1. Article
Piekrastes dabas un kultūras
mantojums
(2) Piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir
vienotais piekrastes dabas un kultūras
mantojums1 - piekrastei raksturīgo dabas un
kultūras (materiālo un nemateriālo) vērtību kopums, ietverot
Baltijas jūras un sauszemes saskares joslas unikālo dabas un
krasta ainavas kompleksu, kuru veido pludmale, kāpas, meži,
stāvkrasti, upju grīvas, lagūnu ezeri un randu pļavas, kā arī
bākas, moli, ostas, ostu pilsētas, ciemi un viensētas.
(3) Rekreācijai un dabas tūrisma attīstībai piekrastē
nozīmīgākie dabas resursi ir jūra, tās krasta zona, ietverot
rekreācijai vērtīgās smilšainās pludmales, piekrastes savdabīgās
ainavas, piekrastes biotopi ir unikāla vērtība Latvijas un
starptautiskā mērogā. Jūras un sauszemes saskares josla ir
vienota, kompleksa, dinamiska un sarežģīta ģeoekoloģiska
sistēma, kura kopā ar vielu apriti, laikapstākļiem, mūsdienu
krasta ģeoloģiskajiem procesiem, cilvēka darbību u.c. faktoriem
ietekmē piekrastes ekosistēmas un nepārtraukti attīstās telpā un
laikā.
(4) Nozīmīgākie ģeoloģiskos procesus ietekmējošie dabas
faktori: jūras krasta ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā uzbūve;
globālie tektoniskie procesi, klimata pārmaiņu ietekme; sanešu
plūsmas izmaiņas zemūdens nogāzē; jūras ūdens līmeņa svārstības;
viļņošanās intensitāte - vētru biežums un stiprums; ledus segas
izveidošanās; jūras krasta apaugums. Būtiskākie krasta ģeoloģisko
procesu (sanesu plūsmas izmaiņas, erozija, akumulācija, eolie
procesi) attīstības radītie riski tautsaimniecībai un teritorijas
attīstībai saistīti ar krastu eroziju un atsevišķu teritoriju
applūšanas draudiem. Savukārt cilvēka darbība var šo ietekmi
pastiprināt vai mīkstināt.
(5) Pētījumos2 kā aktīvas krastu erozijas
posmi Baltijas jūras krastā nākotnē ir definēti: Mietraga
krasts, Bernāti, krasta posms uz ziemeļiem no Liepājas ostas,
Labraga ielīcis un Melnraga apkārtne, krasta posms starp
Ventspils ostas ziemeļu molu un Ovīšu ragu. Rīgas jūras līcī
krasta izskalošana prognozēta krasta ielokā starp Kolkas ragu un
Melnsilu, atsevišķos posmos starp Valgalciemu un Upesgrīvu, uz
dienvidiem no Ābragciema, ielokā starp Engures un Ragaciema
ragiem, Ragaciema raga spārnos pie Bigauņciema un Kauguru raga,
kā arī atsevišķos posmos pie Saulkrastiem, Zvejniekciema, starp
Ķurmjragu un Raņķuļragu, Rojas un Skultes ostu aizvēja pusē.
Laika posmam līdz 2060.gadam prognozēta krasta atkāpšanās
aptuveni 80% no krasta līnijas kopgaruma, tomēr tās ātrums
lielākoties būs mazs, nepārsniedzot 0,1-0,5 m/gadā3.
Prognozes katrā no pētījumiem ir atšķirīgas un pētījumi
nepublisko izmantotos algoritmus prognožu aplēsēm, kas liedz
prognozētos lielumus pārvērtēt un salīdzināt. Šobrīd nav
jaunu datu vai instrumentu, kas ļautu definēt prognozējamo
krasta attīstības scenāriju izteiktu skaitliskās vērtībās. Tādēļ
tiek izmantotas salīdzinošas prognozes par turpmāku erozijas vai
akumulācijas procesu attīstību vai nosacītu līdzsvaru, kur
erozijas cikli mijas ar akumulācijas cikliem.
