2. Article

Sociālie un ekonomiskie faktori (9) Piekrastei ir raksturīgas lielas apdzīvojuma blīvuma atšķirības (no 4,2 cilv/km2 Rucavas novadā līdz 129,4 cilv./km2 Saulkrastu novadā) (skat. 4.2.attēlu), gan atšķirīgā telpiskā struktūra: ● vēsturiski izveidojušās blīvi apdzīvoto vietu lineārās struktūras Rojas, Mērsraga, Saulkrastu novados, kuros lielākā daļa novadu teritoriju robežas nesniedzas tālāk par 5 km attālumu no jūras, ● Salacgrīvas un Ventspils novadi, kur novada teritorija iestiepjas iekšzemē līdz pat 20 km, attiecīgi Ventspils novadā - līdz pat 40 km, ar raksturīgu izkliedētu punktveida apdzīvoto vietu izvietojumu. (10) Līdzīgi kā visā Latvijā, starptautiskās ilgtermiņa migrācijas un dabiskās kustības rezultātā piekrastē kopumā notiek iedzīvotāju skaita samazināšanās (skat. 4.3.attēlu): lielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir pierobežas novados (Rucavas un Salacgrīvas novads), salīdzinoši neliels pieaugums vērojams tikai Pierīgā (Jūrmalā, Carnikavas un Saulkrastu novados). Demogrāfiskie rādītāji piekrastes novados kopumā ir nelabvēlīgāki nekā vidēji Latvijā (2014.gadā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem bija 548 bērni un pensijas vecuma iedzīvotāji, kas ievērojami pārsniedz Latvijas novadu vidējo rādītāju (529,1). Republikas pilsētās demogrāfiskās slodzes vidējais rādītājs ir vēl nedaudz augstāks - vidēji 551,8)9. Piekrastes novados ir nelabvēlīgāks iedzīvotāju vecuma sastāvs, kā arī iedzīvotāju skaits piekrastē sarūk nedaudz straujāk nekā vidēji Latvijā. (11) Lai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos uz vienu iedzīvotāju vidēji ir nedaudz augstāki kā Latvijā vidēji un bezdarba līmeņa rādītāji piekrastes novados bija zemāki nekā Latvijā vidēji10, tomēr starp piekrastes pašvaldībām ir ļoti izteiktas atšķirības (skat. 4.4.attēlu), kas tiešā veidā (perifēro novadu gadījumā ļoti negatīvi) ietekmē arī pašvaldību finansiālās patstāvības iespējas. 4.2.attēls. Apdzīvojuma blīvuma atšķirības 4.3.attēls. Iedzīvotāju skaita izmaiņas 4.4.attēls. Ienākumu līmeņa atšķirības (12) Salīdzinot ar pirmsneatkarības laiku, ir būtiski mainījies piekrastes saimniecisko aktivitāšu spektrs, tostarp mazo ostu loma, piekrastes zvejas u.c. tradicionālo piekrastes nodarbju īpatsvars ekonomiskajās aktivitātēs. (13) Baltijas jūras zivju resursu krājumi rūpnieciskai nozvejai nozīmīgākajām sugām (reņģe, brētliņa, menca) ir ierobežoti. Lai saglabātu zivju resursus ilgtermiņā, ES noteikusi kvotas konkrēto sugu nozvejā, kas ietekmē arī vietējo zivjrūpniecību. Lai sabalansētu pieejamos zivju resursus un zvejas jaudas, tika īstenots Latvijas zvejas flotes kapacitātes sabalansēšanas plāns 2008.