ezers" ir starptautiski nozīmīgi mitrāji ("Ramsāres" vietas5). Gandrīz 50% no krasta līnijas un 30% no piekrastes 5 km platas sauszemes joslas aizņem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Vairums no tām (29), kā arī septiņas aizsargājamās jūras teritorijas ietilpst Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir ĪADT, kas iekļauts starptautiskās UNESCO programmas "Cilvēks un biosfēra" paraugteritoriju tīklā. (7) Piekraste ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem ainavu kompleksiem. Tās ainavu telpu veido maz pārveidotās jūras, krasta un dabisko mežu ainavas, kā arī ainavas, kas ir izveidojušās ciešā dabas un cilvēku darbības mijiedarbībā: ainavas ar ostām, laivu piestātnēm, bākām, tradicionālā zvejniekciemu apbūve. (8) Ainavas ietver arī kultūras mantojumu, kura unikalitāti nosaka gan piekrastei raksturīgie objekti: ostas, bākas, fortifikācijas būves Rīgā un Liepājā, senās zvejnieku sētas, gan arī savdabīgais nemateriālais kultūras mantojums - tradicionālais dzīvesveids (zvejniecība, zivju apstrādes paņēmieni, darbs ostās), amatu prasmes, tradīcijas un citi veidi. Piekrastē ir īpašas tai raksturīgas materiālās un nemateriālās kultūras mantojuma vērtības, kam piemīt vērtība ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī. Tajā skaitā kultūrtelpas, kam raksturīgas unikālas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības - Lībiešu krasts un suitu kultūrtelpa jeb kultūrvēsturiskais suitu novads6 (iekļauts UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā), kā arī piekrastes tuvumā esošie starptautiskas nozīmes kultūras pieminekļi - Grobiņas arheoloģiskais ansamblis (iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā)), savukārt lībiešu tradicionālā kultūra - Latvijas kultūras kanonā7. Lielākajai daļai vērtīgākajiem kultūras mantojuma objektiem ir noteikts kultūras pieminekļu statuss. Piekrastē valsts aizsardzībā ir 632 kultūras pieminekļi, no kuriem pēc nozīmības izdalāmi valsts nozīmes (239 pieminekļi) un vietējas nozīmes (393 pieminekļi) kultūras pieminekļi. Nozīmīgāko dabas un kultūras mantojuma vērtību pārklājums atspoguļots 4.1.attēlā. 4.1.attēls. Nozīmīgākās dabas un kultūras mantojuma vērtības piekrastē8
  1. (13)) Baltijas jūras piekraste (skat. 1. un 2.attēlu) visā tās
  2. (2)) Piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir
  3. (1)) Katrai apdzīvotajai vietai (skat. 2.1.attēlu) ir sava loma
  4. (14)) Piekrastes plānojuma teritorijas kopplatība ir
  5. (2)) Lai rastu vietējai situācijai piemērotākos risinājumus
  6. (3)) Rekreācijai un dabas tūrisma attīstībai piekrastē
  7. (4)) Nozīmīgākie ģeoloģiskos procesus ietekmējošie dabas
  8. (15)) Piekrastes plānojums fokusējas uz Piekrastes plānojuma
  9. (3)) Lai uzņēmēji un pašvaldības sekmīgāk izmantotu vasaras
  10. (5)) Pētījumos2 kā aktīvas krastu erozijas
  11. (16)) Piekrastes attīstību ietekmē šādi
  12. (4)) Tūrisma piedāvājumam svarīga komponente ir ar Ministru
  13. (17)) Piekraste ir izteikti daudzveidīga, tai raksturīga
  14. (6)) Bioloģiskā daudzveidība. Latvijas piekraste ir
  15. (5)) Kultūras un dabas mantojuma pakalpojumu attīstības
  16. (6)) Piekrastē atrodas nozīmīgi Latvijas
  17. (7)) Piekraste ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem ainavu
  18. (18)) Piekrastē atrodas dažādas pašvaldības, gan lielas, gan
  19. (8)) Ainavas ietver arī kultūras mantojumu, kura unikalitāti
  20. (7)) Piekrastes teritorijā darbojas trīs
  21. (19)) Piekrastē vēsturiski attīstījusies daudzveidīga
  22. (8)) Nosūtīto kravu apjoms daudzkārt
  23. (20)) Būtiski atšķirīgs piekrastes pagastos un pilsētās ir
  24. (21)) Piekrastes pašvaldībās 2015.gada sākumā kopumā dzīvoja
  25. (9)) Mazās ostas ir attīstības bāze
  26. (22)) Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (turpmāk - IIN) ļauj
  27. (10)) Šobrīd ostu potenciāls tūrisma attīstībā netiek
  28. (11)) Starptautiskā lidosta "Rīga" ir uzskatāma par
  29. (23)) Baltijas jūras piekraste Latvijas teritorijā ir viens no
  30. (24)) Kopējā apmeklētība pludmalēs ir izteikti sezonāla.
  31. (12)) 2015.gadā no reģionālajām lidostām regulāri gaisa
  32. (25)) Viens no vēsturiskajiem attīstību bremzējošiem faktoriem
  33. (13)) Ventspils lidosta ir sertificēta vispārējās aviācijas
  34. (14)) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) (skat.