(6) Bioloģiskā daudzveidība. Latvijas piekraste ir
starptautiski nozīmīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas
aspektā. Vairāk nekā piekto daļu (22%) no Baltijas jūras un
Rīgas jūras līča piekrastes sauszemes joslas 5 km platumā
aizņem Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie
biotopi4. Piekrasti šķērso Baltijas - Baltās
jūras putnu migrācijas ceļš, piekrastes ūdeņi ir vairāku putnu
sugu ziemošanas vietas. Jūras piekrastē ir izdalītas 13 putniem
starptautiski nozīmīgas vietas un trīs teritorijas: "Papes
mitrāju komplekss", "Engures ezers" un
"Kaņiera ezers" ir starptautiski nozīmīgi mitrāji
("Ramsāres" vietas5). Gandrīz 50% no
krasta līnijas un 30% no piekrastes 5 km platas sauszemes
joslas aizņem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Vairums
no tām (29), kā arī septiņas aizsargājamās jūras teritorijas
ietilpst Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
Natura 2000. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir ĪADT, kas
iekļauts starptautiskās UNESCO programmas "Cilvēks un
biosfēra" paraugteritoriju tīklā.
(7) Piekraste ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem ainavu
kompleksiem. Tās ainavu telpu veido maz pārveidotās jūras,
krasta un dabisko mežu ainavas, kā arī ainavas, kas ir
izveidojušās ciešā dabas un cilvēku darbības mijiedarbībā:
ainavas ar ostām, laivu piestātnēm, bākām, tradicionālā
zvejniekciemu apbūve.
(8) Ainavas ietver arī kultūras mantojumu, kura unikalitāti
nosaka gan piekrastei raksturīgie objekti: ostas, bākas,
fortifikācijas būves Rīgā un Liepājā, senās zvejnieku sētas, gan
arī savdabīgais nemateriālais kultūras mantojums - tradicionālais
dzīvesveids (zvejniecība, zivju apstrādes paņēmieni, darbs
ostās), amatu prasmes, tradīcijas un citi veidi. Piekrastē ir
īpašas tai raksturīgas materiālās un nemateriālās kultūras
mantojuma vērtības, kam piemīt vērtība ne tikai nacionālā, bet
arī starptautiskā līmenī. Tajā skaitā kultūrtelpas, kam
raksturīgas unikālas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības -
Lībiešu krasts un suitu kultūrtelpa jeb kultūrvēsturiskais suitu
novads6 (iekļauts UNESCO Nemateriālā
kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana,
sarakstā), kā arī piekrastes tuvumā esošie starptautiskas nozīmes
kultūras pieminekļi - Grobiņas arheoloģiskais ansamblis (iekļauts
UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā)),
savukārt lībiešu tradicionālā kultūra - Latvijas kultūras
kanonā7. Lielākajai daļai vērtīgākajiem
kultūras mantojuma objektiem ir noteikts kultūras pieminekļu
statuss. Piekrastē valsts aizsardzībā ir 632 kultūras
pieminekļi, no kuriem pēc nozīmības izdalāmi valsts nozīmes
(239 pieminekļi) un vietējas nozīmes (393 pieminekļi) kultūras
pieminekļi. Nozīmīgāko dabas un kultūras mantojuma vērtību
pārklājums atspoguļots 4.1.attēlā.