-2013.gadam, kura ietvaros notikusi zvejas kuģu skaita samazināšana. Zvejas kuģu skaits zvejai aiz piekrastes joslas (neskaitot tāljūras zveju) samazinājies no 140 kuģiem 2008.gadā līdz 64 kuģiem 2014.gadā. Zvejas laivu skaits zvejai piekrastē samazinājies no 731 laivām 2008.gadā līdz 627 laivām 2014.gadā. (14) Pašreiz ir vērojama pieaugoša interese par piekrastes izmantošanu tūrismam un atpūtai, tomēr līdz šim tūrisma pakalpojumiem galvenokārt ir izteikts sezonāls raksturs, teritorijas apmeklētāju apjoms īsajā vasaras periodā nenodrošina pietiekamus ienākumus vietējā ekonomikā. (15) Dominējošās tautsaimniecības nozares pēc uzņēmumu skaita īpatsvara piekrastes novadu ekonomikā: lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare (35,95%); vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare (9,83%); citu pakalpojumu nozare (8,39%). Pierīgas novados (Saulkrastu, Carnikavas novados u.c.) dominējošās ir pakalpojumu nozares. Tradicionālās zvejniecības un zivju apstrādes nozares ir nozīmīgas Pāvilostas, Dundagas, Rojas, Mērsraga, Engures un Salacgrīvas novados, veidojot vairāk par 2,5% no uzņēmumu kopskaita11, turklāt Dundagas, Rojas, Mērsraga, Engures un Salacgrīvas novadā un Ventspilī, Liepājā, Rīgā ir vairāk par 220 nodarbināto zivsaimniecībā, kas nav raksturīgi nevienā iekšzemes pašvaldībā Latvijā12. Skaita ziņā mazāk nodarbināto, bet zivsaimniecība ir nozīmīga nozare arī Nīcas un Rucavas novados un Ventspils novada Užavas pagastā. (16) Trīs skaitliski plašāk pārstāvētās tautsaimniecības nozares piekrastes republikas pilsētās 2013.gadā bija: vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (21,66% no uzņēmumu kopskaita pilsētu grupā); profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (14,47%); operācijas ar nekustamo īpašumu (11,01%). (17) Nozīmīgi ekonomiskās attīstības elementi ir ostas: trīs lielās ostas Ventspils, Rīga un Liepāja, un septiņas mazās ostas: Engure, Mērsrags, Pāvilosta, Roja, Salacgrīva, Skulte, Jūrmala (iepriekš Lielupes osta). Ostu teritorijas pēc krasta līnijas aizņem 16,4 km jeb 3,3 % no kopējā jūras krasta līnijas garuma. Ostas kalpo par pamatu citām nozarēm: transports, kuģniecība, zvejniecība, kokapstrāde, kūdras apstrāde, tūrisms un ūdenssports. Visas Latvijas lielās ostas ir tranzīta ostas, kas darbojas starptautiskas konkurences apstākļos. Nosūtīto kravu apjoms daudzkārt pārsniedz saņemto kravu apjomu. 2014.gadā vairāk nekā puse no Latvijas kopējā ostu kravu apgrozījuma - 41.08 milj.t. - tika pārkrautas Rīgas ostā, tai seko Ventspils ar 26.21 milj.t. un Liepāja ar 5.3 milj.t. Ostas nodrošina tranzīta pakalpojumus, kuru klāsts aptver ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru, naftas produktu cauruļvada operatora pakalpojumus. (18) Mazās ostas sekmē apkārtējās teritorijas attīstību, tai skaitā tām ir nozīme tūrisma un rekreācijas jomas attīstībā. Skultes, Mērsraga, Salacgrīvas un Rojas ostās tiek pārkrautas komerciālās kravas. Lielākais kravu apgrozījums 2014.gadā bija Skultes ostā (46,69% no kopējā mazo ostu kravu apgrozījuma), mazākais Rojas ostā (1,98%). Engures, Pāvilostas un Jūrmalas (Lielupes) ostas nodrošina jahtu uzņemšanu un apkalpes iespējas. Lai arī mazās ostas nodrošina salīdzinošu mazu apgrozījumu kopējā Latvijas ostu kravu apgrozījuma īpatsvarā (2, 4 - 2,6 % apgrozījuma), tās ir ļoti nozīmīgas vietējā ekonomikā. (19) Piekraste ir ļoti nozīmīga tūrisma un atpūtas nozarei, ko apstiprina arī tūrisma nozarei nozīmīgāko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares uzņēmumu kopējā skaita pieauguma tendence. Dominējošais ir atpūtas un izklaides motīvs