  35. (26)) Pašlaik piekrastē kopumā ir vairāk ierobežojumu
  36. (27)) Viens no dabisko apstākļu radītajiem ierobežojumiem
  37. (28)) Klimata pārmaiņu ietekmē pakāpeniski paaugstinās jūras
  38. (29)) Publiskās infrastruktūras trūkums vai tā neatbilstošā
  39. (30)) Aptuveni 80 % piekrastes garuma publiskās
  40. (31)) Kā pozitīva tendence jāatzīmē, ka pašvaldības, DAP un
  41. (32)) Piekrastes plānojums, veicinot resursu ziņā efektīvākas,
  42. (33)) Piekrastes plānojuma risinājumos ir ņemtas vērā vairākas
  43. (34)) Piekrastes plānojums veicinās Baltijas jūras piekrastes
  44. (35)) Piekrastes plānojuma risinājumos ņemts vērā Latvijas
  45. (36)) Piekrastes plānojuma ieviešana sekmēs arī nacionāla
  46. (37)) Piekrastes plānojuma risinājumu izstrādē ņemti vērā
  47. (38)) Piekrastes plānojums ir izstrādāts paralēli Jūras
In plain words
Piekrastes dabas un kultūras mantojums (2) Piekrastes svarīgākā vērtība un attīstības resurss ir vienotais dabas un kultūras mantojums — Baltijas jūras un sauszemes saskares joslas unikālā ainava (pludmales, kāpas, meži, stāvkrasti, upju grīvas, lagūnu ezeri, randu pļavas), kā arī bākas, moli, ostas, ostu pilsētas, ciemi un viensētas. (3) Rekreācijai un dabas tūrismam piekrastē nozīmīgākie resursi ir jūra, krasta zona ar smilšainām pludmalēm, savdabīgās ainavas un piekrastes biotopi — starptautiski unikāla vērtība. Jūras un sauszemes saskares josla ir kompleksa, dinamiska ekosistēma, kuru ietekmē vielu aprite, laikapstākļi, ģeoloģiskie procesi un cilvēka darbība. (4) Galvenie ģeoloģiskos procesus ietekmējošie faktori: krasta ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā uzbūve, globālie tektoniskie procesi, klimata pārmaiņas, sanešu plūsmas izmaiņas zemūdens nogāzē, jūras līmeņa svārstības, viļņošanās intensitāte, ledus segas izveidošanās, krasta apaugums. Galvenie riski tautsaimniecībai — krasta erozija un atsevišķu teritoriju applūšanas draudi. Cilvēka darbība šo ietekmi var pastiprināt vai mīkstināt. (5) Pētījumos kā aktīvas krastu erozijas posmi Baltijas jūras krastā nākotnē ir definēti: Mietraga krasts, Bernāti, posms uz ziemeļiem no Liepājas ostas, Labraga ielīcis, Melnraga apkārtne, posms starp Ventspils ostas ziemeļu molu un Ovīšu ragu. Rīgas jūras līcī erozija prognozēta starp Kolkas ragu un Melnsilu, atsevišķos posmos starp Valgalciemu un Upesgrīvu, uz dienvidiem no Ābragciema, starp Engures un Ragaciema ragiem, pie Bigauņciema un Kauguru raga, kā arī pie Saulkrastiem, Zvejniekciema, starp Ķurmjragu un Raņķuļragu, Rojas un Skultes ostu aizvēja pusē. Līdz 2060. gadam prognozēta krasta atkāpšanās ~80% no krasta līnijas, bet pārsvarā lēna — 0,1–0,5 m gadā. Pētījumu prognozes atšķiras, izmantotie algoritmi nav publiskoti, tāpēc precīzi skaitliskie scenāriji šobrīd nav iespējami; tiek izmantotas salīdzinošas prognozes. (6) Bioloģiskā daudzveidība. Latvijas piekraste ir starptautiski nozīmīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Vairāk nekā piektā daļa (22%) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes sauszemes joslas 5 km platumā ir ES nozīmes aizsargājamie biotopi. Piekrasti šķērso Baltijas–Baltās jūras putnu migrācijas ceļš; piekrastes ūdeņi ir vairāku putnu sugu ziemošanas vietas. Izdalītas 13 putniem starptautiski nozīmīgas vietas un trīs Ramsāres mitrāji ("Papes mitrāju komplekss", "Engures ezers", "Kaņiera ezers"). Gandrīz 50% krasta līnijas un 30% sauszemes 5 km joslas aizņem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. 29 no tām un septiņas jūras teritorijas ietilpst Natura 2000 tīklā. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts iekļauts UNESCO programmas "Cilvēks un biosfēra" tīklā. (7) Piekraste ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem ainavu kompleksiem — maz pārveidotās jūras, krasta un dabisko mežu ainavas, kā arī ainavas ar ostām, laivu piestātnēm, bākām, zvejniekciemu apbūvi. (8) Ainavas ietver kultūras mantojumu: ostas, bākas, fortifikācijas būves Rīgā un Liepājā, senās zvejnieku sētas, kā arī nemateriālo mantojumu — zvejniecību, zivju apstrādi, ostu darbu, amatu prasmes un tradīcijas. Piekrastē ir starptautiski nozīmīgas kultūrtelpas — Lībiešu krasts un suitu kultūrtelpa (UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā), Grobiņas arheoloģiskais ansamblis (UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā), lībiešu tradicionālā kultūra (Latvijas kultūras kanonā). Piekrastē valsts aizsardzībā ir 632 kultūras pieminekļi: 239 valsts nozīmes un 393 vietējas nozīmes. Karte ar nozīmīgākajām vērtībām — 4.1. attēlā.
asbalance-sheetiinjoint-stockpittax-authorityvid