4.1.attēls. Nozīmīgākās dabas un
kultūras mantojuma vērtības piekrastē8
- (13)) Baltijas jūras piekraste (skat. 1. un 2.attēlu) visā tās
- (2)) Piekrastes nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir
- (1)) Katrai apdzīvotajai vietai (skat. 2.1.attēlu) ir sava loma
- (14)) Piekrastes plānojuma teritorijas kopplatība ir
- (2)) Lai rastu vietējai situācijai piemērotākos risinājumus
- (3)) Rekreācijai un dabas tūrisma attīstībai piekrastē
- (4)) Nozīmīgākie ģeoloģiskos procesus ietekmējošie dabas
- (15)) Piekrastes plānojums fokusējas uz Piekrastes plānojuma
- (3)) Lai uzņēmēji un pašvaldības sekmīgāk izmantotu vasaras
- (5)) Pētījumos2 kā aktīvas krastu erozijas
- (16)) Piekrastes attīstību ietekmē šādi
- (4)) Tūrisma piedāvājumam svarīga komponente ir ar Ministru
- (17)) Piekraste ir izteikti daudzveidīga, tai raksturīga
- (6)) Bioloģiskā daudzveidība. Latvijas piekraste ir
- (5)) Kultūras un dabas mantojuma pakalpojumu attīstības
- (6)) Piekrastē atrodas nozīmīgi Latvijas
- (7)) Piekraste ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem ainavu
- (18)) Piekrastē atrodas dažādas pašvaldības, gan lielas, gan
- (8)) Ainavas ietver arī kultūras mantojumu, kura unikalitāti
- (7)) Piekrastes teritorijā darbojas trīs
- (19)) Piekrastē vēsturiski attīstījusies daudzveidīga
- (8)) Nosūtīto kravu apjoms daudzkārt
- (20)) Būtiski atšķirīgs piekrastes pagastos un pilsētās ir
- (21)) Piekrastes pašvaldībās 2015.gada sākumā kopumā dzīvoja
- (9)) Mazās ostas ir attīstības bāze
- (22)) Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (turpmāk - IIN) ļauj
- (10)) Šobrīd ostu potenciāls tūrisma attīstībā netiek
- (11)) Starptautiskā lidosta "Rīga" ir uzskatāma par
- (23)) Baltijas jūras piekraste Latvijas teritorijā ir viens no
- (24)) Kopējā apmeklētība pludmalēs ir izteikti sezonāla.
- (12)) 2015.gadā no reģionālajām lidostām regulāri gaisa
- (25)) Viens no vēsturiskajiem attīstību bremzējošiem faktoriem
- (13)) Ventspils lidosta ir sertificēta vispārējās aviācijas
- (14)) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) (skat.
- (26)) Pašlaik piekrastē kopumā ir vairāk ierobežojumu
- (27)) Viens no dabisko apstākļu radītajiem ierobežojumiem
- (28)) Klimata pārmaiņu ietekmē pakāpeniski paaugstinās jūras
- (29)) Publiskās infrastruktūras trūkums vai tā neatbilstošā
- (30)) Aptuveni 80 % piekrastes garuma publiskās
- (31)) Kā pozitīva tendence jāatzīmē, ka pašvaldības, DAP un
- (32)) Piekrastes plānojums, veicinot resursu ziņā efektīvākas,
- (33)) Piekrastes plānojuma risinājumos ir ņemtas vērā vairākas
- (34)) Piekrastes plānojums veicinās Baltijas jūras piekrastes
- (35)) Piekrastes plānojuma risinājumos ņemts vērā Latvijas
- (36)) Piekrastes plānojuma ieviešana sekmēs arī nacionāla
- (37)) Piekrastes plānojuma risinājumu izstrādē ņemti vērā
- (38)) Piekrastes plānojums ir izstrādāts paralēli Jūras
In plain words
Piekrastes dabas un kultūras mantojums
(2) Piekrastes svarīgākā vērtība un attīstības resurss ir vienotais dabas un kultūras mantojums — Baltijas jūras un sauszemes saskares joslas unikālā ainava (pludmales, kāpas, meži, stāvkrasti, upju grīvas, lagūnu ezeri, randu pļavas), kā arī bākas, moli, ostas, ostu pilsētas, ciemi un viensētas.