vasarā, bet aptuveni trešo daļu no visiem apmeklējumiem sastāda ceļojumi gar piekrasti ar izzinošu motīvu. Starp populārākajām tūristu piesaistēm ir nozīmīgi kultūras mantojuma objekti - Liepājas Karosta (21578 apmeklējumi 2014.g.), Piejūras brīvdabas muzejs Ventspilī (87638 apmeklējumi 2014.g.) u.c., kā arī nozīmīgas dabas objektu vietas - Kolkas rags (~50 tūkstoši apmeklējumu 2014.g.) vai arī publisko pasākumu norises vietas (Dzintaru koncertzāle Jūrmalā - 130137 apmeklējumu koncertsezonas laikā)13 u.c. (skat. 4.5.attēlu). (20) Tūrisma mītņu telpiskais izvietojums piekrastē atainots 4.6.attēlā. Tūrisma pakalpojumiem galvenokārt ir izteikts sezonāls raksturs. Esošo tūrisma pakalpojumu pieprasījuma izpēte14 liecina, ka attiecībā uz pieprasījumu pēc atpūtas iespējām pie jūras saglabājas pastāvīgi pieaugoša tendence un pieaug arī prasības pakalpojumu kvalitātei. (21) Kūrorta tradīcijas un priekšnoteikumi kūrortpakalpojumu attīstībai (Jūrmalas kā kūrorta pilsētas statuss (apstiprināts 2013.gadā) un starptautiskā atpazīstamība, kūrorta statusa apstiprināšana (2015.g.) Liepājas piekrastes D daļai un tai piegulošajai teritorijai; Latvijas kūrortpilsētu asociācijas darbība, kurā piekrastes pašvaldībām šobrīd ir iesaistītas piecas piekrastes pašvaldības: Jūrmala, Liepāja, Carnikavas, Saulkrastu un Salacgrīvas novads) sniedz iespēju attīstīt jaunus tūrisma pakalpojumus. (22) Ceļu kvalitātes, kvalitatīva inženiertehniskās infrastruktūras nodrošinājuma uzlabojumi ir būtiski priekšnoteikumi apdzīvojuma struktūras un visu nozaru ekonomisko aktivitāšu attīstībai piekrastē. Tās nepietiekamība mazina piekrastes konkurētspēju, vienlaicīgi rada antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes pieauguma risku uz jūtīgo piekrastes kāpu zonu un pludmali. (23) Konstatētie trūkumi nacionālā līmeņa publiskās infrastruktūras tīklā: Eirovelo 13 velomaršruts, garo distanču kājāmgājēju maršruts E9 (gar piekrasti), kas nav atbalstīti nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos un tiem nav plānots finansējums to izveidei, kā arī problemātisks jautājums ir pasažieru dzelzceļa pārvadājumi trūkstošā finansējuma dēļ. (24) Būtiskākie trūkumi un vajadzības reģionāla līmeņa publiskās infrastruktūras tīklā: jūras krasta u.c. vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtību un piekrastes apdzīvoto vietu sasniedzamība no valsts reģionālās un galvenās nozīmes ceļiem (valsts vietējās nozīmes ceļu tīkla kvalitāte); nepietiekams atbalsts mazo ostu publiskās infrastruktūras attīstībai, piemēram, molu un pievedceļu pie ostas pārbūve u.tml.; piekļuves un tūrisma infrastruktūra ĪADT teritorijās ar augstu apmeklētības intensitāti /rekreatīvo pievilcību (autonovietņu risinājums, velo un gājēju infrastruktūra, tostarp sasaiste ar sabiedriskā transporta galapunktiem/pieturvietām). (25) Skatoties vietēja līmeņa publisko infrastruktūru (pievedceļi pludmalei apmeklētājiem un glābšanas dienestiem, autonovietņu nodrošinājums, labiekārtojums pludmaļu apmeklētāju plūsmu organizēšanai) un ņemot vērā dažādās pašvaldību finansiālās iespējas, atšķirīgs ir publiskās infrastruktūras stāvoklis, taču kopumā tas ir neapmierinošs un nepietiekams, jo īpaši attiecībā uz piekrastes novadiem/teritorijām ar ļoti augstu apmeklētāju intensitāti (Pierīgas novadi) un perifērajiem novadiem (ņemot vērā to ierobežotās finanšu iespējas un kapacitāti). 4.5.attēls. Nozīmīgāko tūrisma piesaistes objektu pārklājums15 4.6.attēls. Gultasvietu skaits naktsmītnēs un izvietojuma pārklājums plānojuma teritorijā16 Cilvēka darbības ietekme uz vidi (26) Piekrastes antropogēnā slodze, ko nosaka cilvēka saimnieciskā darbība un apmeklētāju plūsmas17, ļauj secināt, ka no Latvijas piekrastes kopējā garuma 495,2 km: - 49 %(243,8 km) ir mazietekmētas ekosistēmas, t.i. pēc vērtējuma atbilst 1. vai 2.klasei. - 25 % (124,4 km) no piekrastes ekosistēmām ir novērtētas kā vidēji ietekmētas (3.klase). - 22 % (107 km) no piekrastes ekosistēmām ir novērtētas kā stipri vai ļoti stipri ietekmētas (4. un 5.klase) Kā stipri ietekmēti (4.klase) ir novērtēti 19 % jeb 91,6 km, bet ļoti stipri ietekmēti - 2.9 % jeb 15.4 km piekrastes ekosistēmu ārpus ostu teritorijām. (27) Piekrastes posmi ar stipru un ļoti stipru antropogēno ietekmi ir attiecināmi uz republikas nozīmes pilsētu piekrasti (Liepāja, Ventspils, Jūrmala, Rīga) un/vai to tiešā tuvumā, mazpilsētu (Pāvilosta, Saulkrastu, Salacgrīvas) un ciemu piekrastēm. Pilsētās, to tuvumā un ciemos koncentrējas lielāks piekrastes apmeklētāju daudzums, ko veido gan vietējie iedzīvotāji, gan vasarnieki, gan tūristi. Apmeklētāju virzību uz piekrasti un to koncentrācijas vietas pilsētās un ciemos nosaka vēsturiski izveidojusies apbūve, ielu un tīkls, apskates objektu - dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma objektu izvietojums. (28) Piekrastē ir izveidotas oficiālās peldvietas18 un Zilā karoga statusa peldvietas19 (2015.gadā Rīgas plānošanas reģiona piekrastes pašvaldībās ir 29 oficiālās peldvietas, no kurām 8 ir Zilā karoga statuss, savukārt Kurzemes reģiona piekrastes pašvaldībās ir 9 oficiālās peldvietas, no kurām trijām ir Zilā karoga statuss), tomēr to nav visās pašvaldībās (piemēram, Carnikavas un Ventspils novados). Šīs peldvietas izveidotas vietās, lai nodrošinātu atbilstošas piekļuves infrastruktūras izveidi un uzturēšanu, peldvietu apsaimniekošanu atbilstoši higiēnas prasībām, kā arī tiktu izvietoti informatīvie stendi. Peldvietas un Zilā karoga statusa peldvietas koncentrē apmeklētāju plūsmas un rada priekšnoteikumus kvalitatīvu tūrisma piedāvājumu veidošanai piekrastē. (29) Ņemot vērā krasta zonas dinamisko attīstību, tās jutīgumu pret antropogēno ietekmi, atbilstošas publiskās infrastruktūras izveide ir piekrastes sabalansētas attīstības galvenais priekšnoteikums. (30) Ostas, piestātnes, moli, saimnieciskās būves, dzīvojamā apbūve, kā arī fortikācijas būves atrodas piekrastē un jau vēsturiski ir radījuši piekrastes mūsdienu ģeoloģisko procesu un ekosistēmu pārveidojumus Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī, Kolkā, Rojā, Mērsragā, Engurē, Lapmežciemā, Jūrmalā, Saulkrastos, Salacgrīvā un arī citur. Apbūves izvietojuma lineārais raksturs nosaka ietekmēto posmu garumu Jūrmalā, Saulkrastos un piekrastes ciemos, izteikti - Rīgas jūras līča rietumu daļā.