(3) Rekreācijai un dabas tūrismam piekrastē nozīmīgākie resursi ir jūra, krasta zona ar smilšainām pludmalēm, savdabīgās ainavas un piekrastes biotopi — starptautiski unikāla vērtība. Jūras un sauszemes saskares josla ir kompleksa, dinamiska ekosistēma, kuru ietekmē vielu aprite, laikapstākļi, ģeoloģiskie procesi un cilvēka darbība.
(4) Galvenie ģeoloģiskos procesus ietekmējošie faktori: krasta ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā uzbūve, globālie tektoniskie procesi, klimata pārmaiņas, sanešu plūsmas izmaiņas zemūdens nogāzē, jūras līmeņa svārstības, viļņošanās intensitāte, ledus segas izveidošanās, krasta apaugums. Galvenie riski tautsaimniecībai — krasta erozija un atsevišķu teritoriju applūšanas draudi. Cilvēka darbība šo ietekmi var pastiprināt vai mīkstināt.
(5) Pētījumos kā aktīvas krastu erozijas posmi Baltijas jūras krastā nākotnē ir definēti: Mietraga krasts, Bernāti, posms uz ziemeļiem no Liepājas ostas, Labraga ielīcis, Melnraga apkārtne, posms starp Ventspils ostas ziemeļu molu un Ovīšu ragu. Rīgas jūras līcī erozija prognozēta starp Kolkas ragu un Melnsilu, atsevišķos posmos starp Valgalciemu un Upesgrīvu, uz dienvidiem no Ābragciema, starp Engures un Ragaciema ragiem, pie Bigauņciema un Kauguru raga, kā arī pie Saulkrastiem, Zvejniekciema, starp Ķurmjragu un Raņķuļragu, Rojas un Skultes ostu aizvēja pusē. Līdz 2060. gadam prognozēta krasta atkāpšanās ~80% no krasta līnijas, bet pārsvarā lēna — 0,1–0,5 m gadā. Pētījumu prognozes atšķiras, izmantotie algoritmi nav publiskoti, tāpēc precīzi skaitliskie scenāriji šobrīd nav iespējami; tiek izmantotas salīdzinošas prognozes.
(6) Bioloģiskā daudzveidība. Latvijas piekraste ir starptautiski nozīmīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Vairāk nekā piektā daļa (22%) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes sauszemes joslas 5 km platumā ir ES nozīmes aizsargājamie biotopi. Piekrasti šķērso Baltijas–Baltās jūras putnu migrācijas ceļš; piekrastes ūdeņi ir vairāku putnu sugu ziemošanas vietas. Izdalītas 13 putniem starptautiski nozīmīgas vietas un trīs Ramsāres mitrāji ("Papes mitrāju komplekss", "Engures ezers", "Kaņiera ezers"). Gandrīz 50% krasta līnijas un 30% sauszemes 5 km joslas aizņem īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. 29 no tām un septiņas jūras teritorijas ietilpst Natura 2000 tīklā. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts iekļauts UNESCO programmas "Cilvēks un biosfēra" tīklā.
(7) Piekraste ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem ainavu kompleksiem — maz pārveidotās jūras, krasta un dabisko mežu ainavas, kā arī ainavas ar ostām, laivu piestātnēm, bākām, zvejniekciemu apbūvi.
(8) Ainavas ietver kultūras mantojumu: ostas, bākas, fortifikācijas būves Rīgā un Liepājā, senās zvejnieku sētas, kā arī nemateriālo mantojumu — zvejniecību, zivju apstrādi, ostu darbu, amatu prasmes un tradīcijas. Piekrastē ir starptautiski nozīmīgas kultūrtelpas — Lībiešu krasts un suitu kultūrtelpa (UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā), Grobiņas arheoloģiskais ansamblis (UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā), lībiešu tradicionālā kultūra (Latvijas kultūras kanonā). Piekrastē valsts aizsardzībā ir 632 kultūras pieminekļi: 239 valsts nozīmes un 393 vietējas nozīmes. Karte ar nozīmīgākajām vērtībām — 4.1. attēlā.
asbalance-sheetiinjoint-stockpittax-authorityvid